Ērihs Marija Remarks Debesīm nav lutekļu varoņi pieder “zudušajai paaudzei”. Tomēr Liliāna, kuras dzīves pēdējais cēliens aizrit tuberkulozes sanatorijā, un autobraucējs Klērfeits pilnasinīgi izbauda laimi, ko sniedz mīlestība… Trimdas grāmata Veltīts Poletei Godārai  Remarkai No angļu valodas tulkojis Valdemārs Kārkliņš Grāmatu Draugs, 1961

Ērihs Marija Remarks Laiks dzīvot un laiks mirt No vācu val. tulk. Helga Gintere Rīga „Liesma” 1986 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Romāns ,,Laiks dzīvot un laiks mirt” (1954) saistīts ar Otrā pasaules kara notikumiem. Šis romāns atmasko militārismu un fašismu. Autors apliecina, ka jāatriebj ļaunums, ko cilvēkiem nodarījis fašisms, un ka ikviens vācu karavīrs ir vainīgs fašisma noziegumos. Centrā ir karavīrs Grēbers, kas pasīvi pakļāvies notikumu attīstībai Vācijā un kļuvis par aklu pavēļu izpildītāju. Vācija ir ieslēgusi koncentrācijas nometnē katru brīvu domu, visur valda gestapo. Grēbera atteikšanās būt par ieroci fašisma rokās ir domājoša cilvēka loģikas uzvara. Romānā ,,Laiks dzīvot un laiks mirt” Remarks runā par vācu tautas atbildību. Vācu karavīri ir līdzvainīgi fašistu noziegumos, un arī viņiem jānes šis kauna traips. Rakstnieks runā arī par antifašistisko pagrīdi. Kareivis Immermanis, kaš no koncentrācijas nometnes nosūtīts uz padomju fronti, drosmīgi pārliecina apmuļķoto Grēberu, ko fašisms vēl nav paguvis galīgi samaitāt. Simpātijas izraisa skolotājs Polmanis, kas aizmugurē slēpj no gestapo ebreju Glēzeru un saglabā stingru pārliecību, ka ,,pasaulē vēl nav bijis tādas tirānijas, kurai nepienāktu gals”. Ļaunums, ko nodarījis fašisms, prasa atmaksu - tāda ir romāna galvenā doma. Bet tādēļ nepietiek ar pasīvu kritiku un runām. Saskare ar progresīviem cilvēkiem un mīlestība pret Elizabeti, bojā gājušā antifašista meitu, padara Grēberu morāli tīrāku. Viņš sāk domāt par savas vainas lielumu un nonāk līdz atziņai, ka pasivitāte, akla pavēļu izpildīšana ir tieša līdzdalība fašistu noziegumos. Viņš sāk rīkoties un cīnīties viens pats, uz savu roku (nogalina esesieti, atbrīvo no gūsta krievu partizānus), taču šos viņa pirmos soļus pārtrauc nāve. Tomēr drūmo, traģisko finālu mīkstina autora ticība jaunajai Vācijai, kas zināmā mērā personificēta Elizabetē, kura gaida bērnu

Ērihs Marija Remarks Lisabonas nakts Romāns „Lisabonas nakts” ir stāsts stāstā. Darbība risinās Lisabonā 2.pasaules kara laikā, kad liela daļa emigrantu no Eiropas, cenzdamies aizbēgt no kara un visām no tā izrietošajām sekām, mēģina nokļūt Amerikā- „apsolītajā zemē”. Šādu motīvu vadīts Lisabonā ir nokļuvis ar romāna galvenais varonis Jozefs Švarcs. Tomēr pēdējā brīdī liktenis izspīlī ļaunu joku- nomirst viņa sieva- un tādēļ braucienam uz Ameriku jēga zūd. Uz ielas Švarcs satiek kādu citu emigrantu un nolemj tam atdot amerikāņu vīzas, pases un uzturēšanās atļaujas, pretī prasot tikai uzklausīt viņa likteņstāstu. Švarcs stāsta par to, kā ticis ievietots koncentrācijas nometnē, no kuras izbēdzis, lai nelegāli atgrieztos Vācijā pie sievas Helēnes. Satikusi Švarcu, arī viņa nolemj atstāt Vāciju, jo nespēj izturēt savas ģimenes kontroli un vēlas aizbēgt no ikdienības. No vācu valodas tulkojusi Elza Sudmale Rīga „Liesma” 1984 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ērihs Marija Remarks MELNAIS OBELISKS Novēlotas jaunības stāsts Romāna darbība risinās pēckara (1.pasaules kara) Vācijā. Romāna galvenais varonis  Ludvigs strādā kapakmeņu firmā “Krolls un dēli”, līdztekus pasniedz privātstundas klavierspēlē, spēlē ērģeles psihiatriskajā slimnīcā un ir izbijis skolotājs.Ludvigs ir zaudējis savu mīlestību- Ernu, kura ir izvēlējusi materiāli nodrošinātāku dzīves veidu. Viņš ir iepazinies ar garīgi slimo Ženevjēvu  (Izabella/Ženija), šizofrēniķi, kurā arī iemīlas. Ludvigs ir karā zaudējis daudzus pilsoniskus priekšstatus, un to vietā bija nācis tikai cinisms un mazliet izmisuma, nevis pārākuma un brīvības sajūta. Viņš daudzreiz apzinās, ka naudai ir liela nozīme, tomēr tās dēļ nav ar mieru iesaistīties spekulācijās un milzīgās mahinācijās. No vācu valodas tulkojusi Anda Plēsuma Rīga, Liesma, 1991 Nerājiet mani, ka es runāju par veciem lai­kiem! Apokalipses blāvā gaisma atkal apspīd pasauli, vēl nav izklīdusi pēdējās sagrāves asins dvaka un putekļu grīstes, bet jau laboratorijas un fabrikas no jauna strādā ar pilnu jaudu, lai saglabātu mieru, izgudrojot tādus ieročus, ar kuriem var uzspridzināt visu zemes­lodi. Miers pasaulē! Nekad par to nav runāts vai­rāk un nekad tā labā nav darīts mazāk kā mūsu laikā; nekad nav bijis vairāk viltus praviešu, nekad vairāk melu, vairāk nāves, vairāk sagrāves un vairāk asaru kā mūsu gadsimtā - divdesmitajā gadsimtā, progresa, tehnikas, ci­vilizācijas, masu kultūras un masu slepkavību gadsimtā. Tāpēc nerājieties, ka es atgriežos tajos teik­smainajos gados, kad cerība pār mums vēl plīvoja kā karogs un mēs ticējām tik aizdomī­giem jēdzieniem kā cilvēcība, taisnīgums, iecietība un arī tam, ka ar vienu pasaules karu vajadzētu pietikt, lai viena paaudze gūtu mācību

Mājupceļš Romāns Remarks iejūtīgi stāsta par vācu karavīru likteni, kuri pēc 1.pasaules kara atgriezušies mājās pēc tam, kad krustam šķērsām izstaigājuši smagos kara ceļus. Daļa no viņiem ir kļuvusi pavisam vienaldzīgi pret apkārtni un apkārtējiem, pret dzīvi vispār. Turpretī citi vēl saglabājuši optimisma un cerību dzirksti, lai sparīgi mestos cīņā pret nākotni. Autors izjusti vēsta par to, kā mazpamazam izgaist un sabrūk šķietamā un trauslā frontes biedru brālība un draudzība, jo šo sabrukumu veicina visapkārt valdošas sociālās atšķirības un mantiskās nevienlīdzība. Ik vienu norisi romānā aizkustinoši papildina un it kā romantizē apkārtējā daba, kas, šķiet, dzīvo lidzi varoņu priekiem, bēdām un piedzīvojumiem. No vācu valodas tulkojusi Elza Sudmale Rīga Liesma 1993 Redaktore Silvija Titmane Vākam izmantota K. Padega mākslas darba reprodukcija Erich Maria Remarque DER WEG ZUROCK Im Propylaen Verlag, Berlin 1931

Ērihs Marija Remarks Rietumu frontē bez pārmaiņām No vācu valodas tulkojis Ģirts Bļodnieks, 1984 ( Im Westen nichts Neues) 1928 Vācu rakstnieks Ērihs Marija Remarks (1898—1970) ar romāna «Rietumu frontē bez pārmaiņām» guvis pasaules slavu. Autors vienkārši un reizē dziļi satriecoši stāsta par Pirmā pasaules kara dalībnieku — jauniešu veltīgajām cīņām un bojāeju frontes pirmajās līnijās, spilgti parādot kara drausmas un bezjēdzību

Ērihs Marija Remarks Triumfa arka Romānā ,,Triumfa arka” (1946) Remarks rāda vācu bēgļu dzīvi un vispārējo politisko stāvokli Francijā otrā pasaules kara priekšvakarā. Vācu emigrants Raviks ir Remarka pozitīvais varonis. Tas ir cilvēks ar cildenu dvēseli, stipru gribu, vīrišķīgs un neatlaidīgs. Spīdzināšana un koncentrācijas nometne nav nonāvējusi viņā gribu dzīvot. Izbēdzis no nometnes, viņš cīnījies pret fašismu Spānijā. Parīzē viņam jādzīvo ar svešu vārdu. Mediķi veikalnieki ekspluatē Ravika talantu un izmanto viņa kļūmīgo stāvokli; viņi ceļ savu popularitāti un vairo bagātību ar šī ķirurga prasmīgajām rokām, bet viņam pašam atmet tikai grašus. Taču Raviks parāda ne tikai ārkārtīgu izturību, aizstāvot savas tiesības dzīvot un strādāt iemīļoto darbu. Viņš šajos drausmīgajos apstākļos saglabā labsirdību un iejūtību, mīlestību pret cilvēkiem un vēlēšanos viņiem palīdzēt. No vācu valodas tulkojusi Erika Lūse Rīga, Liesma, 1983

Ērihs Marija Remarks Trīs draugi ROMĀNS 3. izdevums RĪGA «ZVAIGZNE» 1981 No vācu valodas tulkojis Valdemārs Kārkliņš Mākslinieks Māris Ozoliņš Remarks Ē. M. Re 524 Trīs draugi / No vācu vai. tulk. Valdemārs Kārkliņš. — R.: Zvaigzne, 1981. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis  — 381 lpp. Viens no populārākajiem vācu rakstnieka Eriha Marijas Re­marka romāniem — «Trīs draugi» — vēsta par tā sauktās zudu­šās paaudzes likteņiem divdesmito gadu beigu posmā Vāciiā. Biedriskums un mīlestība kā patvērums pret apkārtējās pasaules naidīgumu — tāda ir šī romāna traģiskā koncepcija

Ērihs Marija Remarks Ēnas paradīzē Romāns No vācu valodas tulkojusi Ērika Lūse skanējis indarsss@inbox.lv Rīga -Liesma» 1985 Erich Maria Rcmarque Schattcn im Paradies R oman Drocmer Knaur Stuttgart/Kunzclsau Mākslinieks Zigurds Kampars