Egils Lukjanskis Mīlestības neredzamā puse Pazīstamais televīzijas žurnālists Edijs Ēriksons ir brašs puisis: viņš nevairās no sarežģījumiem, ir pieradis tos risināt, biežāk gan ar spēka palīdzību. Par sevi pārliecināts, fiziski labi sagatavots, viņš metas palīgā visiem, kas sauc pēc palīdzības. Bet tās, protams, nav pašas vienkāršākās situācijas un arī palīdzības saņēmēji mēdz būt dažādi. Kad Edijam rodas interese par saviem radurakstiem, viņu gaida pārsteidzoši atklājumi un spilgtākie nenoliedzami ir Edija vectēva - Svena Eriksona - raibumraibās gaitas. -    Jaunais cilvēk! - sieviete skaļi uzsauca. - Viss! Esam atbraukuši! Ceļa tālāk nav! Vīrietis spēji satrūkās un, turpinādams zem kapuces slēpt seju, nedaudz pagriezās pret vadītāju. -        Negvelz muļķības! - viņš dobjā balsī brīdināja. - Ceļi ir visur! Gribam to vai ne. Vienīgi… ne vienmēr pa tiem uzdrošināmies iet. -    Jākāpj laukā! - vadītāja, mājot ar roku, atgādi­ nāja. - Es slēdzu durvis ciet! -    Pagaidi! - vīrietis uzsauca. - Varbūt atļausi man nakti pārlaist vagonā? - Kāpēc? - vadītāja pārsteigta prasīja. Vīrietis drūmi klusēja. Tad nicīgi iesmējās. - Nesaproti? -    Saprotu, - vadītāja tūlīt atbildēja. - Tev nav kur palikt. Māju nav? -      Māja ir. Bet es tur nedrīkstu rādīties. Vadītājas sejā uz mirkli pavīdēja spējš satraukums. - Ko sliktu esi izdarījis? - Neko īpašu, - vīrietis atbildēja, - taču mani meklē policija un… Fragments no romāna Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis LATA ROMĀNS 5 (107) Abonēšanas indekss 2150 © A. Stankevičs, ilustrācijas © AS "Lauku Avīze", 2008