Andrē Moruā Bairons Romāns Ievērojamu cilvēku dzīve. "Lai kļūtu par dzejnieku, jāmil vai jābūt nelaimīgam. Es mīiēju un biju nelaimīgs,..." Izdevniecība «Liesma» Rīga 1978 André Maurois BYRON Paris 1930 Андре Mopya БАЙРОН Роман Издательство «Лиесма» Рига 1978 Серия «Жизнь замечательных людей» На латышском языке Перевел с французского В. Карклиньш Художник А. Галевиус No kranču valodas tulkojis Valdemārs Kārkliņš Mākslinieks Atvīds Galeviuss © Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1978

Andrē Moruā Olimpio jeb Viktora Igo dzīve Kāpēc lgo? Tāpēc, ka viņš ir vislielākais franču dzejnieks, un tāpēc, ka viņa dzīves pazīšana nepieciešama, lai saprastu šo pretrunu pilno ģēniju. Kā šis piesardzīgais un taupīgais vīrs tai pašā laikā bija devigs; kā šis šķīstais jauneklis, šis priekšzīmīgais ģimenes tēvs vecumā kļuva par faunu; kā šis leģitīraists pārvērtās par bonapartistu, bet pēc tam par republikas patriarhu; kā šis pacifists labāk par visiem citiem apdziedājis Vagrāmas karogus; kā, pēc buržuā ieskatiem, šis buržuā tika dēvēts par dumpinieku — to visu paskaidrot ir ikviena Viktora Igo biogrāfa uzdevums. Ievērojamu cilvēku dzīve Izdevniecība «Liesma» Rīga 1974 Андре Mopya ОЛИМПИО ИЛИ ЖИЗНЬ ВИКТОРА ГЮГО Серия «Жизнь замечательных людей» Издательство «Лиесма» Рига 1974 На латышском языке Перевод с французского М. Грннфелд Художник А, Меркман No franču valodas tulkojusi Milda Grīnfelde Mākslinieks Andris Merkmanis ©Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1974

Andrē Moruā Prometejs jeb Balzaka dzīve Ievērojamu cilvēku dzīve Franču rakstnieks Andrē Moruā sarakstījis piecpadsmit biogrāfisku romānu, no kuriem vienpadsmit veltīti pasaulslaveniem vārda meistariem. A. Moruā vienmēr uzsvēris, ka «biogrāfiskajam romānam vienlaikus jābīit gan vēsturnieka darbam, gan arī mākslas darbam». Bet kāds tādā gadījuma ir samērs starp vēsturiskiem faktiem un māksliniecisko iztēli? Moruā nekad nav upurējis patiesību mākslinieciskuma laba: «Es vienmēr cenšos saskaņot patiesīgumu ar mākslu.» Diezin vai būs vēl kāds rakstnieks, par ko sarakstīts tik daudz grāmatu kā par Balzaku. Tiešām, ari pati Balzaka dzīve līdzinās romānam. Sis cilvēks — «spalvas un tintes gūsteknis», kurš cēlies augšā pusnakti un strādājis divpadsmit, piecpadsmit stundu pēc kārtas, divdesmit sava darba mūža gados radījis vairāk nekā septiņdesmit «Cilvēciskās komēdijas» šedevru. Balzaka dzīve bijusi īsts varoņdarbs. Grāmatā «Prometejs vai Balzaka dzīve» A. Moruā nav aprobežojies tikai ar varoņa mūža gājuma un daiļrades faktu saliedējumu. Saaužot faktus grodā mākslinieciskā pinumā, Moruā piešķīris visam vēstījumam iekšēju ritmu, notikumiem likumsakarību un nenovēršamību. Sai sarežģītajā sabiedrisko un personisko notikumu audumā skaidri izdalās viens metus vienojošs pavediens — Balzaka būtības prometejiskais vilciens, kas dominē gan viņa rakstura izveidē, gan spīvajos dzīves cīniņos. A. Moruā šai darbā daudz izmantojis dokumentaritāti, jo dokumenti ir līdzeklis, lai izgaisinātu nepatiesus pieņēmumus, parādītu dzīvi bez izskaistinājuma. Smalks un prasmīgs dokumentaritātes izlietojums dara šo grāmatu, kas ir cilvēka un mākslinieka vīrišķības un nākotnes ticības apliecinājums, aktuālu un īsti mūsdienīgu. Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1970 8A(Fr) Ba 434M No franču valodas tulkojusi Jausma Ābrama Māksliniece Biruta Goģe

Andrē Moruā Trīs Dimā Romāns Sērija „Ievērojamu cilvēku dzīve". «Rokas, kuras divdesmit ga dos uzrakstījušas četrsimt romānu un trīsdesmit piecas drāmas, ir strādnieka rokas...» Tā Aleksandrs Dimā atbildēja kādam cilvēkam, kas viiļu nosauca par aristokrātu. Bet cik grāmatu sarakstījis Andrē Mo-ruā? Viņš pats izvairīgi izsacījies, ka skaidri neatceroties. Pēc bibliogrāfiskiem datiem secināms, ka Moruā sarakstījis septiņdesmit trīs grāmatas — romānus, stāstu krājumus, populāri vēsturiskus darbus, ceļojumu ap rakstus, politiskus pamfletus, esejas, dzejoļus. Tomēr galvenā nozīme šai milzu daiļrades darbā ir biogrāfiskā žanra romāniem, kas padarījuši slavenu Andrē Moruā vārdu. Andrē Moruā dzimis 1885. gadā mazā Normandijas pilsētiņā Elbefā, netālu no Ru-ānas, kur pagājusi arī viņa bērnība, Pēc vietējās skolas beigšanas viņš iestājas Korneija licejā Ruānā. Tur kāds no profesoriem iedāvina viņam grāmatu «Krievzemes dvēsele», un Puškina, Gogoļa un Tolstoja daiļdarbi atstāj uz jaunieti saviļņojošu, uz visu mūžu paliekošu ietekmi. Savas patstāvīgās dzives gaitas Moruā uzsācis kādā tekstilfabrikā, kur strādājis par administratoru, viņš piedalījies abos pasaules karos, bijis profesors angļu un ameri-rikāņu universitātēs — Kembridžā un Prīnstonā, veicis svarīgus diplomātiskus uzdevumus. Bet vienmēr un visur viņš pirmajā vietā izvirzijis rakstniecību, jo ne velti reiz izteicies, ka rakstīt esot vistīkamākā no darbošanās pasaulē. Andrē Moruā sarakstījis piecpadsmit lielu biogrāfisku romānu, no kuriem vienpadsmit veltīti rakstniekiem, trīs — valstsvīriem un viens — zinātniekam. Turklāt Moruā daiļradei vēl pieder divas apceres par viņa laikabiedriem rakstniekiem, angļiem un frančiem, kā arī div-sējums «Atmiņas», kuras lasītāju iepazīstina ar simtiem cilvēku, ko savā mūžā sastapis autors. Andrē Moruā miris 1967. gadā. Grāmata «Trīs Dimā» gluži dabiski dalās trīs daļās. Franču revolūcijas ideju aizstāvja ģenerāļa Dimā portrets iezīmēts spilgti, taču mazliet neskaidri, turpretī Dimā-dēls parādīts kā dzedrs moralizētājs un soģis, bet šie divi tēli bija Moruā vajadzīgi kontrastam, lai izceltu galveno varoni — slaveno Dimā-tēvu. Par Dimā-tēvu sarakstītas neskaitāmas grāmatas un arhīvu materiāli pilnīgi izmantoti, šķiet, ka Moruā rīcībā palicis vienīgi faktu materiāls. Un pēkšņi Moruā savā grāmatā publicē tik daudz dokumentu un vēstuļu, kas līdz šim pētniekiem nav bijuši zināmi! Andrē Moruā ir pirmais no buržuāziskajiem biogrāfiem, kas nav noklusējis kādu visai svarīgu iezīmi: Aleksandrs Dimā vienmēr vēlējies būt tuvs sava gadsimta revolucionārajām kustībām — gan Lielajai franču revolūcijai, kurā piedalījās viņa tēvs, gan 1830. un it sevišķi 1848. gada revolūcijai. Aleksandra Dimā darbi tiek lasīti jau vairāk nekā simt gadu, tos izlasījuši miljoniem cilvēku, un vēl daudzas paaudzes tos lasīs un iemīlēs viņa varoņus. Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1968 No franču valodas tulkojusi Jausma Ābrama Mākslinieks Gunārs Kļava

Andrē Moruā Žorža Sanda Žoržas Sandas vārds pirmo reizi parādījās uz grāmatas «Indiana» vāka 1832. gadā. Tad gandrīz nevienam vēl nebija ne jausmas, ka «Žorža Sanda» ir jaunās, rakstnieces Auroras Didevānas pseidonīms. Romāns guva vispārēju ievērību, izraisīja diskusijas, saņēma gan uzslavas, gan palājujnus. Atzinēju vidū bija arī Balzaks, kurš prata saskatīt romāna nozīmi un tuvibu laika garam. Sī saikne ar svarīgākām sava laika problēmām raksturīga visai Žoržas Sandas daiļradei. Seko romāni —  «Valentīna», «Lēlija», «Orass»,  «Ceļinieka vēstules» u. c., bet jrakstnieces dotības visā pilnībā  izpaužas viņas labākajā, skaistas romantikas cauraustajā romānā «Konsuela». Žoržas Sandas talants uzplauka tai periodā, kad Franciju šaustīja asas sociālas cīņas un valsts devās pretī 1848. gada revolūcijai. Sie notikumi ietekmējuši arī Žoržas Sandas daiļradi — 1845. gadā iznāk viens no viņas sociālajiem romāniem «Antuāna kunga grēks». Savu daiļradi Žorža Sanda nekad nav pārāk augsti vērtējusi galvenokārt tiekdamās pēc absolūtas pilnības. Tomēr daudzi viņas darbi, par kuriem viņa pati izsacījās tik pazemigi, dzīvo vēl šodien. Žorža Sanda ir nemirstīga ar savu lielisko sacerējumu «Konsuela». ar savu «Intimo dienasgrāmatu», ar «Ceļinieka vēstulēm», ar milzigo saraksti, kas ir tik brīva, tik preciza stilistiski, tik noteikta domā, tik nevīstoša ar ideju patiesīgumu. Daudzas tēzes, ko Sanda aizstāvēja un kas viņas laikā pārsteidza lasītājus, šodien ir kļuvušas par labāko cilvēku uzskatiem. Sanda prasīja sievietēm vienlīdzību, un tagad viņas to gūst; nav vairs pasaulē neviena godīga cilvēka, kurš nebūtu vienis pratis ar Sandu, kad viņa prasīja tautai vienlīdzību, vispārējas vēlēšanu tiesības un taisnīgāku īpašuma sadali. Viktors Igo veltījis Sandai šādus atvadu vārdus; «Es apraudu mirušo un sveicu nemirstīgo... Vai esam viņu zaudējuši? Nē. Diži cilvēki aiziet, bet nezūd. Vēl vairāk — varētu gandrīz sacīt, ka viņi īstenojas. Kļūdami neredzami viena veidā, viņi klust redzami citā.» Ievērojamu cilvēku dzīve Izdevniecība «» Rīga 1971 Издательство ЦК ВЛКСМ «Молодая гваодня» Москва 1967 Издательство «Лиесма» На латышском языке Художник Ю. ЯНСОН No franču valodas tulkojusi Jausma Ābrama Mākslinieks Juris Jansons Uz apvāka — Žorža Sanda vīrieša tērpā. Delakruā portrets,