Maksims Gorkijs Manas universitātes (1923 g.) Stāsts aptver Gorkija dzīves posmu no 1884. gada vasaras līdz 1889. gada vasarai, kad viņš atkal atgriezās Ņižņijā. Kazaņā pavadītais laiks viņam pagājis smagā darbā, tā ka, pārāk nomocījies, viņš 1887. gadā gribējis pat nonāvēties. Uz Kazaņu posdamies, Gorkijs bija cerējis iestāties tur kādā skolā, bet no tā nekas nav iznācis; vienīgais ieguvums, ka Kazaņā viņš daudz ko mācījies, iepazīdamies ar progresivo inteliģenci, kas, organizējusies pulciņos, interesējās par marksismu, progresivo zinātni un literatūra, lasīja Lavrovu, Černiševski, A. Smitu, Marksa «Kapitālu» u. c. (tulkojusi E. Egle) «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība № 502 Riga, 2015 darbabalss.eu padomjugramata.ucoz.com ***

Maksims Gorkijs Pasakas par Itāliju: Streiks ; Parmas bērni ; Dienvidu saule ; Tunelis ; Kāzas ; Propagandists ; Māte ; Kroplis ; Nodevēja māte ; Zvejnieka novēlējumi ; Kā Džovanni kļuva par sociālistu ; Saruna ; Džovanni Tuba ; Sirmgalvis Ceko ; Naktī ; Jaunā Itālija ; Ienaids ; Pepe ...modināt cilvēkā tieksmi pēc spilgtas, skaistas, garīgi bagātas dzīves un ierosināt cīnīties par šādu dzīvi — ir radītas «Pasakas par Itāliju». Izdevniec «Liesma» Rīga I960 Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Tulkojis Jūlijs Vanags Mākslinieks Oļģerts Ābelīte

Maksims Gorkijs Raksti XVIII. Kļima Samgina dzīve. (Četrdesmit gadu) Pirmā daļa Par šā darba ieceri Gorkijs 1931. gadā stāstīja: "šo grāmatu esmu aizsācis sen, pēc pirmās piektā-sestā gada revolūcijas, kad inteliģence, uzskatīdama sevi par revolucionāru viņa patiešām kā nekā faktiski piedalijās pirmās revolūcijas organizēšanā, septītajā un astotajā gadā sāka strauji aiziet pa labi. Tad parādījās kadetu krājums «Вехи» un vesela rinda citu ražojumu, kas norādīja un pierādīja, ka inteliģencei ar strādnieku šķiru un vispār ar revolūciju nav pa ceļam. Man radās vēlēšanās dot tāda, pēc manām domām, tipiska inteliģenta tēlu. Es viņus pazinu personīgi un diezgan lielā skaitā, bet bez tam vēl pazinu šo inteliģentu vēsturiski, literāri, pazinu viņu ne tikai kā mūsu zemes, bet ari Francijas un Anglijas tipu. Šis individuālista tips, katrā ziņā cilvēks ar caurmēra intelektuālām spējām, bez jebkādām spilgtām īpašībām, sastopams literatūrā visā XIX gadsimtā. Šāds tips bija arī pie mums: šis cilvēks bija revolucionārā pulciņa loceklis, pēc tam pārgāja buržuāziskajā valstiskumā kā tā aizstāvis. Jums laikam gan nevajag atgādināt, ka tā inteliģence, kas dzīvo emigrācijā ārzemēs, apmelo Padomju Savienību, organizē sazvērestības un vispār nodarbojas ar nelietībām, šī inteliģence lielāko tiesu sastāv no Samginiem. Daudzi no tiem ļaudīm, kas mūs patlaban apmelo visciniskākajā kārtā, ir bijuši cilvēki, ko ne vien es biju uzskatījis par ļoti cienījamiem..." Gorkijs bija iecerējis ne visai garu romānu vienā sējumā, tomēr uzrakstījis četrus sējumus un viņam romānu neizdevās pabeigt... Latvijas Valsts Izdevniecība Rīgā 1952

Maksims Gorkijs Raksti XXI. Kļima Samgina dzīve. (Četrdesmit gadu). Ceturtā daļa Sava daiļdarba «Kļima Samgina dzīve» ceturto daļu autors nav pilnīgi nobeidzis. Latvijas Valsts Izdevniecība Rīgā 1953 МАКСИМ ГОРЬКИЙ Собрание сочинений XXI На латышском языке Tulkojis Kārlis Štrāls Redaktore E. Grinberfia. Māksi, redaktors V. Kooaļons. Tcchn. redaktore Я. Aizupiete. Korektores: L. УнгЦеогка, Z. Miezite. Nodota salikšanai 19>3. g. 10. aprilī. Parakstīta iespiešanai 1953. g. 21. maijā. Papīra formāts 6lX86Vie. 15.75 papīra 1., 28.93 iespiedi.. 32.72 izdevu. I. Metiens 7000 eks. JT 03410. Izdevu. Nr. 5872-D832. Tijiogr, pasūt. Nr. 702. Iespiesta I.PRHT 3. tipogrāfijā Rīgā, Ļeņina ielā Nr. 137/139. Maksu bez iesējuma 9 rl»l. 80 kap. Iesējums 2 rb|. ЛАТГОСИЗДАТ — РИГА Отпечатано в типографии JV” 3 ЛРТПП, г. Рига, у.ч. Ленина, 1.37/139

«Sprīdīša bibliotēkas» Stāsti par bērnību. Ļevs Tolstojs. Bērnība No krievu vai. tulk. Kārlis Egle ; Maksims Gorkijs. Bērnība No krievu val. tulk. Elija Kliene ; Aleksejs Tolstojs. Ņikitas bērnība No krievu vai. tulk. Ērika Lūse Krievu literatūras klasiķu bērnības atmiņas. Mākslinieks Arvīds Būmanis Rīga «Liesma» 1988 «Sprīdīša bibliotēkas» redakcijas kolēģija: Arvīds Grigulis, Jānis Kalniņš. Jāzeps Osmanis, Imants Plotnieks, Ilga Rasima, Anastasija Stikane, Ingrīda Vāverniece, Māra Zālīte Atbildīgais redaktors Andris Čapiņs Grafiskās apdares autors Andris Lamsters Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv © Pēcvārds, komentāri, grafiska apdare, ilustrācijās, izdevniecība «Liesma», 1988