Aspazija īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne Kopoti raksti 4 sēj Velna nauda Tāpat kā «Zalša līgavai», ari «Velna naudai» viela iegūta A. Lerha-Puškaiša izdoto «Latviešu teiku un pasaku» studijās Kastaņolā. Tā sākta rakstīt 1929. gada vidū, un pirmo cēlienu Aspazija lasījusi Rainim priekšā īsi pirms dzejnieka nāves. Lugas pirmizrāde notiek 1933. gada 1. septembri Nacionālajā teātrī. Režisors un dekorators — Jānis Muncis, mūzikas autors — Jānis Kalniņš. Vaives lomā — Irma Graudiņa, Labrencis — Jānis Osis, Ašķis — Jānis Sāberts, Onta — Ella Jēkabsone. Recenzenti ar maz izņēmumiem lugu uzņem diezgan kritiski — galvenokārt par mitoloģisko tēlu skatiem, jo tobrīd teātri velnu un eņģeļu parādīšanās ir diezgan parasta un butaforiska parādība. Taču Jānis Sudrabkalns norāda, ka «komēdijas un traģēdijas, fantastikas un reā-lības sakausējums iznācis ja arī ne vienmērīgs un vienvērtīgs, tad tomēr vērtīgs. Aspazijas liriskais temperaments, viņas tēlainā asprātība, cēlais idejiskums un Munča inscenējums var dot skatītājiem daudz vērtīga, protams, ja šolaiku skatitājs vēlēsies izprast mākslinieku problēmas un mērķus.» (J. Sudrabkalns. Kopoti raksti. R., 1960, 5. sēj., 581. lpp.) Luga šeit iespiesta pēc grāmatas vienīgā izdevuma, kas iznāca A. Gulbja apgādā 1933. gadā. Liesma 1986 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis