Tomass Gifords Assasini Neizskaidrojamā nāvē iet bojā aktīva mūķene, kas, grasīdamās rakstīt grāmatu par Romas Katoļu baznīcas pozīciju Otrā pasaules kara laikā, veikusi lielu pētniecības darbu. Viņas brālis Bens Driskils, meklēdams slepkavas, sastopas ar nepārvaramu Baznīcas pretestību. Viņš kļūst liecinieks ne­žēlīgai cīņai par varu, cīņai, kurā sava nemaldlguma apzi­ņas pārņemti pretinieki nenoniecina pat galējus līdzekļus - intrigas, melus un nevēlamo cilvēku fizisku iznicināšanu - un fanātiskas ticības vārdā pastrādā necilvēciskus noziegu­mus. Turklāt Driskils uzzina par dokumentu, kas apstipri­na noslēpumainas algotu slepkavu brālības eksistenci baz­nicas iekšienē jau četrus gadsimtus. Katoļu baznīcai stāv priekšā smags cēliens - pāvests guļ uz nāves gultas. Svētā Tēva drīzo vēlēšanu gaisotni saasina vairākas slepkavības - vienlaikus nogalināti divi ietekmīgi Vatikāna vīri. Tajā pašā dienā nāvē aizraidīta arī plaši pazīstama, aktīva mūķene, vairāku grāmatu autore. Redzēdams policijas nevarību, viņas brālis Bens pret mā.<ti -pastrādāto „ noziegumu sāk izmeklēt pats.; M^kJēdaiifš atbildi,"vai māsa piekluvusi pārāk" tuvu Baznīcas noslēpumiem, viņš sastopas ar bīstamu nostādni - vai ticības vārdā piedodama vardarbība? Gifords apstiprina dažas katolicisma pretinieku vi'smelnākās aizdomas par Baznīcu un tajā pašā laikā skaidro, kāpēc daudzi gaiši prāti to aizstāv. Neatslābstoša intriga, aizraujošs sižets un tikpat neaizmirstami varoņi. Deivids Morels, romances „Rozes brālība" autors Spriedzes darbu klasika. Ptiblishers Weekly Tomasa Giforda romāna "Assassini" publicēšanas tiesības pieder "Apgādam "Kontinents"" No angju valodas tulkojis Armīns Voitkāns Vāka autors Dairis Hofmanis © Tomass Gifords, 1990 © Tulkojums latviešu valodā, mākslinieciskais noformējums, "Apgāds "Kontinents"", 2007 Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis AUTORA PIEZĪME Grāmatas uzrakstīšanai nepieciešamie deviņus gadus ilgie pētījumi ir uzdevums, kas spēj iedvest bailes. Nav saskaitāms, cik Baznīcai piederīgu cilvēku un cik nepie­derīgu līdzēja vai kavēja šo darbu. Ikvienu, protams, va­dīja savs iemesls, no kura bija atkarīga viņa nesavtīgā vai tieši otrādi - nožēlojamā rīcība. Par laimi, daudz vairāk bija atsaucīgo, kas veltīja laiku, enerģiju un zināšanas, lai palīdzētu, nevis to, kuri centās nepieļaut šīs grāmatas pa­beigšanu. Katrs pats zina, vai pieder drosmīgajiem vai ze­miskajiem. īpaši vēlos uzsvērt triju cilvēku atbalstu, bez kura šī grāmata diez vai būtu tapusi. Čārlza Hartmana sniegtā iedvesma bija nenovērtēja­ma. Viņš bija pastāvīga uzmundrinājuma avots - neno­gurdināms, kad mana pacietība bija galā, un paļāvības pilns grūtos brīžos, kad šķēršļi likās nepārvarami. Ketija Robinsa ir cilvēks ar izcila diplomāta prasmi un pozitīvu attieksmi pret dzīvi. Viņa ar labsirdīgu humoru risināja ikvienu sarunu, lai gan sastapās ar neiedomājami saasinātām, pretrunīgām emocijām un egoismu. Gandrīz deviņus gadus viņa cīnījās ar pūķiem, nemezdama plinti krūmos, pat ja pūķi ņēma virsroku. Beverlija LOisa man piebiedrojās sevišķi sarežģītā brīdī un, likdama lietā savu neizmērojamo pacietību un apņē­mību, vērsa visu uz labu. Viņai piemīt īpašība, ar ko izcils redaktors atšķiras no citiem, - dziļa cieņa pret autora iece­ri un tās izpratne. Par šā darba trūkumiem atbildīgs esmu es, bet visā, kas tajā veiksmīgs un izdevies, labprāt dalos ar iepriekš minēto trijotni. Tomass Gifords Ijjudona, 1989. gada novembris ELIZABETEI