Henriks Senkevičs Bez dogmata ROMĀNS Romāna varonis Leons Plošovskis ir bagāts un nāk no dižciltīgas ģimenes. Gudrs, talantīgs un ļoti labi izglītots, tomēr nevar atrast savu vietu dzīvē, tāpēc aizraujas  ar neproduktīvām izklaidēm un apceļo Eiropu. Savā dienasgrāmatā, pastāvīgi analizē savu uzvedību un dzīvesveidu. Visbeidzot viņš satiek skaisto Anielu, iemīlas viņā... no poļu val. tulk. Jezups Laganovskis ; māksl. M. Galeviuss. Liesma 1980

Henriks Senkevičs Hanna Romāns Šis rakstnieka agrīnās prozas daiļdarbs pēdējo reizi latviešu valoda izdots 1935. gadā. Aizraujoši dramatiskās un vienlaikus liriskās grāmatas centrā liktenīgais mīlas trijstūris; daiļa meitene un divi jauni draugi, muižnieki — Henriks un Selims, Kur jābūt diviem tur trešais kā zināms — lieks. Bet kurš gan vēlas būt par šo trešo? No laimes spēj atteikties tikai "svētais". Taču pat svētums ne vienmēr var sniegt otram laimi No poļu valodas tulkojis Pauls Jurgens © Guntars Sietiņš, mākslinieciskais noformējums, Sprīdītis 1995 Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis

Henriks Senkevičs Krustneši Romāns «Krustneši» radīts laikā (1900), kad svešu varu jūgā smokošā poļu tauta sevišķi smagi izjuta karojošā ģer­mānisma spiedienu. Poznaņas lielhercogistē tiek varmācīgi īstenots Bismarka paslu­dinātais lozungs — «ar dzelzi un asinīm iznīdēt svešzemniekus». Trakojošie šovi­nisti rupji vilto vēsturi un cildina Teitoņu ordeņa varoņdarbus, kas pirmais cirta ceļu vācu ekspansijai uz austrumiem. Rakstnieks patriots Senkevičs ne reizi vien pacēla balsi pret varas orgānu piekopto ģermanizācijas politiku Polijas vācu daļā. Taču nesalīdzināmi lielāka nozīme nekā publicistiskajiem rakstiem šai cīņā bija viņa romānam «Krustneši». Autora no­pelns nav tikai tas, ka viņš patiesā gaismā parādīja ordeņa plēsonīgo dabu; lasot par savu tālo senču varonīgo cīņu pret svešzemju iebrucējiem, kas beidzās ar slavu un lietuviešu apvienoto spēku spožu uzvaru, poļu patrioti šai romānā smēla ticību uz atbrīvošanos no pašreizējo apspiedēju jūga. Teitoņu ordenim, ko XII gadsimta pirmajā pusē ataicināja uz Poliju tuvredzī­gais Mazāvijas kņazs, vajadzēja, pēc viņa domām, pasargāt Mazāviju no kareivīgo prūšu uzbrukumiem. Piecdesmit gados ordenis iekaroja visas prūšu zemes, nežēlīgi izrēķinoties ar uzvarētajiem. Kad tas nu bija noticis, izrādījās, ka pats ir vēl bīs­tamāks kaimiņš poļiem nekā bija prūši. Krustneši atšķēla no Polijas vairākus novadus un kopā ar radniecīgo Zobenbrāļu ordeni, kas jau bija pratis nostipri­nāties Austrumbaltijā, sāka apdraudēt Lietuvu, uzmākties Krievzemei. Poļu zemju apvienošana vienā valstī tai laikā vēl nav pabeigta, taču tās vare­nība ar katru gadu pieaug. Top pilsētas, rodas arvien jaunas nocietinātas pilis, attīstās amatniecība, uzlabojas apbruņojums. Polija, pēc ta laika parunas, no koka valsts kļūst par dzelzs valsti. Tomēr visi labi apzinās, ka cīņa ar tādu pirmklasīgu militāru spēku, kāds ir Teitoņu ordenis, nebūs viegla. Tiek meklēti sabiedrotie, rīko­tas sarunas, slēgti līgumi. 1385. gadā pēc vienošanās Krevnā nodibinās Polijas- Lietuvas ūnija, un Lietuvas lielkņazs Jagailis apprec Polijas karalieni Jadvigu, kļūs­tot par abu vareno valstu valdnieku. To redzot, krustneši ari nesnauž, vervē sev Rietumos brīvprātīgos, nodrošina Vācijas imperatora un Romas pāvesta atbalstu, mēģina sanaidot sabiedrotos. Tieši šo gatavošanos izšķirošajai sadursmei, ko abas puses visādi cenšas attālināt, arī aptver romānā tēlotie notikumi. Beidzot tā tomēr kļūst neizbēgama. 1410. gada vasarā milzu kaujā pie Crīnvaldes un Tannenbergas ciemiem ordenis cieš smagu sakāvi. Viss plašais lauks nosēts kritušajiem un ievai­notajiem. Citu pēc cita pie Jagaiļa ved ievērojamus vācu un ārzemju bruņiniekus, kas padevušies gūstā. Tas bija smags trieciens ordenim, no kura tas vairs tā arī neatkopās. «Ne tikai nodevīgais krustnešu ordenis te gulēja sakauts pie karaļa kājām,» lasām romāna pēdējā lappusē pēc tikko beigušās kaujas notēlojuma, «šai pestīšanas dienā pret poļu tautas krūtīm sašķīda visa vācu varenība, kas līdz tam kā vilnis neapturami mācās virsū nelaimīgajām slāvu zemēm.» Tāds ir tas fons, uz kura izvēršas romāna darbība. Izmantojot ļoti skopos vēs­tures materiālus, H. Senkevičam tajā izdevies patiesi un meistarīgi notēlot ne tikai tā laika notikumus, bet arī cilvēku dzīves veidu, raksturus, domu gaitu. Mēs visu redzam un uztveram it kā ar varoņu acīm, viss mums liekas saprotams, lai arī cik reizēm liktos šodienai neatbilstošs; viss pārliecina. Latvijas Valsts Izdevniecība Rīgā 1963 Jezups Laganovskis tulkojis no poļu valodas Helmuts Šeijers devis māksliniecisko apdari Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Henriks Senkevičs Quo vadis Poļu rakstnieka Henrika Senkeviča (1846. —1916.) romāns «Quo vadis» stāsta par Nerona laika Romu, par pirmo kristiešu vajāšanu. 1896. gadā nāk klajā vēsturiskais romāns —«Quo vadis?», kura Henriks Senkevičs attēlojis tālu pagātni —mūsu ēras pirmo gadsimtu, notikumus senajā Romā Cēzara Nerona valdīšanas laikā, paverot lasītājam dramatisku Romas un pasaules vēstures lapaspusi. Par šo romānu Henriks Senkevičs ieguva Nobela prēmiju un līdz ar to pasaules slavu. Viens no spilgtākajiem, savdabīgākajiem poļu literatūras talantiem, daudzu stāstu, noveļu, romānu, kā ari lugu un literāri publicistisku sacerējumu autors Henriks Senkevičs dzimis 1846. gada 5. maijā, miris 1916. gada 15. novembri. jau studiju gados pievērsdamies literatūrai, Henriks Senkevičs saraksta stāstus, ar kuriem iegūst rakstnieka vārdu savā dzimtenē, bet, kad autors pievērsās vēsturiskajai tēmai un saraksta plasus romānus par Polijas vēsturi, Polijas kariem 17. gs.—«Ar uguni un zobenu», «Plūdi», «Pans Volodijevskis»,— viņš kļūst par redzamāko Polijas rakstnieku.  Henriks Senkevičs ar šo romānu ieguva pasaules slavu, latviski tas iznācis 1899. g. un 1935. gadā. Sis izdevums ir 1935. gadā klajā laistā Voldemāra Dzeltiņa tulkojuma atkārtojums jaunā redakcijā. No poļu valodas tulkojis  Voldemārs Dzeltiņš Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis  «Sprīdītis», 1993 Ilustrējis Aleksandrs Kroka vāku zīmējis Andris Lamsters

Henriks Senkevičs Tuksnesī un džungļos 15 gadus vecais Stass un 9 gadus vecā Nelija tiek nolaupīti. Meitenes tēvs sāk viņu meklēšanu. Tikmēr bērni kopā ar diviem afrikāņu vergiem izbēg no gūsta un dodas tuksnesī. Šajā ceļojumā pretī brīvībai ir ne tikai nāves briesmas, bet arī neticami piedzīvojumi… Pēc romāna motīviem uzņemta arī piedzīvojumu filma. Jaunatnes romāns  Tulkojusi Ausma Kroka Ilustrējis A. Kroka Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis «Grāmata» Rīga1991 «Auseklītis» licence Nr. 2-0159, 20. 05. 91. Formāts 64X84/16. Metiens 20 000 eks. Pašūt. Nr. H-884. Līgumcena