Tālivaldis Treicis Zeme—zemīte Stāsti  par vēsturi Vēstījums par uzdrīkstēšanos «Savas taisnības meklētāju» 2. grām. Autors turpina savā pirmajā prozas grāmatā — vēstījumā par seno Jelgavu — aizsākto tematiku, attēlo notikumus Kurzemes un Zemgales hercogistē nākamajos pāris gados pēc melderu dumpja, zem­nieku sacelšanos. Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis 1193. gada janvāris — 1795. gada augusts «Savas taisnības meklētāju» otrā grāmata Recenzējuši Regīna Ezera un Laimonis Purs Mākslinieks Arvīds Jēgers  Izdevniecība «Liesma», 1981 Lielkunga Pētera Bīrona lielgabalu nāvējošā uguns apslāpē Kurzemes hercogistes trūcīgo masu atbalstīto dažādu tautību amatnieku sa­celšanos. Taču nemiera dzirksts joprojām gruzd sir­dīs visiem savas taisnības meklētājiem — Jelgavas trešās kārtas brīvdomātājiem, lasītā­jam jau pazīstamajiem mūzas pielūdzējiem Jo- hanam Fāberam, Viktoram Fogelam, Leo Auerbaham, Ruprehtam Grosbergam, Albertam Bušbergam, likumu zinātājam Kristapam Lud­vigam Tečam un jau reiz Vidzemē par vēlē­šanos uzlabot zemnieku stāvokli sodītajam Vilhelmam Ludvigam Kēnemanim. Atbrīvotā dzimtcilvēka dēls Ernests Bīnemanis, nonācis konfliktā ar hercogu, nevar saviem zinātnis­kajiem darbiem, atrast atbalstu. Nevienam tie nav vajadzīgi, bet kādreiz viņam tik daudzso­loši bija atmirdzējuši noslēpumainie debess spīdekļi hercoga Pētera Akadēmijas zvaigžņu lūkotavā. Un tad Latvijas vēstures kartē iemirdzas jaunas nemiera ugunis. Kurzemes un Zemgales zemnieku uzkurtais brīvības sārts — plaša sa­celšanās — aptver daudzas muižas, un nemier­niekiem palīgā steidzas — tāpat kā melderiem leišu amatnieki — tagad kaimiņu zemes ko­pēji. Nedaudzie Pētera Birona lielgabali zaudējuši savu draudošo spēku viļņojošās zemnieku re­volūcijas priekšā, tāpēc hercogs izlīgst ar muižniecību un atrod palīdzību, lai vēl uz brīdi saglabātu feodālo kārtību. Lasītājs neatradīs vienu personu vai, kā saka, galveno varoni, ap kuru visi notikumi vītos kā dzija vecāsmātes ratiņa spolē. Autors «Vēstījumā par uzdrīkstēšanos» iz­mantojis akadēmiķa Jāņa Zuša un vēstures zinātņu doktora Marģera Slepermaņa pētīja­mus un,- citēdams viņu grāmatās «Baltijas jau­tājums XVIII gadsimtā» un «Lielās liesmas at­blāzma», kā arī citu vēsturnieku darbos sniegto dokumentu fragmentus, mēģinājis atsaukt no pagājības dažas vēsturiskas personas, jo vis­spilgtākā lantāzija nevar pārspēt skaudrā nežēlībā patieso dokumentālo ilustrāciju. Autors