Francs Kafka Process (Der Prozes) „„Process” tāpat kā visi Kafkas darbi, apvieno ilgošanās smalkos pavedienus, meistarīgi radītu izdomu pasauli, kas veidota ar tik izsmalcinātu māku, ar tik nospriegotu iztēles spēku, ka atgādina atspoguļotu realitāti. „Procesā” elpo pazemība un smalkjūtība, un tās cilvēkā modina svētuma pārdzīvojumu. Lūk vēl viena reta, aizraujoša grāmata!„ Hermanis Hese „Rakstnieks, kurš pilnīgāk par citiem izteicis mūsu laikmeta būtību un kuru tāpēc es izjūtu par raksturīgāko mūsdienu tēlotāju, ir Francs Kafka.” Eliass Kaneti „Neviens rakstnieks kopš senās Grieķijas laika nav ar tādu spontānu tiešumu pacēlis poēzijas augstumos bezapziņu, kā tas notiek Kafkas darbos.” Hermenis Brohs Francs Kafka (18831924) vācvalodīgajā, vēl vairāk pasaules rakstniecībā varēja nebūt vai labākajā gadījumā būt tikai ar 23 īsprozas grāmatām. Testamentā viņš bija devis norādījumu savam draugam rakstniekam Maksim Brodam, lai tas iznīcinātu visus viņa manu­skriptus. Ja Brods būtu izpildījis drauga lūgumu prasību, tad droši vien Kafka rakstniecības vēsturē figurētu kā viens no daudzajiem eksistenciālisma priekštečiem un ekspresionisma pārstāvjiem, taču nekādā gadījumā ar viņa dzīves laikā publicēto nebūtu pieticis, lai F. Kafkas vārdu un darbus minētu kā 20. gadsimta agrīnās modernās mākslas raksturīgākos paraugus Bez liekas šaubīšanās var apgalvot, ka neviens no 20. gadsimta rakstniekiem tik kategoriski nav vēlējies uzskatīt savu daiļradi par neesošu kā F. Kafka. Taču tikpat drošs ir cits apgalvojums: neviens cits 20. gadsimtā rakstnieks nav guvis tik plašu pēcnāves atzinību un tai sekojošo ierindošanu ģēniju skaitā kā F. Kafka. Kafkas pirmā grāmata tika pārdota ļoti lēni; līdz 1924. gadam, Kafkas nāves gadam, bija pārdoti tikai 400 eksemplāru, bet pats Kafka 1913. gada janvārī, mēnesi pēc grāmatas izdošanas, uzzinājis, ka no "Pārdomām" pārdoti 11 eksemplāri, teicis: "Andrē (grāmattirgotājs Prāgā V. V.) pārdevis 11 manas grāmatas. Es pats nopirku desmit. Interesanti būtu zināt, kas iegādājies vienpadsmito." Romānu "Process" Kafka rakstīja no 1914. gada augusta pirmajām dienām (Pirmā pasaules kara sākumdienām) līdz 1915. gada janvāra otrajai pusei. Līdzīgi viņa romānam "Amerika," arī "Process" nav pabeigts. Kāpēc? Visdrošākā atbilde konstatējama dienasgrāmatas piezīmēs. Jau 1914. gada 13. decembra ierakstā Kafka atklāj neziņu, kā pēc ainas ar Durvjusargu turpināt romānu. Kafku moka šaubas, moka bezmiegs. 14. decembra ieraksts jau ir bezcerības un padošanās sūrmes pilns: "Mēģinājums rāpot uz priekšu (t.i, rakstīt V.V.) ir nožēlojams, taču tas ir iespējams, pati galvenā vieta darbā ir, tagad vajadzētu vienu labu nakti ar miegu." Kafku moka ne tikai bezmiegs, viņš cieš arī no sirds vājuma un galvassāpēm. 1915. gada 20. janvārī ir sākums galīgam radošam izsīkumam, vēl dažas reizes 29. janvārī, 7. februārī Kafka mēģina turpināt romānu, bet nespēj. Nodaļas tiek atstātas bez nume­rācijas, manuskripts nogrūsts rakstāmgalda atvilktnē, un Kafka pat nemēģina publicēt kaut vai fragmentu. Nav liecību, ka būtu bijis kāds mēģinājums darbu pie romāna turpināt. "Process" līdz pat 1924. gada vidum, kad visus Kafkas manuskriptus saņem Maksis Brods, ir nezināms, autora "aizmirsts". "Procesa" nodaļu kārtojumu veic Maksis Brods 1924./1925. gadā. Viņš Kafkas atstāto manuskriptu, kura virsrakstā ir tikai viens burts "P," sakārto desmit nodaļās. Nodaļu skaits iebildumus neizraisa, Kafka tik tiešam romānu ir dalījis desmit nodaļās. Toties daudzus iebildumus izraisa nodaļu kārtojums. Tā holandiešu kafkologs H. Vitersports absolūti noliedz M. Broda radīto "Procesa" kompozīciju. Pēc viņa domām, IV nodaļai jābūt starp pirmo un otro, bet VII un IX nodaļa jāapmaina vietām. Daudzi kafkologi apšauba arī nodaļu pabeigtību. "Procesa" interpretāciju skaits tāpat kā Kafkas personāžu skaidrojumu skaits ir neticami plašs. Turklāt liela daļa versiju tiek minētas jautājumu un varbūtību veidā. Ir izteiktas domas, ka "Process" ir totalitāra terora masu baiļu metafora. Citi akcentējuši, ka "Procesā" dominē tieksme atsvabināties no atsevišķa cilvēka kosmiskās vainas apziņas. Vēl citi "Procesu" uzskata par cilvēka gara noguruma un murgainības simbolu. Daļa interpretētāju domā, ka "Procesā" nav tēlota reālas esamības pasaule, bet gan semantiska tukšuma gaisotne. "Procesa" teksts it kā provocē to uztvert reālistiski un vienlaikus noārda jebkuru iespēju izprast to sadzīviski kauzālās un no psiholoģijas viedokļa ikdienišķi izprotamās kategorijās. Kulturoloģiskie "Procesa" interpretētāji uzsvēruši, ka romānā atspoguļota 20. gadsimta sa­šķeltās psihes dualitāte, kurā no apgaismības laikmeta pārmantotā ideālistiskā optimisma apziņa pretstatīta jaunās realitātes nežēlīgajam traģismam un garīgās apokalipses noskaņām, kristiānisma morālo normu sairumam. No vācu valodas tulkoja Amanda Aizpuriete, 2006 1925 FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis