Jānis Teteris Latvijas labad jeb grāmata mums visiem grāmata ir stipri nokavējusies. Tā jau bija gandrīz pabeigta pirms 6. Saeimas vēlēšanām. Neviens to nevēlējās iespiest. Jau krietni pirms tam A. Tarvids, M. Zālīte, E. Hānbergs savos periodis­kos izdevumos atteicās ievietot atsevišķus fragmentus, jo esot sarežģīti un neaktuāli. Vajadzēja izdot vēlākais pirms 7. Saeimas vēlēšanām, bet nebija naudas. Neviena sievietes biznesmene, sākot ar G. Alijevu un N. Jakovļevu un beidzot ar M. Romanovskas kundzi, nevēlējās kaut nedaudz piešķirt nau­diņu tirāžas palielināšanai un līdz ar to cenas pazemināšanai. Bija arī desmitiem vīriešu. Tikko ieminē­jos, ka aicinu un iestājos par sievieti LV prezidenta amatā, tā jebkuras sarunas uzreiz izbeidzās. Perso­nīgi atteica A. Šlesers, A. Šķēle. Latvijas labad tomēr nav viņu partiju labad. Šī grāmata rakstīta par mums visiem un tātad arī par katru no mums. Valstis un tautas, kuras kļūst par savas pagātnes un nemākulības ķīlniecēm, nonāk bīstamos strupceļos. Tas pats notiek ar atsevišķiem reģioniem, novadiem, pagastiem, ģimenēm, paaudzēm. Griežoties laikmetiem, vienmēr rodas cerības un vienlaikus skan pavēles mainīties. Bet līdz ar to tiek gatavotas negaidītas un masveidīgas lamatas – plaisas, bedres un pat aizas starp cerībām un realitāti. Lamatas var būt daudzpakāpju un daudzfunkcionālas: fiziskas, materiālas, psihoemocionālas. No lamatām vai nu izkļūst, vai iet bojā. Jebkuras lamatas visgrūtāk jūtamas konkrētas tagadnes mirkļos, šodienā un ikdienā. tas ne izbēgami liek ieskatīties pagātnē, lai izprastu, kas un kādēļ tā vai citādi ir noticis un joprojām notiek. Es ieskatos tikai tuvā pagātnē, kas noteic šodienas procesus. Bet daudzi no tiem nav izprotami bez pasaules prakses dziļām un kopējām likumsakarībām, jo viss jau kaut kur un kaut kad ir noticis. Tāpēc grāmatā ir arī lielas atkāpes – ieskats dažādās norisēs pasaules vēsturē. B.i. 1999