Keita Mosa Labirints 1209. jūlijs, Karkasona: tēvs iedod savai sešpadsmit gadu vecajai meitai noslēpumainu grāmatu» teikdams, ka tajā rodams īstā Grāla noslēpums. Lai gan Alaīsa neizprot savādos vārdus un simbolus šajā grāmatā, viņa apzinās, ka liktenis lēmis viņai to sargāt. Ir jānes lieli upuri, jābalstās uz nesatricināmu ticību, lai saglabātu labirinta noslēpumu, kas radies pirms gadu tūkstošiem senās Ēģiptes tuksnešos… 2005. gada jūlijs: arheoloģiskajos izrakumos, kas notiek kalnos netālu no Karkasonas. Alise Tannere atrod slepenas kapenes un divus skeletus. Kapeņu alā viņa jūt neizskaidrojama ļaunuma tuvumu un reizē pārsteigta atskārš, ka saprot noslēpumainos senos vārdus, kas iegrebti akmenī. Pārāk vēlu Alise aptver, ka ir kļuvusi par cēloni šaušalīgu notikumu virknei, ko nespēj ietekmēt, un ka viņas liktenis ir nesaraujami saistīts ar kataru likteņiem 800 gadu tālā pagātnē. Labirints ir lasītāja Svētais Grāls, kurā saaužas leģendas, miti, reliģija, vēsture un mūsdienas, veidojot smeldzīgu; aizraujošu stāstu. Apskaud, Den Braun, šī ir īsta manta! VeLa Makdermida, anglu rakstniece Keita Mosa (1961) ir vairāku romānu autore, taču pasaules slavu ieguvusi ar darbu Labirints. Tas tulkots vairāk nekā 40 valodās, izdots miljoniem eksemplāru lielā tirāžā un sajūsminājis lasītājus daudzās valstis Eiropā, Āzijā un Amerikā. Darbs 2006. gadā ieguvis prestižo British Book Aiuard un atzīts par vienu no simt labākajiem romāniem pēdējos 25 gados. Autore un ir nopietni pētījusi vēsturisko vielu, kas pamatā šim romānam. Mīļie lasītāji, Karkasonu es pirmo reizi apmeklēju pirms piecpadsmit gadiem - un tūdaļ jutos tā, it kā pazītu un izprastu šo pilsētu. Tas īpatnējo gaismu, kalnus tālumā, atgādinājumus par šī novada asiņaino un dramatisko vēsturi, sastopamus ik uz soļa līdzīgi senām rētām. Viss bija pazīstams, lai gan es tur biju pirmo reizi, un Karkasona mani apbūra. Es staigāju pa pilsētu, pētīju to, arvien vairāk uzzināju par katariem - 13. gad­simta kristiešiem, kuri tika tiesāti kā ķeceri un kuru gars joprojām mājo Karkasonā. Izlasīju par tiem visu iespējamo - drīzāk vienkārši tāpēc, ka tie mani valdzināja, nevis tāpēc, ka man būtu kāds noteikts, mērķis. Man bija citi projekti un pienākumi. Tiesa, prātā bija doma uzrakstīt romānu par mītiem un leģendām, par noslēpumiem un senām biedrībām, romānu par to, kā noslēpumi dzīvo gadu simteņos, maina ietērpu un tiek nodoti no paaudzes paaudzē, - sava veida stāsts par Svēto Grālu no laikiem pirms Kristus dzimšanas, stāsts, kas apgrieztu otrādi tradicionālos pieņēmumus. Abi stāsta pavedieni pamazām savērpās kopā, līdz izkristalizējās romāna veidols: liktenis, vēstures mestā ēna, tagadne, kas sakņojas pagātnē. Trīs pazudušas grāmatas, divas sievietes, viens noslēpums, kas glabājas labirintā, citāds stāsts par Grālu, izspēlēts pārlaicīgajā dienvid­rietumu Francijas ainavā. Keita Mosa Par "vēsturisku romānu" mēdz saukt jebko, arī marsiešu hronikas. Jūsu priekšā ir romāns, kuram pamatā tiešām ir vēsture - kataru vēs­ture, par kuru, atļaušos pieņemt un vispārināt, mēs zinām visai maz. Kā citādi lai ataino reālus vēstures faktus, ja ne ieaužot tos izfantazē­tos dzīvesstāstos un tiem pielāgotās kaislībās? Ta rīkojusies "Labirinta" autore, un viņas romānam ir dzīva elpa. Man bija interesanti tulkot. Un es - kā allaž atkal - sapratu, cik maz zinu par to, kādas kaislības pirms gadsimtiem plosījušas mūsu mazo, kopīgo pasauli. Silvija Brice, tulkotāja Mākslinieks Māris Simatisons Keita Mosa LABIRINTS Tulkotājas redakcijā © Tulkojums latvieSu valodā, Silvija Brice Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Manam tēvam Ričardam Mosam, krietnam cilvēkam, mūsdienu bruņiniekam Gregam, kā vienmēr, par visu - bijušo, esošo un nākamo