Fjodors Dostojevskis Romāns deviņās vēstulēs Stāsta kompozīcija balstās uz to, ka divi blēži raksta viens otram vēstules. Pjotrs Ivanovičs savās vēstulēs ir pieklājīgs, ceremoniāls, delikāts, bet Ivans petrovičs visai rupjš, tomēr centienos vienam otru apkrāpt un piemānīt abi korespondenti ir līdzvērtīgi. Beigās abi neparastā veidā izrādās piemānīti... Dostojevskis 1845. gada 16. novembra vēstulē brālim rakstīja: «Tā nu es nesen, būdams pilnīgi bez naudas, iegriezos pie Ņekrasova. Sēžot pie viņa, man prātā ienāca romāna ideja, ko varētu ietvert deviņās vēstulēs. Pārgājis mājās, es šo romānu uzrakstīju vienā naktī… No rīta aiznesu Ņekrasovam… Vakarā pie Turgeņeva mans romāns tika lasīts visā mūsu pulciņā, tas ir, vismaz kādiem divdesmit cilvēkiem, un sacēla furoru … Beļinskis sacīja, ka tagad viņš esot pilnīgi pārliecināts par manām spējām, jo es varot ķerties pie visdažādākajām tēmām.» Kopoti raksti 10 sējumos I sējums Romāni un stāsti 1846-1848 Izdevniecība'-Liesma Rīga 1973 К1 Ф. М. Достоевский 0о835 собрание сочинений в десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Arija Elksne Un Atis Ķēniņš Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973