Irina Muravjova Andersens Ievērojamu cilvēku dzīve. Mēs visi esam lasījuši pasaku par mazo īkstīti, neglīto pīlēnu, esam smējušies par kailo karali, kas lepni soļoja pa ielām iedomātā tērpā, par uzpūtīgo lāpāmadatu un lielīgo modes ākstu kaklautu. Jau simt gadu Andersena pasakas ceļo pa visu pasauli, vienmēr asprātīgas, mūžam jaunas un valdzinošas. Tomēr daudziem vēl ir svešs pasaku autora dzīves gājums, kam viņš pats devis nosaukumu «Manas dzīves pasaka». Šajā «pasakā» ir daudz rūgtu lappušu. Trūcīga kurpnieka un veļas mazgātājas dēls ar neizsakāmām pūlēm izsitās uz augšu un izkaroja sev vārdu. Reti kādam, pat slavas kalngalā stāvot, ir bijis tik sāpīgi jāizjūt apkārtējo ļaužu nesapratne, norobežošanās, gandrīz naidīgums . .. «Nemirstības ābols man vienmēr bijis sūrs,» dzejnieks sarūgtināts kādreiz izteicies. I. Muravjovas grāmatu varētu raksturot ar diviem vārdiem — tā ir poētiska un ticama. Autore centusies atklāt pasaku meistara tēlu caur viņa individuālo īpatnibu — daiļradi, parādīt rakstnieku tādu kāds viņš mums paliek atmiņā pēc tā pasakām. Andersena vēstules un dienasgrāmatas, kurās daudz autobiogrāfisku momentu, kā arī krievu un dāņu pētnieku darbi un pašas ilggadējie pētījumi palīdzēja I. Muravjovai uzrakstīt patiesu, spilgtu grāmatu. Izdevniecība «Liesma» Rīga 1963 8A(Daņu) An 1963 Tulkojusi Ilga Kalnciema Vāku un titulu zīmējis G. Kļava Ilustrējis S. Šiļņikovs