Deivids Gibinss Atlantīda Gadsimtiem ilgi cilvēkus interesējusi un valdzinājusi leģenda par Atlantīdu — teiksmaino salu, kuras iedzīvotāji sensenos laikos dzīvojuši pārticībā un harmonijā un kura it kā reiz pēkšņi pazudusi zem jūras viļņiem, neatstājot ne mazako liecību par sevi. Kādā dienā zemūdens arheologam Džekam Hovardam uzsmaida veiksme. Pētīdams senu mīnojiešu kuģa vraku Vidusjūrā, viņš kopā ar biedriem atrod kaut ko tādu, kas varētu izrādīties atslēga uz pazudušās civilizācijas atrašanās vietu. Gluži nejauši tajā pašā laikā slavens eģiptologs Moriss Hībermeijers uz kādas mūmijas krūtīm atrod papirusa strēmeli, kas izrādās fragments no vēstījuma par Atlantīdu. Gabaliņu pa gabaliņam liekot kopā novērojumus un minējumus, ar mūsdienu tehnikas palīdzību sāk veidoties ainas no senās, toties augsti attīstītās sabiedrības ikdienas dzīves. Nojauzdami, ka atrodas uz pārsteidzoša atklājuma sliekšņa, zinātnieki pēkšņi konstatē, ka par zudušās pasaules dārgumiem ieinteresējas vēl kāds. Tad sākas bīstama spēle uz dzīvību un nāvi, un tās likmes ir ļoti augstas. Daļēji trilleris, daļēji vēsturisks romāns, daļēji piedzīvojumu stāsts - Deivida Gibinsa Atlantīda tiek salīdzināta ar DenaSrauna grāmatu Da Vinči kods. Vienīgā atšķirība, ka tas viss patiešam VARĒTU BŪT patiesība. Deivids Gibinss visu mūžu ir strādājis zejnūdens arheoloģijā. Pēc filozofijas doktora grāda iegūšanas Kembridžas Universitātē viņš studējis arheoloģiju un ir viens no pasaules lielākajiem speciālistiem antīkās pasaules kuģu vraku un nogrim'ifso pilsētu izpētē. Vadījis daudzas ekspedīcijas, kas gan Vidusjūtā, gan citās jūrās un okeānos izzinājušas zemūdens noslēpumus. Atlantīda Ir viņa pirmais romāns- Būs grūti atrast cilvēku, kurš neko nebūtu dzirdējis par Atlan- x. Kas tā īsti ir - vēstures epizode, leģenda vai mīts? Kas bijusi intīda - pilsēta, valsts, sala, vesels kontinents vai arhipelāgs ar īdzām salām? Kur tā atradusies - Melnajā, Egejas vai Azovas jūrā, usjūrā, Atlantijas vai Klusajā okeānā? Vai tai varētu būt bijusi tas saistība ar noslēpumaino Bermudu trijstūri? Vai ir pamats sijai par veselu zudušu augsti attīstītu civilizāciju? Kad tā ir pa- vējusi - pirms 10 000-12 000, 850 000 vai pirms vesela miljona gadu? Un kas ar to ir noticis? Vai tā gājusi bojā plūdu, zemestrīces, kāna izvirduma, cunami dēļ vai kādā katastrofa, kas saistīta ar ;mosu (piemēram, nokrītot uz Zemes milzīgam asteroīdam)? Par visiem šiem jautājumiem sarakstītas daudzas grāmatas - sā- : ar populārzinātniska rakstura literatūru un beidzot ar mītiskiem stāstiem un fantastikas žanru. Ir radies pat atsevišķs zinātnes vir- ns - atlantoloģija. Bet Zemes civilizāciju klasifikācijā atlanti, kas <ā bijuši 5-6 metrus gari un dzīvojuši vēl pirms 12 000 gadiem, k uzskatīti par IV rasi uz Zemes pēc lemūriešiem, kas izzuduši ms 2-3 miljoniem gadu. Diemžēl vēl arvien nav ticamu faktu, kas stiprinātu Atlantīdas pastāvēšanu. Atlantologi uzskata, ka dažu šu sugu došanās nārstot no okeāna uz upēm, kas atrodas tūksto- m kilometru attālumā, ir pierādījums Atlantīdas pastāvēšanai, pēc viņu domām, šīs zivis reiz dzīvojušas Atlantīdas upēs, bet rstot devušās uz šo upju sazaroto deltu sāļajos ūdeņos. Līdz ar lantīdas bojāeju tie zaudējuši savu dabisko ekoloģisko nišu un raduši to tuvāko kontinentu - Amerikas un Eiropas - ūdeņos. Sa­kārt slavenais ceļotājs un pētnieks Tūrs Heijerdāls atradis faktus, s liecina par seno Mazāzijas, Krētas, Kipras un Ēģiptes civilizāciju kariem ar tālaika Meksikas un Peru tautām. Pastāv uzskats, ka ;iptes piramīdas celtas, lai paglābtos no plūdiem, un ka Lielās ramīdas un Sfinksas projektēšana sākusies 10 450. gadā p. m. ē. i notikusi atlantu pārraudzībā. Vai reiz kāds atradīs Atlantīdu, tāpat kā Heinrihs Šlīmanis atklāja oju vai, precīzāk, izvirzīja hipotēzi par Trojas atrašanos Hisarlika lugura Mazāzijā? Kanādā dzimušais rakstnieks Deivids Gibinss, kas visu mūžu darbojies zemūdens arheoloģijā, uzrakstījis pirmo romānu "Atlantīda". jā viņš sniedz savu versiju par teiksmaino zemi, kas reiz nogrimusi zem okeāna viļņiem. Redaktore No angļu valodas tulkojis Uldis Sīlis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis ZVAIGZNE ak Deivids Gibinss ATLANTĪDA Redaktore Diāna Spertāle Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, K Valdemara ielā 6, Rīgā, LV-1010, Red. nr. L-2111. A/s Preses nams. "1 Tulkojums latviešu valoda. Apgāds Zvaigzne ABC ISBN 978-9984-37-575-5 Mūsdienu Vidusjūras reģiona karte Izsaku pateicību savam aģentam Luidži Bonomi, saviem redaktoriem Harietai Evansai un Bilam Mesijam, kā ari Džei- nai Hellerei. Tāpat ari Amandai Prestonei, Amēlijai Kaminsai, Vanesai Forbsai, Gajai Benksai, Dženijai Beitmenai un Katrīnai Kobeinai. Paldies daudzajiem draugiem, kolēģiem un institū­cijām, kas gadu gaitā palīdzēja manu darbu izrakumu vietās pārvērst īstā piedzīvojumā un spēja padarīt īstu arheoloģiju tikpat aizraujošu kā literatūru. Pateicos Annai Verinderei Gi- binsai, kura aizveda mani uz Kaukāzu un Vidusāziju, bet pēc tam sniedza drošu patvērumu, lai es varētu rakstīt. Paldies tētim, Alanam un Hjū, Zebedijai un Sūzijai. Endžijai un mūsu mīļajai meitai Mollijai, kura nāca pasaulē tad, kad šī grāmata bija tikai iecerēta un kura ir redzējusi mani tikai saistībā ar to. "Reiz pār lielāko pasaules daļu valdīja varena impērija. Tās valdnieki mita plašā citadelē augstu virs jūras milzīgā, nemūžam vēl neredzētā eju labirintā. Viņi bija prasmīgi amatnieki, apstrādājot zeltu un ziloņkaulu, un bezbailīgi vēršu cīņu dalībnieki. Taču tad par to, ka viņi bija metuši izaicinājumu jūras dievam Poseidonam, citadeli varenos plū­dos aprija viļņi, un tās ļaudis vairs nekad netika redzēti." Šis ir daiļliteratūras darbs. Vārdi, personas, vietas un noti­kumi ir autora iztēles radīti un nav jāuztver kā īsti. Jebkādai līdzībai ar patiesiem vai citiem izdomātiem notikumiem, dar­bības vietām, organizācijām vai personām, dzīvām vai miru­šām, ir tikai gadījuma raksturs. Patiesie apstākļi aprakstīti autora piezīmē grāmatas beigās

Deivids Gibinss Krustnešu zelts No angļu valodas tulkojis Raimonds Auškāps Minora - svētākais no dārgumiem.. Masīvā zelta menora - svētais zelta gaismeklis - jūdu ticības simbols, pilsētas pēdējā izlaupīšanā ir izzagta no Jeruzalemes Svētā tempļa. Vēsturisks simbols Triumfa gājienā iznesta cauri Romai, tā sāka simbolizēt Impērijas nežēlīgo uzvaru pār tautām un ticībām visā pasaulē. Kad Romas impērijas galvaspilsēta pārcēlās uz Konstantinopoli, arī menora tika aizvesta līdzi… Pēdējais krusta karš …Bet tā bija pazudusi, kad asinskārie krustneši izlaupīja pilsētu 1204. gadā. Un līdz šai dienai neviens nezina, kur tā ir. Turcija, mūsdienas. Stambulas ostā, nirstot pēc krusta karos pazudušajiem teiksmainajiem dārgumiem, arheologs Džeks Hovards atklāj kaut ko pavisam negaidītu. Tajā laikā Anglijā, kādas katedrāles putekļainā bibliotēkā tiek atrasta senaizmirsta viduslaiku karte. Abi atradumi kopā var mainīt visas vēstures redzējumu. Pēkšņi laika pulkstenis sāk savu atskaiti - Džekam Hovardam ir jāatrod menora, pirms to ir ieguvuši citi. Sākas aizraujošs, bet bīstams piedzīvojums, kura laikā atklājas gan Haralda Hardada un vikingu, gan nacistu, gan arī Vatikāna rūpīgi glabātie noslēpumi. • "Ko jūs iegūstat, ja saliekat kopā Indiana Džonsu un Denu Braunu? Atbilde: Deividu Gibinsu." * MIRROR 5  © www.headdesign.co.uk "Aizraujošs vēstures, faktu un izdomas apvienojums. "Krustnešu zelts" ir vēl viens saistošs romāns, ko sarakstījis visā pasaulē pazīstamā bestsellera "Atlantlda" autors." Amazon.com "Gibinss mani pārliecināja, ka viņš pārzina gan zemūdens arheoloģiju, gan sava trillera vēsturisko kontekstu. Viņa pie­dāvātais sižets var būt neparasts un pat absurds, aptverot vikingu piedzīvojumus, menoras meklējumus, ekspedīciju Jukatanā un ciņu ar tolteku pēctečiem Čičenicā, tomēr autors padara šo stāstu lasāmu, jo izklāsta to tik aizraujoši!" Bils Grizens, Misisipi ielejas arheoloģijas centrs "Šis ir klasisks piedzīvojumu romāns, izklāstīts ar entuzi­asmu un balstīts uz paša autora rūpīgiem pētījumiem." Kolins Kvinns, Publishers Weekly "Ko iegūst, apvienojot Indianu Džonsu un Denu Braunu? Atbilde: Deividu Gibinsu." Mirror Product group from well-managed forests, controlled sources and recyded wood or fibre Produktu grupa no labi apsaimniekotiem mežiem un citām kontrolētām ieguves vietām Cert no. SVV-COC-003533 www.fsc.org © 1996 Forest Stewardship Counc Vispirms milzīgs paldies manam aģentam Luidži Bonomi, manai izdevējai Herietai Evansai un visai komandai: Tesai Bolšovai-Džonsai, Gajai Benksai, Dženijai Beitmenai, Elisonai Bonomi, Semam īdenboro, Mērijai Esdeilai, Nikijai Kenedi- jai, Rebekai Makjūenai, Tonijam Makgrātam, Amandai Pres- tonei, Rebekai Pertelai, Džonam Rašam, Popijai Šērlovai un Annai Verinderei-Gibinsai. Tāpat kā manā iepriekšējā romānā Atlantīda, arī šajā grāmatā darbības vietu apraksti balstīti uz personisku pieredzi, un es esmu lielu pateicību parādā tiem, kas man ļāvuši to iegūt. Maniem vecākiem par daudzajiem braucieniem uz Herefordas katedrāli manā bērnībā, kā arī par mūsu kopīgo neaizmirstamo izpētes ceļojumu uz Romu vairākus gadus vēlāk. Britu Arheoloģijas institūtam Ankarā par ceļotāja stipendiju, kas ļāva man pētīt Zelta ragu Stam­bulā, un NATO Zinātnes un tehnoloģijas komitejas valdei par ielūgumu uz Kijevu. Pētījumu kuģa Akademik Ioffe apkalpei par aizvešanu uz Ilulisatas fjordu Grenlandē, kas bija patiesi neaizmirstams piedzīvojums, un Parks Canada aģentūrai par Lansomedouzas muzejvietu. Stīvam Eitkenam un Tomam D'Antremonam par palīdzību manās pirmajās ieniršanas rei­zēs zem ledus pašā karjeras sākumā un manam brālim Ala- nam par mūsu kopīgo niršanu Jukatanā, kā ari par viņa teh­nisko kompetenci. Ar lielu mīlestību Endžijai un Mollijai par mūsu braucieniem uz Stemfordbridžu un svēto Aionas salu. Šis ir daiļliteratūras darbs. Vārdi, personas, iestādes, vietas un notikumi ir autora iztēles radīti un nav jāuztver kā reāli eksistējoši. Jebkādai līdzībai ar patiesiem vai citiem izdomātiem notikumiem, darbības vietām, organizācijām vai personām, dzīvām vai mirušām, ir tikai gadījuma raksturs. Patiesie apstākļi aprakstīti autora piezīmē grāmatas beigās. Parasti trofejas nesa juceklīgās grēdās; bet no visām uzkrītoši izcēlās Jeruzalemes templī salaupītās. Starp tām bija vairākus talantus smags zelta galdiņš un gaismekļa paliktnis, kas tāpat bija gatavots no zelta, bet veidots atšķi­rīgi no ikdienā lietotajiem. Uz pamatnes bija nostiprināta centrālā ass, no kuras līdzīgi kā trejzarim slējās slaidi zari; katram galā atradās pa izkaltai lampai - to bija septiņas, norādot, kādā cieņā šis skaitlis tika turēts starp jūdiem… Kad triumfa ceremonijas bija pabeigtas un Romas impērija nodi­bināta uz visstingrākajiem pamatiem, Vespasiāns nolēma uzcelt Miera templi… šajā svētnīcā tika savākti un uzglabāti visi priekšmeti, kuru ārējā veidola dēļ cilvēki reiz bija klīduši pa plašo pasauli, kvēli vēloties tos apskatīt katru atsevišķi, jo tie bija atradušies dažādās zemēs. Te viņš novietoja ari zelta traukus no Jūdu tempļa… Jāzeps Jūdu karš VII, 148-162

Deivids Gibinss Trojas Maska No angļu valodas tulkojis Raimonds Auškāps Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Pētot senu kuģa vraku, arheologs un dzīļu pētnieks Džeks Hovards nejauši iekļūst pašā notikumu virpulī: šausminoši un rūpīgi glabāti pagātnes noslēpumi, nonākuši atklātībā, var izraisīt neiedomājamas sekas. Slepena organizācija un galvu reibinoši plāni par globālu varas pārņemšanu jau tas vien ir pietiekami nopietni. Taču šo stāstu vēl papildina senu dārgumu krātuves atrašana, starp kuriem ir noslēpumainā, nenovērtējami dārgā un liktenīgu lāstu nesošā zelta maska, kas piederēja Trojas valdniekam Agamemnonam. Brīnišķīgi skaistais veidojums kalpo par simbolu idejai, kuras īstenošana neizdevās nacistiem, bet var izdoties mūsdienās… Kembridžas Universitātes doktoram un veiksmīgam rakstniekam DEIVIDAM GIBINSAM piemīt lieliska prasme meistarīgi miksēt rakstnieka fantāziju un reālus vēsturiskus faktus, papildinot tos ar dēkām, kurās dzīvības un nāves robeža teju vai saplūst. Būdams ilggadējs zemūdens arheologs, viņš raksta par tēmu, ko lieliski pārzina, un viņa romāni kļūst par bestselleriem visā pasaulē. www.e-gramatnica.lv www.zvaigzne.lv "Grāmatas, kuras es rakstu, ir ātra tempa piedzīvo­jumu trilleri, bet dziļumos vienmēr ir vēsturiskās patiesī­bas kodols. Šie romāni man ir kā īstas ekspedīcijas, pilni ar saviļņojumu un adrenalīnu, un briesmām, ko pats esmu piedzīvojis visā pasaulē." Deivids Gibinss "Romānā "Trojas maska" savā līdz šim saviļņojošākā un rosinošākajā piedzīvojumā bestselleru autors Deivids Gibinss tik meistarīgi sakausē faktus un izdomu kā neviens cits." The Sunday Times "Ko jūs iegūstat, ja saliekat kopā Indiana Džonsu un Denu Braunu? Atbilde: Deividu Gibinsu." The Mirror Ilzes Isakas vāka dizains © Tulkojums latviešu valodā, Raimonds Auškāps © Izdevums latviešu valodā, Apgāds Zvaigzne ABC ISBN 978-9934-0-3063-5 PATEICĪBAS Esmu loti pateicīgs saviem redaktoriem Mārtiņam Flečeram no "Headline" un Keitlinai Aleksanderei no "Bantam Dell"-, manam aģentam Luidži Bonomi no "LBA"; Gajai Benksai, Elisonai Bonomi, Darai Dīringai, Sārai Duglasai, Semam īdenboro, Mērijai Esdeilai, Herietai Evansai, Kristlnai Faslerei, Emīlijai Fērnisai, Tesai Gērvanai, Deividam Groganam, Dženijai Karatai, Selīnai Kellijai, Nikijai Kenedijai, Ķeram Makrejam, Elisonai Masčovekio, Tonijam Makgrātam, Džeinai Morpetai, Pīteram Ņūsemam, Amandai Prestonai, Dže­nijai Robsonai, Džeinai Sēlijai, Rebekai Šapiro, Džo Stensolai, Nitai Taublibai, Adjai Vučičevičai, Ketrinai Vestai, Leai Vudbernai un Terēzai Zoro; "Hachette" pārstāvjiem starptau­tiskā mērogā un daudziem citiem maniem izdevējiem visā pasaulē. Esmu īpašu pateicību parādā Ojam Alparam un manam Turcijas izdevējam Altinam Kitaplaram par ielūgumu uz lie­lisko Stambulas Grāmatu gadatirgu, kas deva man iespēju romāna rakstīšanas laikā uz dažām iedvesmojošām dienām atgriezties Trojā. Esmu pateicīgs savam brālim Elanam par piebiedrošanos šajā ceļojumā un par viņa fotogrāfijām, kā ari par darbu pie manas tīmekļa vietnes www.davidgibbins.com . Es pirmoreiz ierados Trojā un Mikēnās 20. gs. 80. gadu sā­kumā, izmantodams palīdzību, ko saņēmu no Lielbritānijas Arheoloģijas institūta Ankarā, no Lielbritānijas Arheoloģijas skolas Atēnās, no Antikvāru biedrības Londonā un no Bristoles Universitātes, kur man bija iespēja studēt arheoloģiju tādu zinātnieku vadībā, kuri atradās Egejas jūras bronzas laikmeta un Homēra pasaules izpētes pašā centrā, turklāt būdami tikai aptuveni paaudzes attālumā no arheoloģijas "Varonīgā laikmeta", kas iesākās ar Heinrihu Šlīmani. Tāpat man laimējās piedalīties daudzos senu kuģu vraku izraku­mos Vidusjūrā, un mani pētījumi Egejas jūras arheoloģijā veikti, izmantojot stipendiju, ko man aspirantūras laikā Kembridžas Universitātē piešķīra Vinstona Čērčila Piemiņas fonds. Es esmu ārkārtīgi pateicīgs Annai Gibinsai par palīdzību un padomiem; savam tēvam, kas izlaidumā man uzdāvināja 1806. gadā izdoto Homēra "Iliādu" Poupa tulkojumā; Endžijai par Platonu un Hero, un par daudz ko citu; un mūsu burvīgajai meitai Mollijai, kas pirmoreiz caur nirēja masku aplūkoja zemūdens pasauli pie Velsas ziemeļrietumu krasta šīs grāmatas tapšanas laikā