Bruno Mežgailis Padomju Latvijas iedzīvotāji Padomju Latvijā 1963. gada janvāri dzīvoja 2187 tūkst, cilvēku, t. i., par 16% vairāk nekā 1939. gadā. No visiem Latvijas PSR iedzīvotājiem 60 % dzīvo pilsētās un 40% laukos. Uz katriem 100 vīriešiem ir 125 sievietes. Padomju Latvijas iedzīvotāju skaits nemitīgi aug. 1962. gadā republikā vidēji stundā piedzima vairāk nekā 4 zēni un meitenes, diennakti — ap 100 cilvēku, turpretī nomira vidēji nepilni 3 cilvēki stundā, 65 cilvēki — diennakti. 1962. gadā Padomju Latvijā noslēdza vidēji 60 laulības dienā, mēnesi — 1820 laulības. Iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums Padomju Latvijā ir 70 gadi. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmija Ekonomikas Institūts Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Izdevniecība Rīgā 1963 Бруно Янович Межгайлис Население Советской Латвии Издательство Академии Латвийской ССР На латышском языке Redaktore Af. Zumberga. Tehn. redaktore A. Letnberga. Korektore A. Justoviča. 1Ле_ _ Nodota salikšanai 1963. g. I. oktobri. Parakstīta iespiešanai < 1963. g 6. decembrī. Papīra formāts 70X108Уз?. 4 fiz. iespiedi.; 5.48 uzsk. iespiedi., 5,97 izdevn. 1. Metiens 3000 eks. JT 27302. Maksa 18 kap. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība Rīgā, Smilšu ielā 1. Iespiesta Latvijas PSR Kultūras ministrijas Poligrāfiskās rūpniecības pārvaldes 6- tipogrāfijas nod. Rīga, 17. jūnija lauk. L Pasūt. Nr. 29o0fa. 33S5(L)+312

Bruno Jāņa d. Mežgailis. Pēteris Pāvela d. Zvidriņš Padomju Latvijas iedzīvotāji 1973 Mākslinieka V. Kovaleva noformējums Redaktors E. Vaivars. Māksi, redaktora A. Lipins. Tehn. redaktore D. Pastare. Korektore A. Ābele. Mūsdienas demogiāfiskās problēmas ir loti aktuālas. Par to liecina kaut vai tas, ka ANO izsludinājusi 1974. gadu par starptautisko demogrāfijas gadu. Šinī zinātniski populārajā apcerējumā divi mūsu republikas demogrāfi, ekonomikas zinātņu kandidāti — B. Mežgailis un P. Zvidriņš uz veikto pētījumu pamata aplūkojuši Latvijas iedzīvotāju skaita un sa-stava veidošanos pagātnē, pašreiz un paredzamās demogrāfiskās tendences nākotnē. Iztirzāti faktori, kas Latvijā virzījuši demogrāfiskos procesus līdz šim un var virzīt arī turpmāk. Rūpīgi analizētas vairākas problēmas, kuras, pareizi risinot, var pozitīvi ietekmēt demogrāfiskos procesus un līdz ar to veicināt vēl straujāku ražošanas spēku attīstību, tautas materiālās labklājības un kultūras līmeņa kāpinājumu. Grāmata var ieinteresēt plašas lasītāju aprindas, jo tā ir pirmais šāda veida plašākais darbs mūsu republikā