Ļeņins. Likvidatori un latviešu strādnieku kustība (1914) Ar patiku ievietojam b. Veterāna rakstu, kas dod vēsturisku aprakstu par nacionālo jautājumu pie latviešiem vispār un pie latviešu s.-d. it īpaši. Grozījumu vai papildinājumu projekti pie vasaras (1913. g.) apspriedes lēmuma no latviešu marksistu puses būtu visai vēlami. Latviešu s.-d, bija vecas simpātijās pret Bundu, kuras sāka svārstīties, pirmkārt, marksistu teorētiskās kritikas rezultātā; otrkārt, bundistu praktiskā separātisma dēļ, sevišķi pēc 1906. gada. Novēlēsim, lai diskusija par nacionālo jautājumu latviešu s.-d. vidū turpinātos un beigtos ar pilnīgi noteiktu lēmumu pieņemšanu. Par b. Veterāna piezīmju būtību atzīmēsim tikai sekojošo. Viņam liekas nepārliecinoša mūsu atsaukšanās uz Šveici, jo tur visas trīs nācijās esot vēsturiskas un tiesībās vienlīdzīgas no paša sākuma. Bet “nācijām bez vēstures" nav citur kur meklēt (ja ne utopijā) piemēru un paraugu kā vien starp vēsturiskām nācijām. Un nāciju tiesību vienlīdzību paredz paši "kulturāli nacionālās autonomijas" piekritēji. Tātad civilizētās cilvēces pieredze mums māca, ka apstākļos, kur valda patiesa nāciju tiesību vienlīdzība un konsekvents demokrātisms, „kulturāli nacionālā autonomija" ir lieka; bet bez šiem nosacījumiem tā paliek utopiska un tās propaganda ir izsmalcinātā nacionālisma sludināšana. «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 230 Riga, 2015 ***