Tomass Manns Budenbroki: Kādas dzimtas sairums Vācu rakstnieka Tomasa Manna pirmais romāns "Budenbroki. Kādas dzimtas sairums" (Buddenbrooks. Verfall einer Familie, 1901) uzskatāms par vienu no pēdējiem izcilajiem Eiropas reālistiskajiem romāniem, kas XX gadsimtā ienes ari iepriekšējo gadu simteņu noskaņas, tai pašā laikā ne mirkli neizrādot tieksmi par varītēm atgriezties un palikt pagātnē, bet drīzāk meklējot jaunus ceļus vēl neiepazītajā XX gadsimtā. Nobela prēmija literatūrā 1929. gadā rakstniekam tika piešķirta galvenokārt par šo darbu. Romāns savā ziņā ir autobiogrāfisks, tā darbība risinās Hanzas pilsētā Lībekā vienas tirgotāju dzimtas ietvaros — divi brāļi ar pilnīgi atšķirīgiem raksturiem un likteņiem un māsa, kas nekādi nespēj iekļauties līdzšinējo paaudžu iezīmētajā laimes un ģimeniskās saskaņas ainā. Tomass Manns ar apskaužamu precizitāti iezīmē ikkatru sīkāko laikmetu griežu detaļu — viss viens, vai tā būtu romāna varoņu maltīte, slimība vai varbūt pat nāve. Tomēr tā nebūt nav tīksmināšanās, bet gan drīzāk fakta konstatācija, piemēram, par izmaiņām cilvēku izpratnē par to, kas ir publisks un kas paturams privāts un svēts. "Budenbroki" ir stāsts par XX gadsimta dzimšanu. Stāsts, kurā ikviens lasītājs, ja vien rūpīgi ieklausīsies, atradīs savas dzimtas un ari pats savu pirmsākumu. Un, iespējams, ari līdzību ar izjūtām, kas pavada mūsdienu cilvēku XXI gadsimta sākumā. Vācu rakstnieks un Nobela prēmijas laureāts Tomass Manns (Paul Thomas Mann, 1875 — 1955) ierakstīts XX gadsimta literatūras vēsturē ar savu apbrīnojamo spēju tvert jaunā gadsimta sākuma noskaņojumus un vēsmas, savijot tās ar daudzu pagātnes domātāju idejām un pat Bībeles motīviem. Tomasa Manna tēvs bija turīgs Lībekas graudu tirgotājs, māte — brazīliete, kuras vecāki Vācijā bija ieradušies, kad viņai bija tikai septiņi gadi. Kad Tomasam Mannam bija sešpadsmit gadu, nomira viņa tēvs un ģimene pārcēlās uz Minheni. Tur viņš sāka studijas universitātē un grasījās pievērsties žurnālistikai. 1898. gadā tika publicēts Manna pirmais nozīmīgais literārais darbs — stāsts "Mazais Fridmaņa kungs". Sākās nevis Tomasa Manna ugunsnelaimju apdrošināšanas aģenta vai, piemēram, žurnālista karjera, bet gan Tomasa Manna rakstnieka biogrāfija. 1905. gadā Manns apprecējās ar Katju Pringsheimu, ievērojamas ebreju intelektuāļu un grāmatnieku dzimtas atvasi. Viņiem bija seši bērni. 1933. gadā, mainoties politiskajam noskaņojumam Vācijā, Mannu ģimene pārcēlās uz Šveici un 1939. gadā kopā ar daudziem citiem Eiropas intelektuāļiem — uz ASV. 1944. gadā Manns kļuva par ASV pilsoni. Eiropā rakstnieks atgriezās tikai pēc Otrā pasaules kara, taču principiāli nekad vairs neapmetās uz pastāvīgu dzīvi Vācijā. No vācu valodas tulkojuši Lizete Skalbe(1982), Kārlis Štrāls un Zelma Krodere 2007 Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv tulkojuma pirmpublicējums 1982 Grāmatu var iegādāties preses tirdzniecības vietās tikai kopā ar laikrakstu Diena. Grāmatas cena Ls 2,99 Kārlis Štrāls un Zelma Krodere, 2007

Tomass Manns Burvju Kalns Romāns divās grāmatas Romāna I un II grāmata Traģisma, filozofijas un cilvēcības piesātinātais pasaulslavenā Vācu rakstnieka Tomasa Manna romāns „Burvju kalns” vēsta par dzīvi kādā sanatorijā Alpu kalnos neilgi pirms Pirmā pasaules kara. Hanss Kastorps – jauns, topošais kuģubūves inženieris apciemojot savu brālēnu sanatorijā negaidītu iemeslu dēļ ir spiests palikt tajā ilgāk nekā iecerēts, rezultātā jaunietis kļūst par mazās, no pasaules nošķirtās sabiedrības locekli. Apjomīgajā, stāstā sāta sajūta bagātinās gan ar autora paša uzdoto filozofisko jautājumu iztirzāšanu, kas meistarīgi nodoti mums dialogu formā, gan sadzīvisko ainu attēlošanu, mīlestību un dažādo raksturu mozaīku. Par šo darbu gribētos teikt, ka tas noteikti ir pārāk nopietns un intelektuāls, lai pie tā neatgrieztos pat pēc rūpīgas izlasīšanas. Nešaubos, ka daudziem šis darbs tāpat kā Džoisa „Uliss” ir nepieciešamais ķeksītis ar ko izcelt sava intelekta un gaumes izjūtas literatūrā izsmalcinātību, tomēr tā ir tāda kā spēlēšanās uz naža asmens, jo brīdī, kad kāds pajautās kas tad tur īsti ir tajā izslavētajā darbā, attiecīgais lasītājs var neprast tā sakarīgi atbildēt. Tāpēc, noteikti nevajadzētu žēlot laiku un spēkus un lasīt šo darbu atkārtoti. Par ļaunu nenāktu arī veikt dažādas atzīmes un pierakstus, jo darba saturs nereti pārtop par filozofiskiem traktātiem un intelektuālām diskusijām, kas spēj radīt pat 200 miligramīgā Ibumetīna neuzvaramas galvassāpes No vācu valodas tulkojusi Ērika Lūsis Mākslinieks Eglons Lūsis Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1976