Roberts Mūks Dieva pērtiķa zīmē Domas par "pasaules galu" Vārdi "pasaules gals" norāda nevis uz absolūtu galu, bet tikai uz kādas no­teiktas pasaules vai zināmas lietu kār­tības izbeigšanos. Protams, tā kā šeit ir runa par Rietumu civilizācijas pašreizē­jās formas tuvošanos galam, tad nav grūti saprast, ka tie cilvēki, kas šo civi­lizāciju identificē ar civilizāciju kā tā­du, iedomājas, ka itin "viss iet uz bei­gām". Taču faktiski mēs tuvojamies no­teikta laikmeta vai vēsturiska cikla ga­lam, kas savukārt var atbilst zināma kosmiska cikla noslēgumam. R.Mūks Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis "LTLiU" Mākslinieks ANDRIS LAMSTERS Izmantots Heronīma Bosa gleznas fragments R, Mūks. Mu 194 Dieva pērtiķa zīmē. Domas par "pasaules galu". R.: "Karogs", 1996, 208 lpp. Dzejnieks un filozofs Roberts Mūks (īst. v. Roberts Avens, dz. 1923. g.) lielu daļu no sava mūža pavadījis trimdā — Vācijā, Beļģijā, ASV. Sarakstījis vairākus dzejoļu krājumus un daudzas filozofiskas apceres, kas publicētas latviešu, angļu, arī citās valodās. Grāmatā "Dieva pērtiķa zīmē" (Dieva pērtiķis — Velns jeb Sātans), kā liecina apakšvirsraksts, filozofiskā aspektā apcerēts jautājums par "pasaules galu". Sabiedrība sava attīstības gaitā izstaigājusi visus iespējamos ciklus un patlaban (pēc Austrumu filozofu uzskatiem) nonākusi pēdējā un vistumšākajā ciklā — Kali jugas ērā, kas — ļoti iespējams — beigsies ar globālu katastrofu. Paradoksāli, bet vienīgi tāda veida katarse var attīrīt cilvēci no sapņiem un likt tai atdzimt no jauna. Pārsteidzoši arī tas, ka tieši zinātnes un tehnoloģijas attīstība, kas it kā vistiešākajā veidā kalpo cilvēkam, ved mūs pretī vispārējam kraham jeb, kā saka autors, "apēd pati sevi", attīstība un progress slēpj sevī iznīcības dīgļus. Šajā grāmatā detalizēti un argumentēti izsekots arī dažādu Austrumu un Rietumu reliģiju ietekmēm. Kā vadmotīvs cauri visai grāmatai (galvenokārt gan zemtekstos) vijas c auri doma par garīgo vērtību, mākslas un kultūras izc ilo lomu c ilvēka būtības un sūtības apliecināšanā, cilvēces atgriešanā pie Renesanses. Roberts Muks. Andris Lfimsters. 1996

Roberts Mūks Filozofija Dvēsele – tilts starp rietumu un Austrumu reliģijām Lekciju kurss. Autora redakcijā. 2001  FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Roberts Mūks Latvju velis Junga un arhetipiskās psiholoģijas skatījumā A/S «VALTERS UN RAPA» Rīga, 1999 Roberts Mūks ir rets putns starp filozofiem tai ziņā, ka raksta skaidrā latviešu valodā. Dziļās un šobrīd Latvijā īsti neapjaustās gudrības pasaules reliģiju vēsturē viņš klāsta loģiskā pēctecībā un lasītājam saprotami. Tā, lai Austrumu dažādās sistēmas, to atšķirības un kopējā pārveidojumi kon­kretizētos pat profānu prātos. Anda Kubuliņa Mākslinieks DAINIS BREIKŠS LATVJU VELIS JUNGA UN ARHETIPISKĀS PSIHOLOĢIJAS SKATĪJUMĀ © Roberts Mūks ISBN 9984-595-3 1 -5 © A/S "Valters un Rapa", 1999 Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Mūks Roberts Mīts un iztēle Roberta Mūka eseju krājums "Mīts un iztēle" ietver sevī ak­tuālas modernās filozofijas, psiholoģijas un literatūras teorijas problēmas. Augsts teorētiskais līmenis šeit lieliski kombinējas ar saistošu un populāru problēmu izklāstu, tādēļ grāmata ieteicama ne tikai speciālistiem, studentiem un skolotājiem, bet arī visiem, kam interesē cilvēka eksistences pamatjautājumi. Par izdevumu atbild MĀRA CAUNE Vāku un titulu zīmējis KIRILS ŠMEĻKOVS Sastādītājs un redaktors GUNTIS BERELIS Korektores ROTA BĀRTULE, ALĪDA ĀVA Mūks R. Mu 194 Mīts un iztēle. — R.: Karogs, 1991. — 144 lpp., ii. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis SATURS  MĪTS UN IZTĒLE 7 Priekšvārds 7 Primitīvā reliģija 10 Psiholoģiskās teorijas 12 Socioloģiskās teorijas 18 Sakrālais un profanais — Mirča Eliade 30 Sakrālā jēdziens 30 Hierofanija 31 Arhaiskā ontoloģija 32 Sakrālā divdomīgums 37 Sakrālais laiks 38 Mīta struktūra un lūnkcija 41 Sakrālā telpa un centra simbolisms 43 Jungs un arhetipiskā psiholoģija 47 Dvēsele un gars 48 Tēls un iztēle 53 Vēsturisks atskats 54 Iztēle, percepcija un halucinācija 56 Iztēle un fantāzija 58 Psihe un mīts 63 Jungs un Platons 69 Jungs un Kasīrers 73 KRISTIĀNISMS UN TEHNOLOĢIJA 82 Ievads 82 Inkarnācija un mīts 87 Mākslīgais Dievs 93 Kad lietas un tēli piepūšas 95 Dieva objektivizācija 100 KRISTIĀNISMS UN PSIHOLOĢIJA 106 VAI TEHNOLOĢIJAI IR DVĒSELE? 113 VELNA PSIHOLOĢISKĀ IZCELSME 130 Guntis BerelisDAŽl VĀRDI PAR ROBERTU MŪKU 141

Roberts Mūks Paradīzes mīts Visu dzīvo un nedzīvo būtņu vidū cilvēks, šķiet, ir vienīgais radījums, kam nepietiek ar to, kas viņš ir. Tikai cilvēkā iemājo neapslāpējamā faustiskā dziņa atklāt arvien jaunus kontinentus ne tikai “ārpasaulē”, bet ari sevī pašā, savas personīgās esnies apslēptajos slāņos, eventuāli nonākot pie atziņas, ka viņš glabā sevī visa neizmērojamā makrokosma noslēpumus. Apgāds Liesma 1998 Markam un Gaidai © Roberts Mūks, Redaktors ULDIS NORJETIS Mākslinieks ANDRIS NJKOLAJEVS ISBN 5-410-01133-3 Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Roberts Mūks Pret straumi Austrumu reliģijas - Meditācija - Cikliskais laiks Roberts Muks PRET STRAUMI PRIEKŠVĀRDS Latviešu sabiedrībā - rakstos un runās - šodien tiek piesauJkti vārdi "garīgums" un 'humānisms" tik bieži un tik dažādos kontekstos, ka tie kļuvuši it kā par lozungu cīņā pret visu veco, izkurtējušo, noraidāmo. Šai grāmatā sakopoto eseju nolūks nav oponēt pret garīgumu vai apšaubīt humānisma vērtības. Galu galā šie jēdzieni taču ir neatņemama daļa no rietumu kultūras pamatstrāvojumiem kopš klasiskās senatnes. Rietumu cilvēks savā intīmākajā satversmē nav iedomājams bez substancialas garīguma un humānisma devas. Ne par velti jau Aristotelis definēja cilvēku kā racionālu dzīvnieku. Bet tieši šai punktā mums jāsastopas ar zināmām grūtībām. Proti, garīgums Rietumos lielākoties tiek identificēts ar racionālismu - ar dzīvi vai dzīves veidu, ko vada un nosaka t.s. veselā saprāta diktētie imperatīvi. Nav tomēr šaubu - un uz to norāda jau sen piexastas runas par rietumu kultūras krīzi - ka racionālisms im ar to saistītais "humānisms" ir vismaz daļēji atbildīgs par atsvešinātības un bezcerības sajūtu, kurā Ir iestidzis rietumu pilsonis. Blakus šim sekulārajam profanajam garīgumam var runāt ari par sakrāla rakstura garīgumu, ko parasti identificē ar kristiānisma ideāliem - ar ticību Dievam, ar tuvākmīlestībii, nesavtīgumu utt. Būt garīgam šinī gadījumā nozīmē pieņemt "gara. pasaules" prioritāti visās dzīves nozarēs, tai pašā laikā uzskatot "matēriju" un visu, kas sastāda materiālās eksistences komponentu, ja ne gluži par zemākas pakāpes realitāti, tad vismaz par kaut ko aizdomīgu, neīstu vai pat bīstamu. Kristiānismā - vismaz tā tradicionālākajos izpaudumos - pastāv tieksme attīrīt garu, atbrīvojot to no "miesas" slazdiem. Austrumu reliģijas ir racionālas un humānistiskas tādā mērā, kādā tās nebalstās ticībā dievam, aizkāpa dzīvei un citiem atklāsmes dotumiem, bet tanī pašā laikā tās nekad nav eksaltējušas prātu kā cilvēka augstāko un cēlāko dāvanu vai kā viņa cilvēciskuma specifisku izpausmi. No austrumu viedokļa, bez prāta cilvēkā potenciāli iemājo sava veida saprāts (viedība), kura uzdevums ir kontaktēt neduālus eksistences stāvokļus viņpus racionālisma un empīrisma - stāvokļus, kuros gars un matērija, ieskaitot diskursīvo domāšanu, tiek transcendēti un mēs spējam redzēt lietas to tiešamībā vai tādībā - līdzīgi bērnam, kas uzticas visam, ko viņš pirmo reizi ierauga. Šādu nostāju var nosaukt par garīgu - ar noteikumu, ka mēs nepiešķiram šim vārdam "nemateriālu" vai kādu citu spocīgu kvalitāti. Visas lietas ir garīgas vai, labāk, apdvēseļotas, ja tās skata ar jēdzieniskās (dualistiskās) domāšanas un kaislību neapmiglotām acīm. Austrumu reliģijas piedāvā "vidus ceļu" starp racionālismu un ticību, starp ideālismu un materiālismu, starp "jā" un "nē", starp tumsu un gaismu, starp dzīvi un nāvi. Bet tas nav kompromisa ceļš, tieši otrādi, praktizēt austrumu reliģijās proponēto dzīves veidu nozīmē peldēt pret straumi, ja ar vārdu "straume" mēs saprotam ordināro dzīves, domāšanas un jušanas Stilu, kādā lielais vairums cilvēku rod paliekošu apmierinājumu. Protams, ir pilnīgi iespējams, ka rietumu cilvēkam austrumu reliģijas to dziļākajā būtībā nekad nebūs pilnīgi pieejamas, ka šis cilvēks - ņemot vērā viņa apzinīgo un vēl vairāk - neapzināto iesakņotību kristiānisma un sengrieķu gara pasaulē - vienkārši nav spējīgs sagremot austrumu dzīves dziņu un ka tāpēc viss, ko viņš var, ir labākajā gadījumā ar to vairāk vai mazāk aizrautīgi flirtēt. Varbūt šodien ir pavēries pilnīgi jauns ceļš, jauna reliģija - ticība zinātnes - tehnoloģijas - industrijas progresam. Taču - ja arī tas tā būtu - austrumu reliģiskās atziņas, būdamas neatņemama daļa no cilvēces garīgā pūra, var tikai paplašināt mūsu horizontu un tanī pašā laikā kalpot kā aizsargvalnis pret visa modernā nepārdomātu akceptēšanu - vismaz tādiem, kas vairs nespēj veidot savu dzīvi tradicionālā kristiānisma ietvaros. Gribot negribot mēs dzīvojam reliģiskā plurālisma laikmetā, no kā izriet, ka kaut kāda cilvēciska vienība vai vienotība var eventuāli iznirt tikai no daudzveidības (ex pluribus unum). Varbūt tas tiešām tā ir, kā to saka mistiskie austrumi, proti, ka visi ceļi ved uz vienu un to pašu mērķi, pretim vienai virsotnei un ka šī virsotne (Dievs, dievība) iesniedzas tādos augstumos, par kuriem labāk ir nerunāt (klusēt), lai priekšlaicīgi nenoreibtu. Autors

Roberts Mūks Reliģija un misticisms «Reliģija un misticisms» ir saistošā, populārā valodā uzrakstīts zinātnisks apcerējums par cilvēku mūžseno vēlmi izzināt neizzināmo, par šķēršļiem, kuri jāpārvar šī izziņas procesa gaitā, kā arī par maldiem un šķietamās patiesības meklējumiem. Autors izseko dažādu reliģiju rašanās cēloņiem un attīstības posmiem un objektīvi vērtē to pozitīvo, kā ari negatīvo lomu personības izveidē