Deivids Gibinss Krustnešu zelts No angļu valodas tulkojis Raimonds Auškāps Minora - svētākais no dārgumiem.. Masīvā zelta menora - svētais zelta gaismeklis - jūdu ticības simbols, pilsētas pēdējā izlaupīšanā ir izzagta no Jeruzalemes Svētā tempļa. Vēsturisks simbols Triumfa gājienā iznesta cauri Romai, tā sāka simbolizēt Impērijas nežēlīgo uzvaru pār tautām un ticībām visā pasaulē. Kad Romas impērijas galvaspilsēta pārcēlās uz Konstantinopoli, arī menora tika aizvesta līdzi… Pēdējais krusta karš …Bet tā bija pazudusi, kad asinskārie krustneši izlaupīja pilsētu 1204. gadā. Un līdz šai dienai neviens nezina, kur tā ir. Turcija, mūsdienas. Stambulas ostā, nirstot pēc krusta karos pazudušajiem teiksmainajiem dārgumiem, arheologs Džeks Hovards atklāj kaut ko pavisam negaidītu. Tajā laikā Anglijā, kādas katedrāles putekļainā bibliotēkā tiek atrasta senaizmirsta viduslaiku karte. Abi atradumi kopā var mainīt visas vēstures redzējumu. Pēkšņi laika pulkstenis sāk savu atskaiti - Džekam Hovardam ir jāatrod menora, pirms to ir ieguvuši citi. Sākas aizraujošs, bet bīstams piedzīvojums, kura laikā atklājas gan Haralda Hardada un vikingu, gan nacistu, gan arī Vatikāna rūpīgi glabātie noslēpumi. • "Ko jūs iegūstat, ja saliekat kopā Indiana Džonsu un Denu Braunu? Atbilde: Deividu Gibinsu." * MIRROR 5  © www.headdesign.co.uk "Aizraujošs vēstures, faktu un izdomas apvienojums. "Krustnešu zelts" ir vēl viens saistošs romāns, ko sarakstījis visā pasaulē pazīstamā bestsellera "Atlantlda" autors." Amazon.com "Gibinss mani pārliecināja, ka viņš pārzina gan zemūdens arheoloģiju, gan sava trillera vēsturisko kontekstu. Viņa pie­dāvātais sižets var būt neparasts un pat absurds, aptverot vikingu piedzīvojumus, menoras meklējumus, ekspedīciju Jukatanā un ciņu ar tolteku pēctečiem Čičenicā, tomēr autors padara šo stāstu lasāmu, jo izklāsta to tik aizraujoši!" Bils Grizens, Misisipi ielejas arheoloģijas centrs "Šis ir klasisks piedzīvojumu romāns, izklāstīts ar entuzi­asmu un balstīts uz paša autora rūpīgiem pētījumiem." Kolins Kvinns, Publishers Weekly "Ko iegūst, apvienojot Indianu Džonsu un Denu Braunu? Atbilde: Deividu Gibinsu." Mirror Product group from well-managed forests, controlled sources and recyded wood or fibre Produktu grupa no labi apsaimniekotiem mežiem un citām kontrolētām ieguves vietām Cert no. SVV-COC-003533 www.fsc.org © 1996 Forest Stewardship Counc Vispirms milzīgs paldies manam aģentam Luidži Bonomi, manai izdevējai Herietai Evansai un visai komandai: Tesai Bolšovai-Džonsai, Gajai Benksai, Dženijai Beitmenai, Elisonai Bonomi, Semam īdenboro, Mērijai Esdeilai, Nikijai Kenedi- jai, Rebekai Makjūenai, Tonijam Makgrātam, Amandai Pres- tonei, Rebekai Pertelai, Džonam Rašam, Popijai Šērlovai un Annai Verinderei-Gibinsai. Tāpat kā manā iepriekšējā romānā Atlantīda, arī šajā grāmatā darbības vietu apraksti balstīti uz personisku pieredzi, un es esmu lielu pateicību parādā tiem, kas man ļāvuši to iegūt. Maniem vecākiem par daudzajiem braucieniem uz Herefordas katedrāli manā bērnībā, kā arī par mūsu kopīgo neaizmirstamo izpētes ceļojumu uz Romu vairākus gadus vēlāk. Britu Arheoloģijas institūtam Ankarā par ceļotāja stipendiju, kas ļāva man pētīt Zelta ragu Stam­bulā, un NATO Zinātnes un tehnoloģijas komitejas valdei par ielūgumu uz Kijevu. Pētījumu kuģa Akademik Ioffe apkalpei par aizvešanu uz Ilulisatas fjordu Grenlandē, kas bija patiesi neaizmirstams piedzīvojums, un Parks Canada aģentūrai par Lansomedouzas muzejvietu. Stīvam Eitkenam un Tomam D'Antremonam par palīdzību manās pirmajās ieniršanas rei­zēs zem ledus pašā karjeras sākumā un manam brālim Ala- nam par mūsu kopīgo niršanu Jukatanā, kā ari par viņa teh­nisko kompetenci. Ar lielu mīlestību Endžijai un Mollijai par mūsu braucieniem uz Stemfordbridžu un svēto Aionas salu. Šis ir daiļliteratūras darbs. Vārdi, personas, iestādes, vietas un notikumi ir autora iztēles radīti un nav jāuztver kā reāli eksistējoši. Jebkādai līdzībai ar patiesiem vai citiem izdomātiem notikumiem, darbības vietām, organizācijām vai personām, dzīvām vai mirušām, ir tikai gadījuma raksturs. Patiesie apstākļi aprakstīti autora piezīmē grāmatas beigās. Parasti trofejas nesa juceklīgās grēdās; bet no visām uzkrītoši izcēlās Jeruzalemes templī salaupītās. Starp tām bija vairākus talantus smags zelta galdiņš un gaismekļa paliktnis, kas tāpat bija gatavots no zelta, bet veidots atšķi­rīgi no ikdienā lietotajiem. Uz pamatnes bija nostiprināta centrālā ass, no kuras līdzīgi kā trejzarim slējās slaidi zari; katram galā atradās pa izkaltai lampai - to bija septiņas, norādot, kādā cieņā šis skaitlis tika turēts starp jūdiem… Kad triumfa ceremonijas bija pabeigtas un Romas impērija nodi­bināta uz visstingrākajiem pamatiem, Vespasiāns nolēma uzcelt Miera templi… šajā svētnīcā tika savākti un uzglabāti visi priekšmeti, kuru ārējā veidola dēļ cilvēki reiz bija klīduši pa plašo pasauli, kvēli vēloties tos apskatīt katru atsevišķi, jo tie bija atradušies dažādās zemēs. Te viņš novietoja ari zelta traukus no Jūdu tempļa… Jāzeps Jūdu karš VII, 148-162