Ļevs Tolstojs Anna Kareņina Romāns astoņās daļās Daļas V—VIII Izdevniecība «Liesma» Rīga  1970 Tulkojis Jūlijs Vanags Māksliniece Māra Rikmane

Ļevs Tolstojs Augšāmcelšanas Romāns “Augšāmcelšanās” tūlīt pēc publikācijas tika iztulkots daudzās Eiropas tautu valodās. Šāda kolosāla interese par Tolstoja daiļradi izskaidrojama gan ar viņa romānu “Karš un miers” un “Anna Kareņina” ģenialitāti, gan ar romānā “Augsāmcelšanās” risinātā sižeta īpatnībām. Romāna varone Jekaterina Maslova ir ārlaulībā dzimusi kalpones meita. Triju gadu vecumā, pēc mātes nāves, nonākusi divu vecāku muižnieču apgādībā un izaugusi pie viņām. Sešpadsmit gadu vecumā iemīlējusies savu audzinātāju brāļadēlā studentā Nehļudovā, kurš dodamies uz fronti viņu pavedinājis un aizbraucot iedevis simt rubļu banknoti. Kad Jekaterina uzzina par savu grūtniecību viņa zaudējusi cerību, ka Nehļudovs atgriezīsies, sarunā rupjības savām audzinātājām un aiziet no mājām… Romāna iecere radusies 1887. g. jūnijā, kad pazīstams jurists pastāstīja Tolstojam vienu reālu atgadījumu no savas tiesu prakses. Stāsts Tolstoju ļoti ieinteresēja un tas kļuva par pamatu nākamajam romānam. Strādājot pie «Augšāmcelšanās», Tolstojs centās būt uzticīgs dzīves īstenībai: viņš apmeklēja cietumus, iepazinās ar tiesu aktu saturu, ar cietuma apstākļiem un cietumnieku dzīvi, studēja krimināltiesības, daudz lasīja par trimdinieku dzīvi. Daži fakti, smelti no grāmatām: N. M. Jadrincevs «Krievu obščina cietumā un trimdā» (1872), D. A. Liņevs «Pa etapu» (1886), L. Meļšins «Izstumto pasaulē» (1896) u. c., tika izmantoti romānā. Tolstojs uzklausīja juristu padomus un norādījumus. Kāds jurists palīdzēja viņam uzrakstīt apsūdzības slēdzienu, tiesas spriedumu un tiesu medicīnas ekspertīzes aktu. Daudzu romāna personāžu prototipi ir reālas personas. Tā, fllģeladjutanta Bogatirjova personā attēlots galvenās cara mītnes komandieris grāfs A. V. Olsufjevs. Toporova prototips ir kāds no 80. gadu politiskās reakcijas pārstāvjiem, sinodes virsprokurors J. N. Pobedonoscevs; grāfa Carska — galējais reakcionārs grāfs Pjotrs Andrejevičs Šuvalovs. Mariette’s vīra Cervjanska prototips ir žandarmu korpusa komandieris un iekšlietu ministra biedrs P. V. Orževskis. S. A. Tolstoja 1899. g. 22. februāra vēstulē rakstīja: «Cik apbrīnojami apzinīgi viņš strādā. Pētī vismazākos sīkumus visās nozarēs, kurās ievada sava stāsta personas”. ROMĀNS KOPOTI RAKSTI XIII SĒJUMS LVI 1962 Ļ. Tolstojs 1898. gadā Tulkojusi A. Ozola-Sakse Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ļevs Tolstojs Bērnība. Zēna gadi. Jaunība. Pirmās atmiņas. Atmiņas Ļeva Tolstoja (1828-1910) 1852.-1854. gados izdots stāstījums par paša bērnu dienu un jaunības gadu atmiņām. Kopoti raksti 14 sējumos. 1. sējums LVI 1958 no krievu valodas tulkojuši Kārlis Egle un Elza Grīnberga Failu izlabojis Imants Ločmelis

Ļevs Tolstojs Kara stāsti  Uzbrukums ; Meža ciršana ; Sevastopoles stāsti (nav noskanēti jo grāmata šeit: http://yadi.sk/d/s-6oLOPcMj82C) Tulkojis Valdis Grēviņš  Grāmatu apgāds Rīga 1946 Л. Н. Толстой Военные рассказы на латышском языке Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Ļevs Tolstojs Karš un miers  trešais un ceturtais sējums Epopeja «Karš un miers» (1863—1869) ir viens no izcilākajiem daiļdarbiem krievu un pasaules literatūrā. Ļevs Tolstojs tajā attēlojis plašu Krievijas sabiedrības dzīves ainu laikposmā no 1780 gada līdz 1820. gadam. Romāna centrā — lidz tam laikam neuzvaramas Napoleona armijas sagrāve 1812. gadā. Kara tēma un kauju skati organiski savijušies ar daudzplānaino aizmugures dzīves  tēlojumu. Uz vēsturisko notikumu fona sniegta trīs muižnieki ģimeņu — Rostovu, Bolkonsku un Bezuhovu dzīves hronika. Līdzās izdomātiem varoņiem attēlotas vēsturiskas personības — Kutuzovs Napoleons u. c. Rakstnieks parādījis 1812. gada Tēvijas kara tautisko raksturu. Romānā atspoguļojušās arī Tolstoja pasaules uzskata pretrunas, kas vēlāk noveda viņu pie reakcionārās mācības par «nepretošanos ļaunumam ar varu». Sai ziņā raksturīga ir atpalikušās, patriarhālās zemniecības idealizācija Platona Karatajeva tēlā, — viņš sludina samierināšanos ar dzīvi, atteikšanos jebkādas cīņas. No krievu valodas tulkojusi Anna Ozola-Sakse Māra Ozoliņa mākslinieciskais noformējums Tolstojs Ļ.  Karš un miers. 3.4. sēj. No krievu vai. tulk. A. Ozola-Sakse. — Zvaigzne, 1980. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis  — 3., 4. sēj 751 lpp

Ļevs Tolstojs Karš un miers  Pirmais un otrais sējums Epopeja «Karš un miers» (1863—1869) ir viens no Izcilākajiem daiļdarbiem krievu un pasaules literatūrā. Ļevs Tolstojs tajā attē­lojis plašu Krievijas sabiedrības dzīves ainu laikposmā no 1805. gada līdz 1820. gadam. Romāna centrā — līdz tam laikam neuz­varamās Napoleona armijas sagrāve 1812. gadā. Kara tema un kauju skati organiski savijušies ar daudzplānaino aizmugures dzī­ves notēlojumu. Uz vēsturisko notikumu fona sniegta trīs muiž­nieku ģimeņu — Rostovu, Bolkonsku un Bezuhovu dzīves hronika. Līdzās izdomātiem varoņiem attēlotas vēsturiskas personības — Kutuzovs, Napoleons u. c. Rakstnieks parādījis 1812. gada Tēvijas kara tautisko raksturu. Romānā atspoguļojušās arī Tolstoja pasaules uzskata pretrunas, kas vēlāk noveda viņu pie reakcionārās mācības par «nepretošanos ļaunumam ar varu». Sai ziņā raksturīga Ir atpa­likušās, patriarhālās zemniecības idealizācija Platona Karatajeva tēlā, — viņš sludina samierināšanos ar dzīvi, atteikšanos no jeb­kādas cīņas. No krievu valodas tulkojusi Anna Ozola-Sakse Māra Ozoliņa mākslinieciskais noformējums Rīga Zvaigzne 1980 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ļevs Tolstojs Kaukāza gūsteknis  Par krievu oficieri, kurš nonācis kalniešu - čečenu - gūstā Latvijas Valsts Izdevnieciba Rīga 1963 Tulkojusi Aina Deglava Mākslinieks S. Adamovičs Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ļevs Tolstojs Sevastopoles stāsti par krievu cilvēku varonību aizstāvot savu zemi, par karu bezjēdzību LVI Rīgā 1954 л. толстой Севастопольские рассказы Гослитиздат Москва 1951 Латвийское Государственное издательстно На латышском азыке ТULKOJUSI ЕLIJА КLIENЕ ILUSTRĒJIS J. KUZKOVSKIS Noskannejis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Ļevs Tolstojs STĀSTI 1857 -1863 kopoti raksti III sējums LVI 1958 No kņaza D Ņechļudova piezīmēm. Lucerna. Tulk. Jānis Vainovskis Alberts. Tulk. J. Vainovskis Trīs nāves. Tulk.  Marija Šūmane Ģimenes laime. Tulk. J. Vainovskis Kazaki Tulk. Jānis Ozols Polikuška. Tulk.  Marija Šūmane Idile. Nespēlējies ar uguni, apdedzināsi pirkstus. Tulk. J. Vainovskis Tichons un Malaņja. Tulk. J. Vainovskis Holstomers.Stāsts par zirgu Tulk. Marija Šūmane Dekabristi. Tulk. J. Vainovskis

Ļevs Tolstojs Stāsti 1889-1904 LVI 1961 Kreicera sonāte Sātans Fransuāza Dārgi maksā Kam taisniba? Saimnieks un kalps Tēvs Sergijs Divas dažādas vēstures versijas par stropu ar kriju jumtu Viltotais kupons Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojusi Marija Šūmane

«Sprīdīša bibliotēkas» Stāsti par bērnību. Ļevs Tolstojs. Bērnība No krievu vai. tulk. Kārlis Egle ; Maksims Gorkijs. Bērnība No krievu val. tulk. Elija Kliene ; Aleksejs Tolstojs. Ņikitas bērnība No krievu vai. tulk. Ērika Lūse Krievu literatūras klasiķu bērnības atmiņas. Mākslinieks Arvīds Būmanis Rīga «Liesma» 1988 «Sprīdīša bibliotēkas» redakcijas kolēģija: Arvīds Grigulis, Jānis Kalniņš. Jāzeps Osmanis, Imants Plotnieks, Ilga Rasima, Anastasija Stikane, Ingrīda Vāverniece, Māra Zālīte Atbildīgais redaktors Andris Čapiņs Grafiskās apdares autors Andris Lamsters Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv © Pēcvārds, komentāri, grafiska apdare, ilustrācijās, izdevniecība «Liesma», 1988

Ļevs Tolstojs Trīs lāči Saturs: Trīs lāči ; Īkšķītis ; Meitene un laupītāji Pasaku kamolītis Rīga «Liesma» 1982 Лев Толстой «Для детей», Детгиз 1361 No krievu valodas tulkojusi Anna Sakse Māksliniece Maija Tabaka Ilustrācijas, «Liesma», 1982 Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv