Leonhards Franks. Laupītāju banda. Oksenfurtas vīru kvartets. No trim miljoniem trīs. Pirmais lielākais Franka autobiogrāfiskais romāns "Laupītāju banda" («Die Räuberbande») iznāca pirmā pasaules kara priekšvakarā un saņēmis Fontāne prēmiju. Paaudžu konflikts, kas ir romāna pamatā, izceļ sabiedrības sociālo slāņu vulgaritāti un amorālismu. Skolotāja tēlā iemiesotais tirāns nogalina visu dzīvo pusaudzī, smagi nomāc brīvas domāšanas izpausmi, audzina paklausīgus izpildītājus bez iniciatīvas. Skola ir sava veida soda instruments, ko valsts izmanto attiecībā uz saviem pilsoņiem. Šīs sadistiskās audzināšanas metodes, kas apveltītas ar neierobežotu varu, ir aprakstītas romānā: tiek rūpīgi atlasīta soda rīkste, klasē meklēts brīvprātīgais, kas ir gatavs turēt savu biedru miesassoda izpildes laikā. Zēni  apvienojas "laupītāju" bandā un romantiski sapņo par lepnajiem indiāņiem, Karla Maja vesternu garā. Izdevniecība «Liesma» Rīga 1971 Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv No vācu valodas tulkojusi Ērika Lūse Mākslinieks Eglons Lūsis