Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins) 3.sējums. Kapitālisma attīstība Krievijā SATURS I KAPITĀLISMA ATTĪSTĪBA KRIEVIJĀ. Iekšējā tirgus izveidošanās process lielrūpniecībai Priekšvārds pirmajam izdevumam Priekšvārds otrajam izdevumam I nodaļa. Ekonomistu narodņiku teorētiskās kļūdas I Sabiedriskā darba dalīšana Rūpniecības nozaru skaita palielināšanās 17. — Iekšējā tirgus rašanās sabiedriskās darba dalīšanas dēļ 18. — Šā procesa izpaušanās zemkopībā 18.—19. — Ekonomistu narodņiku uzskati 19. II Rūpniecības iedzīvotāju skaita augšana uz zemkopības iedzīvotāju rēķina Šās parādības nepieciešamā sakarība ar preču un kapitālistiskās saimniecības dziļāko dabu 19.—20. III Sīko ražotāju izputēšana Aplamais narodņiku uzskats 21. — „Kapitala** autora uzskats par šo priekšmetu 22. IV Narodņiku teorija par neiespējamību realizēt virsvērtību V. V. un N. —ona kga teorijas būtība; tās aplamība 22.—24. — ,.Arējā tirgus** nepareiza piesaistīšana realizācijas jautājumam 25. — Kapitālisma pretrunu paviršais novērtējums norādīto autoru darbos 26. V A. Smita uzskati par ražošanu un visa sabiedriskā produkta apgrozību kapitālistiskajā sabiedrībā un kā šos uzskatus kritizē Markss Ad. Smits izlaiž pastāvīgo kapitālu 26.—28. — Šās kļūdas ietekme uz nācijās ienākuma teoriju 28.—30. VI Marksa realizācijas teorija Marksa teorijas pamata premises 30.—31. — Produkta realizācija vienkāršā atražošanā 31.—32. — Galvenais secinājums no Marksa realizācijas teorijas 32.—33. — Ražīgā patēriņa nozīme 33.—34. — Pretruna starp tieksmi uz bezgalīgu ražošanas augšanu un patēriņa aprobežotību 34.—36. VII Teorija par nācijās ienākumu Prudons 37.—38. — Rodbertuss 38.—39. — Modernie ekonomisti 40. — Markss 41.—42. VIII Kāpēc kapitālistiskai nacijai nepieciešams ārējais tirgus? Arējā tirgus nepieciešamības cēloņi 42.—44. — Ārējais tirgus un kapitālisma progresivitate 44. IX Secinājumi no I nodaļas Iepriekš iztirzāto tēžu rezumējums 44.—46. — Iekšējā tirgus jautājuma būtība 46. 11 nodaļa. Zemniecības sairšana. I Zemstu statistiskie dati par Jaunkrieviju  Zemniecības saimnieciskās grupas 47.—48. — Tirdznieciskā zemkopība un darba spēka pirkšana un pārdošana 48.—49. — Augstākā grupa; zemes koncentrācijā 50., augstākais darba ražīgums 51.—52. — V. V. kga prātojums par zemnieku palikšanu bez zirgiem 52.—53. — Kalpu pieņemšana un V. V. kga prātojums par šo parādību 53. — x Zemniecības zemākā grupa; zemes izdošana 54.—55. — Vidējā grupa, tās nepastāvība 55.—57. — V. V. un Kari-ševa legs par nomāšanu, ko izdara zemnieki 57.—59. — Narodņiku izturēšanās pret Postņikova kga pētījumu 59.—60. II Zemstu statistiskie dati par Samaras guberņu Dati par dažādu zemniecības grupu saimniecību No-vouzenskas apriņķī 60.—63. — Dažādu grupu zemes īpašums un zemes izmantošana 63.—64. — Kariševa kgs par nomāšanu un labības cenām 64. — Algotais darbs; kā , zemniecības sairšana rada iekšējo tirgu 64.—66. — Lauku proletariats Samaras guberņā 66.-67. III Zemstu statistiskie dati par Saratovas guberņu Dati par dažādu grupu saimniecību 67.—68. — Kalpu pieņemšana 69. — „Peļņas darbs“ zemstu statistikā 69.— 70. — Nomāšana 70.—71. — Kariševa, N. —ona un Maresa kga prātojumi par nomāšanu 71.—74. — Kamišinas un citu apriņķu salīdzinājums 75.-76. — Zemnieku sētu grupēšanas jautājuma nozīme 76.—79. IV Zemstu statistiskie dati par Permas guberņu Dati par dažādu grupu saimniecību 79.—81. — Kalpu un dienas strādnieku pieņemšana un tās nozīme 81.—83. — Zemes mēslošana 83. — Uzlabotie darba rīki 83.—84. — Tirdznieciski rūpnieciskie uzņēmumi 84.—85. V Zemstu statistiskie dati par Orlas guberņu Dati par dažādu grupu saimniecību 85.—87. — Sairšanas ainas nepilnība pēc datiem par Orlas guberņu 87. VI Zemstu statistiskie dati par Voroņežas guberņu Grupēšanas paņēmieni Voroņežas krājumos 88. — Dati par Zadonskas apriņķi 89. — Pelņas darbi 89.—91. VII Zemstu statistiskie dati par Ņižņij-Novgorodas guberņu Dati par saimniecību grupām trīs apriņķos 91.—94. VIII Citu guberņu zemstu statistisko datu apskats Novgorodas gub. Demjanskas apriņķis 95. — Čerņi-govas gub. Kozeļecas apriņķis 95.—96. — Jeņisejas gub. 96. — Poltavas gub. trīs apriņķi 97. — Kalugas gub. 98. — Tveras gub. 99. IX Zemniecības sairšanas iepriekš iztirzāto zemstu statistisko datu kopsavilkums Sakopošanas "paņēmieni 99.—101. — Kopsavilkumu tabula un diagrama 102.—105. un 112.—113. — Diagramas atsevišķu daļu iztirzāšana 106.—111. — Dažādu apvidu salīdzināšana pēc sairšanas pakāpes 111.—112. X Zemstu statistikas un militārās zirgu skaitīšanas kopšumu dati Zemstu statistiskie dati par 21 guberņas 112 apriņķiem 112.—114. — Militārās zirgu skaitīšanas dati par Eiropas Krievijas 49 guberņām 114. — šo datu nozīme 115.—116. XI Militārās zirgu skaitīšanas datu salīdzinājums par 1888.—1891. un 1896.—1900. gadu Dati par Eir. Krievijas 48 gub. 116.—118. — Vichļajeva kga un Cerņenkova kga statistiskie vingrinājumi 118.—119. XII Zemstu statistiskie dati par zemnieku budžetiem Datu raksturs un apstrādāšanas paņēmieni 119.—120. — (A) . Vispārējie budžetu rezultāti 121.—127. — Izdevumu un ienākumu lielums 121. — Izdevumu sastāvs 121.— 122. — Ienākumu sastāvs 122.—123. — Budžetu naudas daļas 124.—125. — Nodokļu nozīme 126.—127. — (B) . Zemnieku zemkopības raksturojums 127.—131. — Vispārējie dati par saimniecībām 127.—128. — Mantība un inventārs 128.—129. — Izdevumi saimniecībai 129.—130. — Ienākums no zemkopības 130. — Šķietamais izņēmums 131.— (C) . Dzīves līmeņa raksturojums 132.—140. — Naturālie izdevumi uzturam 132. — Naudas izdevumi uzturam 133. — Naudas izdevumi personiskajam un ražīgajam patēriņam 134. —135. — N. —ona kgs par zemniecības augstāko ,,slāni“ 135. —136. — Zemnieku un lauku strādnieku dzīves līmeņa salīdzinājums 136.—138. — Ščerbinas kga paņēmieni 138.— 140. XIII Secinājumi no II nodaļas Preču saimniecības nozīme 140. — 1) Kapitālistiskās pretrunas obščinas iekšienē 140.—141. — 2) ,.Atzemnieko-šana‘‘ 141. — 3) Šā procesa raksturojums ,,Kapitalā“ 142.— 144. — 4) Zemnieku buržuāzijā 144.—145. — 5) Lauku proletariats. Kopējais eiropiskais tāda lauka strādnieka tips, kuram ir iedalītā zeme 145.—148. — 6) Vidējā zemniecība 148.—149. — 7) Iekšējā tirgus attīstība kapitālismam 149. — 8) Sairšanas augšana; pārceļojumu nozīme 149.—150. — 9) Tirdznieciskais un augļotāju kapitāls. Jautājuma nostādne teorijā. Šo kapitala formu sakars ar- rūpniecisko kapitālu 150.—153. — 10) Atstrādāšana un tās ietekme uz zemniecības sairšanu 153.—154. Ill nodaļa. Zemes īpašnieku pāreja no klaušu saimniecības uz kapitālistisko saimniecību I Klaušu saimniecības pamata vilcieni Dzimtbūšanas saimniecības sistēmas būtība un tās nosacījumi 157.—159. II Klaušu saimniecības sistēmas savienošana ar kapitālistisko saimniecības sistēmu Vecās sistēmas atliekas pēc reformas 159.—160. — Atstrādāšanas un. kapitālistiskā sistēma 160.—161.; to rela-tivā izplatība 161.—16Э. — Atstrādašamas sistēmas pārvēršanās par kapitālistisko sistēmu 163. Atstrādāšanas veidi 163.—164. — Naturālā nomāšana un tās nozīme 165.—166. — Atlīdzība par darbu atstrādā-šanā 166.—168. — Personiskā atkarība atstrādāšanā 168.— 169. — Atstrādāšanas vispārējais novērtējums 169.—170. III Atstrādāšanas sistēmas raksturojums . IV Atstradašanas sistēmas krišana Divi atstrādāšanas veidi 170.—171. — Zemniecības sairšanas nozīme 171.—173. — Stebuta kga atsauksme 173.— 174. — Literatūras atsauksmes 174.—175. V Narodņiku nostāja šai jautājumā Atstrādāšanas idealizacija 175.—176. — Kablukova kga prātojums 176.—179. VI Engelharta saimniecības vēsture Saimniecības sākotnējais stāvoklis un tā pakāpenisko pārmaiņu raksturs 179.—183. VII Mašinu lietošana lauksaimniecībā Četri periodi lauks, mašinu būves attīstībā 183.—181. — Oficiālās statistikas nepilnība 184.—187. — Dati par dažādu lauks, mašinu lietošanu 187.—192. VIII Mašinu nozīme lauksaimniecībā Mašinu lietošanas kapitālistiskais raksturs 192.—194. — Mašinu lietošanas rezultāti 194.—198. — Narodņiku nekonsekvence 198,—199. IX Algotais darbs zemkopībā „Lauksaimniecības pelņas darbi“ 200., to nozīme 200.— 201., to apmēri 201.—202. — Laukstrādnieku skaits visā Eir. Krievijā 203.—204. X Brīva līguma darba nozīme zemkopībā Laukstrādnieku stāvoklis 204.—205. — īpašās līgšanas formas 205.—207. — Strādnieku stāvoklis pie sīkiem un lieliem saimniekiem 207.—208. — Sabiedriskās kontroles dīgļi 208.—210. — Kā narodņiki novērtē lauksaimniecisko aizplūdumu 210.—212. IV nodaļa. Tirdznieciskas zemkopības augšana I Vispārējie dati par zemkopības ražošanu pēcrc-formas Krievijā un par tirdznieciskās zemkopības veidiem Labības un kartupeļu ražošana 1864—1866., 1870.—1879., 1883.—1887., 1885.—1894. gadā 213.—214. — Kartupeļu dēstījumi un to nozīme 214.—215. — Tirdznieciskas zemkopības nozīme 216. — Kablukova kga prātojumi 216.—217. II Tirdznieciskās graudkopības saimniecības rajons Graudu labības galvenā ražošanas centra pārvietošanās 217.—218. — Malieņu kā koloniju nozīme 218.—219. — Zemkopības kapitālistiskais raksturs šai rajonā 219.—222. III Tirdznieciskās lopkopības rajons. Vispārējie dati par piensaimniecības attīstību Lopkopības nozīme dažādos rajonos 222.—223. — Kova-ļevska kga un Levitska kga aprēķins 222. — Sieru ražošanas attīstība 224.—226. — Oficiālo datu nepilnība 226. — Techniskais progress 227. IV Turpinājums. Muižnieku saimniecības ekonomika aprakstāmajā rajonā Zemkopības racionalizācija 227.-228. — „Savākšanas pienotavas** un to nozīme 228.-229. — Iekšējā tirgus izveidošanās 230. — Laukstrādnieku ieplūdums rūpniecības guberņās 231. — Vienmērīgāka darbu sadalīšanās gada laikā 232. — Sīko zemkopju atkarība un kā to novērtē V. V. kgs 232.—234. V Turpinājums. Zemniecības sairšana piensaimniecības rajonā Govju sadalīšanās zemniekiem 234.—235. — Sīkākas ziņas par S.-Pēterburgas apriņķi 236.—237. — „Progresivi virzieni zemnieku saimniecībā“ 237.—239. — Šā progresa ietekme uz trūcīgajiem zemniekiem 239.—240. VI Linkopības rajons Tirdznieciskās linkopības augšana 240.—242. — Maiņa starp dažādiem tirdznieciskās zemkopības veidiem 242.— 243. — „Galējības** linu