Egils Lukjanskis Stāsti un noveles izlase Sarkanas rozes mazliet nogurušai lēdijai Saturs: Rindā pēc laimes ; Pirms manis un pēc tevis ; Nekas sevišķs ; Par vēlu ; Nekad nebeigsies ; Pēdējā lappuse ; Kareivis un meitene ; Melnais krekls ; Rūgtais dzēriens ; Pēdējā cigarete ; Tukšums ; Jāuzraksta stāsts ; Vistālākā zvaigzne ; Viss, ko mēs zinām ; Bronzas sieviete ; Puisis sarkanā svīterī ; Zaglis ; Cena ; Neliešu banda ; Kliedziens tukšumā ; Skumja melodija saksofonam ; Trīskrāsainā pasaule -    Ienāciet iekšā, - Vanda pasmaidīja, vēlreiz dziļi ieskatīdamās Alberta tumšajās acīs. - Uzcienāšu ar glāzi konjaka, un jums kļūs siltāk. -    Paldies! No tā es labprāt neatteiktos, - Alberts nodrebinājās un vērīgi noskatīja sievieti no galvas līdz kājām. Blondi mati, zilas acis un slaids augums. Garas kājas un droši vien vēl stingras krūtis. Ovāla, ļoti izteiksmīga seja. Viņa tomēr ir skaista. Noklaudzēja durvis, un iela kļuva tukša. "Es nezinu, kāpēc cilvēki nāk viens pie otra. Nezinu, kāpēc viens otru aicina pie sevis. Nezinu, kāpēc nevar nenākt un nevar neaicināt. Ceram atrast siltumu, glāzīti konjaka? Varbūt ejam, lai dzirdētu vēl nekad nedzirdētus vārdus? Varbūt ejam vienkārši tāpat - kā cilvēks pie cilvēka? Ejam pēc draudzības, mīlestības, tuvības? Man gan arvien vairāk rodas aizdomas, ka visbiežāk mēs tomēr ejam, lai agrāk vai vēlāk tiktu padzīti." AS "Lauku Avize", 2006 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis