Irēna Ļeva m. Radunska Kad paradoksi grūst stāsti par dabu Vārdi «māzers» un «lāzers» jau desmit gadus mums zinātni. — un ne tikai speciālistiem, ne tikai žurnālis­tiem, bet pat skolēniem. Bet māzeri un lāzeri kļuvuši ne tikai par tehnikas neatņemamu sastāvdaļu, bet arī par zinātnes virzītāju spēku, par skalpeli. Tie palīdzējuši atklāt tik daudz ne­gaidītu parādību, ka zinātniekiem jāsakoncentrē visas savas zināšanas un visi spēki, lai dotos triecienuzbru­kumā un atklātu matērijas pašas apslēptākās īpašības, kuras līdz māzeru un lāzeru atklāšanai viņi pat neno­jauta. Izrādījās, ka pats interesantākais tikai sākas .., Zināmi ari Nikolaja Basova un Aleksandra Prohorova vārdi. Viņi ir pirmie zinātnieki, kuri dzirdēja radio- i raidījumu no atomu un molekulu pasaules. Viņi ir sla­veni, viņiem piešķir zinātniskus grādus un parāda godu. Viņi ir Ļeņina prēmijas, kā ari Nobela prēmijas lau­reāti, akadēmiķi, Sociālistiskā Darba Varoņi, vada ne tikai savas laboratorijas, bet ari visas pasaules zinātnē slaveno P, Ļebedeva PSRS Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtu. - .. Pēc tam, kad iznāca manas-pirmās grāmatas par mā­zeru un lāzeru rašanās dramatisko vēsturi — «Neprā­tīgās idejas» un «Inženiera Garina hiperboloida pārvēr­šanās» —, ar nožēlu domāju, ka tagad būs jāmaina tēma, jo beigusies taču viena no satraucošākajām lap­pusēm zinātnes vēsturē. Pēc manām domām, Basovam un Prohorovam kvantu radiofizikā vairs nebija ko darīt. Si zinātnes nozare acīmredzot bija izpētīta. Viņi ar saviem darbiem bija to pārvērtuši no paradoksu, kuriozu un noslēpumu jūkļa svirā, kas virza tehniku un rūpniecību. Un tajā vairs nebija nekā noslēpumaina … Raizējos par savu varoņu likteni, tādēļ pēc dažiem gadiem atkal ierados pazīstamajās laboratorijās. Un ko es ieraudzīju? Jaunieši, kuri pie Basova un Prohorova bija atnā­kuši tieši no skolas sola un kurus pirms pāris gadiem vēl pavisam droši varēja saukt par Ķoļu, Natašu, Vitju, tagad bija kļuvuši par zinātņu kandidātiem, zinātņu doktoriem. Basovs un Prohorovs vairs nelikņā mazā istabiņā pie vienas iekārtas — tagad kopā ar viņiem strādā milzigi, patstāvīgi kolektīvi. Autore No krievu valodas tulkojušas Gaida Livensone un Jautrīte Roze Mākslinieks G. Kļava © Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1977 Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis