Maikls Kordijs Brīnumu vajājot Doktors Toms Kārters ir izgudrojis unikālu ierīci — genoskopu, viņam rodas iespēja atkodēt neatkārtojamu DNS molekulu un nolasīt Dieva gēnus. Ir 2002. gads. Doktors Toms Kārters — ķirurgs, ģenētiķis, vīrs, tēvs ir panākumu augstākajā punktā. Viņš izgudrojis unikālu ierīci, genoskopu, ar kura palīdzību iespējams klonēt cilvēku. Taču vislielākā triumfa brīdī, tūlīt pēc Nobela prēmijas medicīnā saņemšanas, Kārtera pasauli sagrauj sievas no­slepkavošana. Pēc viņas nāves ar genoskopu veiktā iz­meklēšanā atklājas, ka meita no mātes mantojusi nedzie­dināmu smadzeņu slimību un nodzīvos ne ilgāk par gadu. Pat visjaunākie zinātnes sasniegumi nespēj viņu glābt. Nepieciešams kaut kas vēl iedarbīgāks. Tomam Kārteram vajadzīgs brīnums. Sākas skrējiens. Kļuvis par zinātnei naidīga tūkstošga­dīga kulta uzbrukumu mērķi, cīnīdamies par līdzekļa at­rašanu meitas glābšanai, Toms Kārters veic savu misiju. Misiju, kas iegūst patiesi globālus apjomus, jo kāda div­tūkstoš gadus veca slepena brālība piedāvā iespēju atko­dēt neatkārtojamu DNS molekulu un nolasīt Dieva gēnus. Tie ir tevī un manī; tie mūs radījuši, gan miesu, gan prātu; to saglabāšanās ir māsu eksistences pamatu pamats… tos sauc par gēniem. Ričards Doukinss Bet cilvēkam jātiecas pēc nesasniedzama, jo kam gan vēl debesis radītas? Roberts Braunings Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis FANTASTIKAS PASAULE veltīts Dženijai © SIA «ILJUS», 1998 Kaut ko tadu Jūs vēl neesat lasījuši! Ir 2002. gads

Maikls Kordijs Lucifera kods Patiesības baznīca - neticamais virtuālais veidojums, kura galvgalā ir atkritējs, kādreizējais katoļu kardināls, kas sevi pašpasludinājis par Sarkano pāvestu, iepretim Baltajam pāvestam Vatikānā, un nodarbojas ar virtuāliem dievkal­pojumiem, sludinot interneta tiešsaistē un televīzijā. Sarkanais pāvests par sava mūža virsotni izraudzījies iespēju uzrunāt savus sekotājus no aizmūžiem. Diemžēl zinātnei pagaidām nav izdevies īstenot aizgājēja iespējas sazināties ar palicējiem… Bet kas zina, vai šai romānā, visīstākajā antiutopijā, lasītājam izdosies noticēt arī šādai iespējai… "Patiesības baznīca - šis jaunais spēks cīnās par savu sekotāju skaitu negantāk par visiem, pierādot ka jaunā ticība ir progresīvāka par kanonisko. Jaunā veidojuma galvgalī ir pašpasludināts Sarkanais pāvests, kas, - iepretim Baltajam pāvestam Vatikānā, - uzskata, ka par vissvarīgāko argumentu konfesiju karā var kalpot kāds neticams atklājums. Zinātne jau pietuvojas robežām, ko tai līdz šim nav izdevies sasniegt, taču ar miljardiera doktora Soumsa atbalstu, iespējams, neticamais var a kļūt par īstenību… Jau Einšteins teicis, ka reliģija bez zinātnes ir akla, bet zinātne bez reliģijas kliba. Maiklam Kordijam savā romānā izdevies savienot abas šīs pasaules neticami sarežģītā stāstā. Vērienīgais romāns tulkots 37 valodās un saistījis plašu lasītāju interesi. Dženijai LUCIFER: Lu-ci-fer - gaismas nesējs - latiņu valodā Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Maikls Kordijs Mesijas kods Toma Kārtera genoskops ir manas iztēles auglis, taču tas ir ļoti līdzīgs sekvenēšanas mašīnām, kuras tika izmantotas, lai atkodētu cilvēka genomu. DNS sekvenseri tiek izmantoti, lai noteiktu saslimšanu ar vēzi un konkrētā pacienta dzīves ilgumu. Tāpat Džasmīnes Vašingtonas gēnu džina programma­tūra ir tikai uzlabots ASV tieslietu sistēmas aģentūru ekipē­jums - ar to, izmantojot DNS, tiek noteikts personu ārējais izskats. Zinātne soļo uz priekšu tik platiem soļiem, ka savos pētī­jumos atradu problēmas, kuru risinājums tikai retos gadīju­mos meklējams nākotnē; lielākā daļa jau atšķetināta pagātnē. Divi jautājumi neliek man mieru. Vai mūsdienās iespējams atrast īstu Kristus bioloģisko relikviju? Un ko mēs no tās varētu uzzināt? Maikls Kordijs, Londona, 2004 Jordānas alās jau divus tūkstošus gadu slepena brālība glabā Svēto Uguni. Kad pasaulē ieradās Kristus, Svētā Uguns mainīja krāsu. Mūsdienās šī liesma ir mainījusi krāsu vēlreiz. Ko tas nozīmē cilvēcei? \ Toms Kārters, DNS pētnieks meklē, kāda postbša gēnu kombinācija  lika mirt no vēža viņa mātei, sievai un tagad apdraud arī viņa piecgadīgo meitiņu. Bērnam ir atlicis dzīvot tikai gads Tikai brīnurris, vai varbūt arī zinātne, spētu glābt mazo meiteni… Maikla Kordija izcilais romāns Mesijas kods" ierindo viņu blakus  tādiem kultūrvēsturiski bagātiem spriedzes darbiem kā "Da Vinči ' kods". Kordija prasme savīt neticami spraigā sižetā mūsdienu  jaunākos tehnoloģiju sasniegumus, vēstures un reliģijas mīklas panāk to, ka roņiāns guvis sensacionālus panākumus un izdots vairāk nekā divdesmit piecās valstīs. Aizraujoši un gudri uzrakstīts. San Francisco (hronicle Neticami saistošs darbs. The Times Maikla Kordija romāna "Mesijas kods" publicēšanas tiesības pieder "Apgādam "Kontinents"" No angļu valodas tulkojusi Liene Akmens Vāka autors Kristiāns Šics © Maikls Kordijs, 1997 © Tulkojums latviešu valodā, mākslinieciskais noformējums, ISBN 978-9984-35-271-8 "Apgāds "Kontinents"", 2007 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Veltījums Dženijai un Fēbei Autora piezīme Lai gan romāna varoņi darbojas alternatīvajā realitā­tē, daudzas no šīm tehnoloģijām jau ir pieejamas. Gēnu terapija tiek izmantota jau vairākus gadus, tā­pat Cilvēka Genoma projekts, kas tika pabeigts 2003. ga­da 14. aprīlī (tieši piecdesmit gadus pēc tam, kad Kem­bridžā, Anglijā, pirmo reizi tika atklāta DNS struktūra). Tajā reģistrēts katrs cilvēka gēns. Toma Kārtera genoskops ir manas iztēles auglis, taču tas ir ļoti līdzīgs sekvenēšanas mašīnām, kuras tika izman­totas, lai atkodētu cilvēka genomu. DNS sekvenseri tiek izmantoti, lai noteiktu saslimšanu ar vēzi un konkrētā pa­cienta dzīves ilgumu. Tāpat Džasmīnes Vašingtotias gēnu džina program­matūra ir tikai uzlabots ASV tieslietu sistēmas aģentūru ekipējums - ar to, izmantojot DNS, tiek noteikts personu ārējais izskats. Zinātne soļo uz priekšu tik platiem soļiem, ka savos pētījumos atradu problēmas, kuru risinājums tikai retos gadījumos meklējams nākotnē; lielākā daļa jau atšķetinā­ta pagātnē. Taču divi jautājumi man vēl neliek mieru. Vai mūs­dienās iespējams atrast īstu Kristus bioloģisko relikviju? Un ko tā varētu mums pastāstīt? Maikls Kordijs, Londona, 2004. gada aprīlis Pateicības Atteikties no laba darba, lai uzrakstītu pirmo romānu, tikai tādēļ, ka tev prātā iešāvusies ideja, kas nekādi neliek mieru, nav viegli - īpaši tad, ja tev nav ne jausmas, ko šis process nozīmē. Man veicās, jo man ir neparasti drosmīga un uzticama sieva, kas bija ģeniāls palīgs šī riskantā pasākuma laikā. Piedāvājot finan­siālu un emocionālu atbalstu, Dženija arī kliedēja manas šaubas un uzņēmās veikt pētījumus, uzmeklējot piemērotus rakstus žur­nālos un grāmatās, piemēram, Toma Vilkija "Bīstamās zināša­nas" un Stīvena A. Rozenberga "Transformētās šūnas". Dženija bija arī mana pirmā lasītāja, redaktore un konsul­tante. Kopā mēs sapratām, kas der un kas neder. Būdama mana bargā kritiķe un fanātiskā atbalstītāja, viņa allaž ierosināja ide­jas, kādam vajadzētu būt Sludinātājas tēlam un kā uzturēt intri­gu. Nebūšu pārāk dramatisks, ja teikšu, ka šī grāmata bez viņas netiktu uzrakstīta. Lielā pateicība pienākas arī maniem vecākiem - Betijai un Džonam Kordijiem, kas jau no paša sākuma iedrošināja mani; īpaši jau māte, kura sniedza nenovērtējamu informāciju visas grāmatas tapšanas laika. Esmu pateicīgs Sūzanai Robinsonei, kas dāsni atvēlēja laiku, atraujot to doktora disertācijas rakstīšanai bioķīmiskajā inženie­rijā Londonas Universitātes koledžā, lai pārbaudītu un labotu manas zināšanas ģenētikā. Lieki piebilst, ka atlikušās kļūdas ir tikai un vienīgi manējās. Pateicos saviem pirmajiem lasītājiem: Ketrīnai Līčai, Endrū Satklifam, Annai Bharjērai un savam brālim Robertam Kordi- jam - par konstruktīvo kritiku; maniem lieliskajiem draugiem Čārlijaui Trjē un Endrū Volkeram - par atbalstu; manam brīniš­ķīgajam aģentam Patrikam Volšam - par izdevēju uzmanības pie­vēršanu manuskriptam; Bilam Skotam-Kerram - par dzēlīgo un iejūtīgo rediģēšanu

Maikls Kordijs Noziedzības gēns Visur pasaulē tiek slēpti identiski nāves gadījumi. Gan pusaugu zēni kādā nomaļā bērnunamā, gan uz nāvi notiesāti cietumnieki, gan kareivji konfliktzonā - visi mirst ar vienādiem simptomiem. Jaunus, spēkpilnus cilvēkus piepeši piemeklē asinsizplūdums smadzenēs vai ari negaidīta pašnāvība. Dīvainā kārtā FIB nekas no notiekošā neinteresē. Lūku Dekeru, kādreizējo FIB tieslietu psihologu, ieinteresē šīs sakritības, un viņš sāk pats savu neatkarīgu izmeklēšanu. Negaidot Lūks tiek ierauts Crime Zero murgā, kura sekas, iespējams, var būt vēl postošākas par kodolkaru… Maikls Kordijs latviešu lasītājiem ir pazīstams ar trīs lieliskiem romāniem "Lucifera kods", "Mesijas kods" un jaunako darbu —"Noziedzības gēns". Kordija prasme savīt neticami spraigā sižetā' mūsdienu  jaunākos tehnoloģiju sasniegumus, vēstures-unreliģijas rrfiklas panākusi, ka viņa darbi guvuši sensaciChalus panākumus un izdoti vairāk nekā divdesmit piecās valstīs. Maikls Kordijs "Noziedzības gēns" publicēšanas tiesības pieder "Apgādam "Kontinents"" No angļu valodas tulkojis Uldis Kokts Vāka autors Dairis Hofmanis © Maikls Kordijs, 1999 © Tulkojums latviešu valodā, mākslinieciskais noformējums, "Apgāds "Kontinents"", 2007 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis VeltIts manai mātei un tēvam Betijai un Džonam Kordijiem. Protams, ka ir gēns, kas piemīt lielākajai daļai noziedznieku. Ir zināma pilnīga tā DNS uzbūve. Tas ir neliels atsevišķs gēns, kuru nes Y hromosoma. Šis gēns savu saimnieku padara par vīrieti. Lielākā daļa noziedznieku ir vīrieši; vai tas nozīmē, ka ir atrasts noziedzības gēns? Maldīgi būtu domāt, ka ģenētiķi to neizmantos. Stīvs Džons, ģenētikas profesors

Maikls Kordijs Ēdenes dārzs Jaunā zinātniece Lorīna ir vienīgā pasaulē, kas spējusi atšifrēt noslēpumaino Voiniča manuskriptu. Tomēr viņa savus atklājumus izpaust nepagūst, jo seko uzbrukums, kurā cieš ne vien Lorīna, bet arī viņas nedzimušais bērns. Viņas vīrs Ross Kellijs ir gatavs uz visu, lai glābtu savu sievu un bērniņu. Kad pie Rosa vēršas mūķene, kam zināms par Lorīnas darbu, viņam jāizšķiras, vai doties uz pasaules malu, lai sagādātu sievai reti iedarbīgas zāles, vai arī klusējot noraudzīties, kā viņa vismīļākais cilvēks lēni izdziest. Jaunā zinātniece Lorīna ir vienīgā pasaulē, kas spējusi atšifrēt noslēpumaino Voiniča manuskriptu. Tomēr viņa savus atklājumus izpaust nepagūst, jo seko uzbrukums, kurā cieš ne vien Lorīna, bet arī viņas nedzimušais bērns. Viņas virs Ross Kellijs ir gatavs uz visu, lai glābtu savu sievu un bērniņu. Kad pie Rosa vēršas mūķene, kam zināms par Lorīnas darbu, viņam jāizšķiras, vai doties uz pasaules malu, lai sagādātu sievai reti iedarbīgas zāles, vai arī klusējot noraudzīties, kā viņa vismīļākais cilvēks lēni izdziest. MAIKLA KORDIJA vārds latviešu lasītājiem ir pazīstams ar trīs lieliskiem romāniem: "Lucifera kods", "Mesijas kods" un "Noziedzības gēns". Jaunā romāna "Ēdenes dārzs" ekranizācijas tiesības nopirktas Holivudā jau pirms sensacionālās grāmatas klajā laišanas. Kordijs pratis savīt spraigā sižetā vēstures un reliģijas mīklas un mūsdienu jaunākos tehnoloģiju sasniegumus; ne velti viņa darbi guvuši grandiozus panākumus un izdoti vairāk nekā divdesmit piecās valstīs. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv No angļu valodas tulkojis Uldis Kokts Vāka dizains Dairis Hofmanis © Maikls Kordijs, 2007 © Tulkojums latviešu valodā, mākslinieciskais noformējums, "Apgāds "Kontinents"", 2008