Teodors Dreizers Māsa Kerija Romāns Teodors Dreizers ir unikāls rakstnieks, kas savus literāros varoņus lasītājam parāda nevis kā smalkjūtīgs dvēseles ārsts, kas uzklausa izdomātu varoņu izdomātas grēksūdzes un dzīvesstāstus kā biktstēvs, bet gan rīkojas kā pataloganatoms, tiesu medicīnas eksperts – atklājot visus subjekta uzbūves parametrus, atbilstības un neatbilstības “normai”, sniedzot pilnu sekcijas ziņojumu – precīzi, bez izskaistinājumiem un bez liriskām atkāpēm. Teodora Dreizera Kerija nav cēlām, altruistiskām tieksmēm apveltīta būtne, kas alkst pēc garīgām vērtībām, zināšanām vai romantiskām jūtām un cilvēciskas sapratnes. Viņa ir aprobežota meiča, dabas apveltīta ar glītu ārieni, novērošanas, atdarināšanas un adaptācijas spējām, elastīgu morāli un tieksmi pēc ērtas dzīves. Kā spilgtāko rakstura iezīmi Teodors Dreizers savai varonei Karolīnai Mīberai, sauktai par māsu Keriju, jau pirmajā grāmatas nodaļā min egoismu, un turpmākais stāsts to tikai apstiprina. Tomēr ceru, ka Kerijas tēls jums kaut nedaudz patiks, jo, lai arī šī meiča nav no “augstākajām sfērām”, nedz arī tik aizkustinoša kā Balzaka mīlošās un mirstošās kurtizānes, viņai piemīt apbrīnojami reālistiska faktūra kā visam un visiem šajā romānā – gan pilsētām, gan cilvēkiem, gan cilvēku un pilsētu sasvstarpējajai mijiedarbībai. Kerija vairāk kā jebkura cita izdomāta varone arī šodien iemieso miljoniem nabadzīgu sieviešu un vīriešu sapni kļūt bagātiem un slaveniem. Romāns “Māsa Kerija” nekādā gadījumā nav uzskatāma par mīlas stāstu, jo tā titulvarone, lai arī piedzīvo pāris romantiski iluzoras aizraušanās, tomēr ir un paliek emocionāli frigida, visas cilvēciskās jūtas spējot ticami izdzīvot vien uz skatuves, rampas gaismā. Kas attiecas uz aprakstīto vidi un pilsētām, Deizers raksta par sev zināmām lietām, par lielpilsētas augšanu un izplešanos, par metropoli , kas uzsūc sevī varu un naudu, kurā darbojas pavisam citi gravitācijas principi, kas degradē cilvēka personību. Liesma 1967 No angļu valodas tulkojusi Zelma Staņa