Radjeds Kiplings Džungļu grāmata Stāsti par dabu Lielu lasītāju atsaucību visā pasaulē guvušas abas <Džungļu grāmatas» (1894—1895). Te Kiplings tēlo dzīv­nieku pasauli, un, kaut arī aiz zvēru tēliem pavīd gan cilvēku raksturi, gan sabiedriskas grupas un parādības, jāatzist, ka rakstnieks apbrīnojami dziļi izpratis dzīvnieku dabu. Džungļu stāsti pauž ne vien autora plašās zināša­nas par dzīvniekiem, to dzīves veidu un instinktiem, bet arī gandrīz neticamas spējas iejusties dzīvnieku pasaulē. Viņa bagātās fantāzijas apgaismoti, džungļi atdzīvojas, iezaigojas neskaitāmās krāsās un nokrāsās un dzīvo pilnskanigu, saturīgu dzīvi. Abām «Džungļu grāmatām» cauri vijas stāsti par Maugli — zēnu, ko uzaudzinājusi vilku māte. Dzīvodams starp zvēriem, zēns norūdās, attīsta drosmi un gribasspēku. Kiplinga notēlojamā zēns, kas uzaudzis starp vilcēniem, pretēji dabas likumiem izrādās veiklāks, gudrāks un ari citādi pārāks par džungļu zvēriem, tā ka zvēri viņu dēvē par Džungļu Valdnieku. Tas tomēr nemazina grāmatas vērtību, jo pauž cilvēka pārākumu par dabas spēkiem. Pirmā un otrā daļa Grāmatā bez stāstiem par Maugli ievietoti arī citi stāsti par dzīvniekiem: Baltais ronis ; Riki-Tiki-Tavi ; Ziloņu Tumajs ; Karalienes kalpi ; Puruna Bagata brīnumdarbs ; Līķu apglabātāji ; Kvikverns Rīga «Liesma» 1982 No angļu valodas tulkojis Kārlis Egle Māksliniece Maija Dragūne Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis © Tulkojums latviešu valodā «Liesma» 1982