Džordžs R. R. Mārtins Dziesma par ledu un uguni-4-1. Vārnu dzīres Dienvidu svelme briedina arvien varenākas intrigas, un arvien skaļākas kļūst baumas par Tārgārjenu princeses pūķiem. Karaļa ostā, Dzelzs salās, Dornē un pie Mūra ar nerimstošu sparu rit troņu spēles, un visur ar kritušo līķiem mielojas vārnas. Sazvērestības, iekāre, baudas un viltus uzbango arvien varenāk. Karaļi un karalienes, bruņinieki un nodevēji, meļi, godavīri un kropļi visi joprojām spēlē troņu spēles un piedalās vārnu dzīrēs. "Šedevrs" "Reibinoši" "Vareni" Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis No angļu valodas tulkojis Allens Pempers © Aliens Pempers, tulkojums latviešu valodā Redaktore Margarita Niedre © Izdevums latviešu valodā, SIA "The White Book" Reģistrācijas nr. 50103429851 K. Valdemāra iela 33-20, Rīga, LV-1010 www.whitebook.lv Iespiests un iesiets SIA "Jelgavas tipogrāfija" Atsauksmes par Džordža Martina romānu "Zobenu vētra" "129. lpp. Viss, vairāk nevaru. Esmu šokā. Kam lai tagad jūtu līdzi?" ap diviem naktī sūtu īsziņu kolēģim, kurš tieši tāpat kā es ir burtiski saindēts ar Džordža R. R. Mārtiņa sāgu "Dziesma par ledu un uguni", tautā un HBO filmā pazīstamu kā "Troņu spēle". Pēc piecām sekundēm pienāk atbilde: "Tas nav nekas, tālāk būs vēl trakāk." Nezinu, varbūt autors bijis sliktā omā, bet šajā, pēc kārtas jau ceturtajā grāmatā, viņš liek saviem varoņiem mirt gan daiļi, gan neglīti, robežas starp godīgo, cēlo un mīlamo saplūst kopā ar sirds asinīm, vispretīgākajiem nāves viepļiem un pūķu ugunsspļāvieniem. Neviens no varoņiem vairs nebūs tāds kā iepriekš. Taču visā, ko Mārtiņš raksta, ir sava loģika. Un meistarība, ar kādu viņš uzbur šo nekad neeksistējošo karaļvalsti ar visiem tās svešajiem, pūķiem un dižvilkiem, liekot tai noticēt par simt procentiem, ir vienkārši apskaužama. Dana Sinkeviča, žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Megaromāna "Troņu spēle" episkais vēstījums ir kā ilgtermiņa ce|ojums laikā un telpā. Tas nobrucina mūsdienu priekšstatus par to, kas ir labs un slikts, kas augšā un apakšā, kas stiprais un vājais, palīdzot tuvoties kaut kam tādam, ko, iespējams, var saukt par cilvēka būtību vai precīzāk viņa pirmatnējo dabu. Jā, un, protams, tas pavisam legāli ļauj pieaugušajiem ļauties pasakai un izdzīvot savā iztēlē to, kam dzīvē visdrīzāk pat nepieskaramies cīņai pārvāru, karaļnamu intrigām, nesamāk­slotām un mūsdienu sabiedrības nepiepūderētām attiecībām starp vīriešiem un sie­vietēm, goda un cieņas principiem utt. Nav maz. Inita Saulīte-Zandere, modes un stila žurnāla "Pastaiga" galvenā redaktore "Troņu spēle" ir grāmata, par kuru cilvēks turpina domāt arī tad, kad tā jau sen izlasīta. Ik pa laikam galvā iešaujas kaut kas no varoņu piedzīvotā, un šajā tik tica­mi īstajā iedomu pasaulē iespējams kavēties ne tikai stundām, bet pat dienām ilgi. Mārtiņš ir radījis kaut ko patiešām unikālu, mums neapšaubāmi ir darīšana ar grā­matām, ko nākotnē dēvēs par literatūras klasiku, un vienīgais, par ko gribas turēt īkšķus lai viņš patiešām uzrakstītu arī sāgas noslēdzošās daļas, neatstājot savus pa visu pasauli izmētātos sekotājus neziņā par to, kā tas viss beigsies. Ivars Āboliņš, žurnāla "Playboy" redaktors Stīvenam Bušeram, Windows burvim un DOS pūķim, bez kura ši grāmata būtu uzrakstīta ar krītiņiem