Antons Stankevičs Dvēseles atbalss Ievērojamu Cilvēku Dzīve. Stāsts par Emīla Dārziņa dzīvi «Kas pateiks, iekš kā pastāv noslēpums, ka viens pārdzīvo savus darbus, bet otru pārdzīvo darbs uz gadusimte-ņiem?...» Un ar savu neilgo, bet kaismīgo, darbīgo dzīvi un ar savu daiļradi pats deva visizsmeļošāko atbildi uz šo mākslai būtisko jautājumu. Mēdz teikt, ka laiks ir bargākais un reizē taisnīgākais mākslas soģis. Vienā svaru kausā tam aizmirstība, otrā — nemirstība. Agri vai vēlu, taču no sprieduma neizbēgt. Laiks novērtējis arī Emīla Dārziņa personību, viņa mūziku kā vienreizēju parādību, pat kā leģendu. Jo viņa zīmes bija granītā kaltas. Vienā gadu desmitā, ko liktenis bija atvēlējis profesionālai radošajai darbībai, Emīls Dārziņš spēja dot bagātīgu, laiku laikos nezūdošu ieguldījumu latviešu mūzikas un mūzikas kritikas attīstībā. Četrdesmit viens skaņdarbs, no kuriem deviņpadsmit solodziesmas, septiņpadsmit kor-dziēsmas, četri opusi simfoniskajam orķestrim un viena opera. Izdevniecība «Liesma» Rīga 1978 Mākslinieks A. Galeviuss Jura Krieviņa iotoreprodukcijas © «Liesma», 1978