Deils Kārnegi Kā iegūt draugus un iepatikties cilvēkiem Kopš 1936.gada Deila Karnegija grāmata Kā iegūt draugus un iepatikties cilvēkiem kļuvusi par ievērojamu pasaules mēroga bestselleru. Grāmatas virsraksta tulkojums latviski šķiet maldinošs - runa ir par to, kā sekmīgi gūt strīdīgu situāciju risinājumus un noskaņot cilvēkus uz ražīgu sadarbību. Runājot par strīdiem un to sekām, Karnegijs zina teikt, ka "Deviņos no desmit gadījumiem strīds beidzas ar to, ka ikviens no tā dalībniekiem paliek vēl ciešāk pārliecināts par savu absolūto taisnību... Un pēdīgi - cilvēks kas pārliecināts ar varu, tikpat no savas pārliecības nešķirsies." Jādomā, ka šī grāmata ir pazudusi no valdnieku grāmatplauktiem, jo kā citādi izskaidrot pašreizējo pieeju konfliktu risināšanai. Katrs sapratīs amerikāņu vēlmi ievest pasaulē "kārtību" un pasargāt mūs visus no terorisma draudiem. Varbūt pat sapratīs viņu naivo pārliecību, ka ilgāka termiņa risinājums ir pasaulē ieviest Amerikas tipa demokrātiju. Bet kādi ir bijuši pēdējo divu gadu darbības rezultāti? Terorisma draudi nav mazinājušies; ASV draugu un atbalstītāju skaits ir sarucis, un "atbrīvotajai" Irākai draud ilgs un asiņains pilsoņu karš, kas nevienam laba nenesīs. Slēdziens: ar varu neko neatrisināsi, kā arī saka Kārnegijs. Problēmas pamati atspoguļojas arī dažos mūsu valsts politiskajos lēmumos. Šeit es vēlētos minēt mūsu sāpīgo Izglītības likumu. Dažādos veidos tas līdzinās amerikāņu cīņai pret "terorismu". Latvijai naidīgā krievvalodīgā prese un plašā latviski nerunājošā "minoritāte", kas to lasa, iespējams, ir salīdzināmi ar terorisma draudiem valstij. Likums, ar kuru piespiest visiem mācīties latviski, šķiet iespējams varas līdzeklis šā drauda novēršanai, - bet vai rezultāts nevarētu līdzināties amerikāņu neveiksmēm cīņā ar Bin Ladenu? Kārnegijs grāmatā citē Bernardu Šovu, kas teicis: "Ja jūs kādam centīsieties kaut ko iemācīt, viņš nekad to neiemācīsies", un katrs, kas nodarbojies ar izglītošanu, apliecinās, ka vienīgā ražīgā apmācīšanas metode ir radīt skolēnam motivāciju un interesi par mācamo tēmu. Ja vispār kaut kas būtu jāiekļauj obligātās mācībās, lai veicinātu pozitīvu attieksmi pret savu valsti, tā būtu Latvijas vēstures un kultūras mācība. Nesen, piedaloties vairāku latvisku mācību iestāžu izlaidumos, man nācās novērot, ka labi ja ceturtā daļa no svinību dalībniekiem pievienojās Latvijas himnas dziedāšanai. Nevienā no aktu zālēm nebija redzams Latvijas karogs. Daudzas meitenes un jaunas sievietes diplomus saņēma tērpušās elegantos tērpos, bet tautastērpā neviena. Pavadmūzikā saklausāmas bija daudzas melodijas, bet, protams, neviena tautasdziesma. Svētku runās Latviju nedzirdēju ne reizi pieminētu, kaut Rēzeknē bija patīkami dzirdēt, ka visi izglītības centieni ir tomēr arī par labu Latgalei. Vai no malas vērotājam nevarētu rasties iespaids, ka mūsu politiķu centieni integrēt sabiedrību ar Izglītības likumu ir tikpat liekulīgi kā Buša izsludinātais karš pret teroru? Dažkārt šķiet, ka strīdīgais Izglītības likums ticis ievests drīzāk kā lakmusa tests, lai pārliecinātos cik "labēja" bijusi iepriekšējā valdība salīdzinājumā ar pašreizējo un, iespējams, nākamo.. Rīga Latvijas žurnālistu savienības komerccentrs. 1990 No angļu valodas tulkojusi Helma Lapiņa Mākslinieks Andris Lamsters  Helma Lapiņa, tulkojums latviešu valodā, 1990 ; Andris Lamsters, mākslinieciskais noformējums,-1990 Tiek iespiests ar nelieliem isinājumiem, kas nemaina grāmatas saturu. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis