Dziesma par Haijavatu Henrijs Vordsvorts Longfello Vākdams materiālus savam eposam, Longfello pētīja indiāņu folkloru, taču galvenokārt zināšanas smēlās no tai laikā pazīstamā amerikāņu indianologa Skūlkrafta daudzajiem rakstiem un grāmatām. Lai gan Skūlkrafta pētījumus jau toreiz daļa speciālistu uzskatīja par vairāk nekā apšaubāmiem, Longfello tiem uzticējās, nosaukdams šos sacerējumus par «ļoti vērtīgiem». Uzticību laikam gan radīja vienkāršotā indiāņu un balto iekarotāju attiecību nostādne, kas bija pilnīgi pieņemama Longfello humānismam un atbildatām utopiskajām kategorijām, kādas sarežģītajā sabiedriski politiskajā situācijā vēlējās redzēt un realizēt dzejnieks.  Materiālu nepilnība tomēr šinī gadījumā nav uzskatāma par ievērojamu kavēkli, jo «Dziesma parHaijavatu» stingri nebalstās uz vēsturiskiem un zinātniski nopamatotiem faktiem, tā ir diezgan brīvs autorastāstījums par Amerikas pirmiedzīvotāju darbu, tikumiem, ticējumiem, par viņu dzīvi līdz tam laikam, kad no tālām zemēm ar krustu un uguns ieročiem ierodas baltie ļaudis. Izdevniecība «Liesma» 1965 No angļu valodas atdzejojusi Erna Sprince Mākslinieks Arvīds Galevluss Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis