Fjodors Dostojevskis Noziegums un sods Romāns sešās daļās ar epilogu ,,Noziegums un sods” (1866) līdzās ,,Miroņu namam” ir viens no savdabīgākajiem un lielākajiem darbiem pasaules romānu literatūrā. Zīmīgs vispirms kā paša rakstnieka morālisko atziņu paudējs, kas rāda, ka cilvēkam ne aiz kādiem sociāliem motīviem nav tiesības laupīt otram dzīvību un ka noziegums izpērkams tikai ar soda izciešanu. Psiholoģiski – psihiatriskā analīze veidota ar apbrīnojamu mākslu un tīri zinātnisku lietpratību. Juridiskajā vērienā romāns aizskar un iztirzā daudzus cilvēka un sabiedrības tiesību jautājumus. Un beidzot šis sacerējums ir svarīgs arī tīri kultūrvēsturiskā ziņā, jo parāda jaunā cilvēka tipu 60 – tajos gados un pārejas laikmetā, kad vecie tikumības un sabiedrības pamati sabrūk un atsevišķi indivīdi meklē jaunu pasaules atziņu. Dostojevska darbam milzīga nozīme visā Vakareiropas sabiedriskās domas attīstībā. Starp citiem arī Nīče sauc sevi par krievu rakstnieka skolnieku un tā tiešā ierosmē veidojis savu teoriju par pārcilvēku, kas atrodas viņpus labā un ļaunā. Kopoti raksti V sējums Izdevniecība -Liesma Rīga 1975 No krievu valodas tulkojis Kārlis Štrāls Mākslinieks Kārlis Goldmanis ©Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1975 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis