Kurts Vonnegūts Armageddons atskatoties Šajā krājumā iekļautie Kurta Vonnegūta darbi veltīti diviem viņa svarīgākajiem tematiem: karam un mieram.  “No kurienes man rodas idejas? To pašu varētu jautāt par Bēthovenu. Viņš maisījās pa Vāciju gluži tāpat kā visi citi, un tad pēkšņi no viņa kaut kas sāka nākt ārā. Tā bija mūzika. Es, gluži tapat kā visi citi, maisījos apkārt pa Indiānu, un tad pēkšņi no manis kaut kas sāka nākt ārā. Tas bija riebums pret civilizāciju. No angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova Noskannejis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Māksliniece Solvita Ozola  © Tapals, 2009

Kurts Vonnegūts Fokuss Pokuss Ja ticam uz vārda, šo romānu 2001. gadā raksta kāds izbijis amerikāņu pulkvedis, Vjetnamas kara veterāns, atpalikušu bērnu un cietumnieku skolotājs, gādīgs vīrs un azartisks mīlnieks. Pulkveža domāšanu stipri iespaidojuši “Tralfamadoras gudro protokoli” stāsts par saprātīgiem enerģijas pavedieniem, kas ir vairākus triljonus gaismas gadu gari un grib visumā izplatīt mirstīgas pašvairojošās dzīvības formas… Kurts Vonnegūts apgalvo, ka viņš esot tikai šīs grāmatas redaktors… No anglu valodas tulkojis Jānis Elsbergs Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Redaktore Māra Rūmniece Māksliniece Solvita Ozola   "Tapals", 2002

Kurts Vonnegūts Galapagu salas Galapagu salas (1985), šķiet, ir labākais, ko Vonnegūts sarakstījis astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Romāns radās pēc tam, kad pats autors apmeklēja Galapagu salas. Taču īstenībā reālās Galapagu salas ar savām iguānām, milzu bruņurupučiem un citiem dabas brīnumiem nepavisam nav svarīgas. Šis no pasaules izolētais nostūris jau kļuvis par metaforu. Savulaik tur pabija Darvins, gūdams iespaidus, kas viņu uzvedināja uz sugu izcelšanās un evolūcijas teorijas radīšanu, t. i., priekšstats par dzīvības un tātad arī cilvēka evolūciju cieši saistīts ar Galapagu salām. Vonneguts loģiski turpina šo metaforu, Galapagu salas saistīdams arī ar cilvēces galu. Kur Vonnegūts, tur uzreiz lielāka vai mazāka apokalipse. Šoreiz – liela: mirst visa pasaule. Tas gan nenotiek vienā rāvienā kā Kaķa šūpulī. Galapagu salās civilizācija rāmi laižas dibenā bez īpaša trokšņa un elegances: krīzes, kari, sērgas – klasiskais antiutopistu komplekts. Taču pasaules gals šoreiz Vonnegūtu neko īpaši neinteresē. Daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta jaunās pasaules dzimšanai. Proti, cilvēki, kuriem autors uzticējis dzīvības turpinātāju lomu, ar tūristu kuģi dodas uz Galapagu salām. No angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs Redaktore Māra Rūmniece Māksliniece Solvita Ozola  “Tapals”, 2001

Kurts Vonnegūts Ietupinātais Kādā 2003 gada intervijā, atbildot uz jautājumu, kā viņš jūtas, Kurts Vonnegūts atbildēja: Mani skumdina un tracina tas ka esmu vecs, un arī tas, ka esmu amerikānis. Citādi jūtos labi. Tālāk bija runa par Irākas krīzi, taču šajā īsajā atbildē parādās divas nerimstošas Vonnegūta prioritātes. Domas par cilvēka eksistenciālajiem pamatstāvokļiem un satīriska klātbūtne ASV politiskās dzīves mezglpunktos. Tas raksturīgi arī romānam Ietupinātais (jailbird). Parasts mazais cilvēks, imigrantu - poļa un lietuvietes dēls ieradās pašā divu procesu centrā, kuri atklāj Amerikas visnepievilcīgākos vaibstus: Makartija raganu medībās 20 gadsimta 70. gados. Melnā naktī debesis kratās... Šo parādību, protams, izraisa Vonnegūta nezūdošāis humors un līdztekus pastāvošās Kilgora Trauta teorijas par to, kas patiesībā notiek visumā. Tapals www.nordik.lv Kurt vonnegut Jailbird No angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Redaktore Māra Rūmniece Māksliniece Solvita Ozola © K. Vonnegūts, 1979 © ). Elsbergs, tulkojums © S. Ozola, dizains © “Tapals", 2003 ISUN 9984-720-32-2

Kurts Vonnegūts Laikatrīce “Stāstu idejas es tikai īsi pierakstu, piedēvēju savam alter ego Kilgoram Trautam un iebāžu romānā”, tā norāda pats autors, kuram 2003. gadā jau apritēja 81 gads. Laikatrīce ir pēkšņs atklupiens laikatelpā, kas lika visiem un un visam vēlreiz darīt tieši to pašu, ko tie darījuši uz labu vai uz ļaunu, pēdējās desmitgades laikā…Ir notikusi laikatrīce, kas cilvēkus no 2001. gada aizvedusi atpakaļ uz 1991. Cilvēkiem būs jāizdzīvo šos desmit gadus atkārtoti, bez iespējas izmainīt savu dzīvi. No angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs Redaktore Māra Rūmniece Māksliniece Solvita Ozola “Tapals”, 2003 Sen vairs nedrukātais zinātniskās fantastikas grāmatu autors Kilgors Trauts Ņujorkas štata Kohouzas pilsētā 1975. gadā, kad nupat uzzinājis par sava atsvešinājušamies dēla Leona bojāeju Zviedrijas kuģubūvētavā, tikko ari palaidis brīvībā savu papagaillti Ciklonu Bilu, jo grasās kļūt par klaidoni

Kurts Vonnegūts Lopkautuve nr. 5. Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!. Čempionu brokastis. Grāmatā ietverti trīs mūsdienu amerikāņu rakstnieka Kurta Vonnegūta (1923) romāni. Romānā «Lopkautuve № 5» (1968) stāstīts par angļu un amerikāņu aviācijas barbarisko uzlidojumu Drēzdenei Otrā pasaules kara beigās. «Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!» (1965) ir filozofiski satīrisks darbs, kas pauž bažas par cilvēces nākotni tehniskās revolūcijas laikmetā. «Čempionu brokastis» ir alegorija, kas groteskā veidā parāda amerikāņu mietpilsoņa pārvēršanos par postītāju robotu. Tulkojuši Klāvs Elsbergs un Vizma Belševica Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Mākslinieks Zigurds Kampars                © Tulkojums latviešu valodā, izdevniecība «Liesma», 1987 Romāni

Kurts Vonnegūts Līķu Pēteris. Kaķa Šūpulis Kaķa šūpulis ASV publicēts 1963. gadā – laikā, kad pasaule un literatūra bija, neteiksim, jaunāka, bet vismaz citāda. Jautrais niknums un labdabīgā agresija, ar kādu romāns rakstīts, mūslaikos ir pagalam reti sastopama manta. Gluži tāpat kā kaut kur fonā nojaušamās gaišās ilūzijas, ka īstenībā cilvēce nemaz tik stulba nav, lai apokaliptiskā manierē darītu sev galu. Īstenībā par Kaķa šūpuli maz kas sakāms – romāns liekams visaugstākajos plauktos. Līķu Pēteri no Kaķa šūpuļa šķir turpat 20 gadu. It kā „tas pats” Vonnegūts, bet – jau savā norieta posmā. Stāstītājs ir kāds neveiksminieks, kurš iesaukts par Līķu Pēteri (šādi Jānis Elsbergs latviskojis būtībā netulkojamo virsrakstu Deadeye Dick), jo bērnībā viņam nejauši gadījies nošaut kādu sievieti. Romānu apdzīvo visādi dīvaiņi, savādnieki un apsēstie. Tāds tipiski vonnegūtisks paradokss, kas liekas īsti iederīgs cilvēces stulbuma vēsturē: Līķu Pēteris netīšām nogalē vienu sievieti, kļūst par sabiedrības autsaideru un visu mūžu staipa līdzi atmiņas par šo nodarījumu, bet militāristi tikpat nejauši nogalē 100 000 ļaužu – un no tā viņiem ne silts, ne auksts. Vārdu sakot, Līķu Pēterī ir viss, kā jau Vonnegūta prozā tam pienāktos būt. Un tomēr – ja romānu salīdzina ar viņa sešdesmitajos gados rakstīto prozu, jūtams, ka kaut kas vārdos īsti neformulējams, bet noteikti ļoti būtisks ir pagaisis. Var jau būt, ka labdabīgo agresiju un aizrautību aizstājis tāds kā drūms fatālisms. Apmēram pēc šāda principa: viss notiek un notiks tieši tāpat, kā noticis līdz šim, un neko tur labot nevar. Noskannējis grāmatu un failu izveidojis imants Ločmelis No angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs Redaktore Tamāra Liseka No angļu valodas tulkojusi Anna Bauga Redaktors Jānis Elsbergs Māksliniece Solvita Ozola  "Tapals", 2000

Kurts Vonneguts Titāna sirēnas Nav nekāda iemesla, kāpēc labais nevarētu triumfēt tikpat bieži kā ļaunais. Jebkurš triumfs ir atkarīgs no pareizas plānošanas. ja eņģeļi vispār pastāv es ceru ka viņi ir tikpat labi organizēti kā mafija. No angļu valodas tulkojuši Klāvs Elsbergs (5.-180. Ipp.) Māra Rūmniece (180.-247. Ipp.) Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tapals, 2006 Ikkatru stundu saules sistema nonāk cetrdesmit trīs tūkstošus jūdžu tuvāk lodveida zvaigžnu kopai MI3 Herkulesa zvaigznājā - un tomēr atrodas jefiņi kuri apgalvo, ka tāda progresa nemaz neesot. Veltīju Aleksam Vonnegūtam, īpašajam aģentam, ar mīlestību Visas personas, vietas un notikumi šajā grāmatā ir reāli. Atsevišķus izteikumus un domas autors, nepiecieša­mības spiests, izdomājis pats. Vārdi nav mainīti, pat ne lai pasargātu nevainīgos, jo nevainīgos Debesu ierastajā kārtībā sargā Visvarenais Dievs