Kould Mauntino kalėjimo E korpusas. Paskutines savo gyvenimo dienas čia leidžia pasmerkti myriop kaliniai: išmušus lemtingai valandai, jiems tenka pereiti koridoriumi, kitaip vadinamu Žaliąja mylia, ir sėstis elektros kėdėn. Už dviejų mažamečiu mergaičių išprievartavimą ir nužudymą savo eilės čia laukia ir milžiniško kūno sudėjimo tamsiaodis Džonas Kofis. Bet... prižiūrėtoju vyresnysis Polas Edžkoumas suabejoja šio klaikaus nusikaltimo tyrimu. Pamažu išaiškėja stulbinanti tiesa, kurią taip intriguojančiai ir sensacingai sugeba perteikti tik Stephenas Kingas

ŽILS VERNS ŽANGADA- ASTOŅSIMT JŪDŽU PA AMAZONI izdevniecība «Liesma»RĪGA 1973 Romāns No franču valodas tulkojusi Mirdza Ersa Mākslinieks L. Benē V. Granta mākslinieciskā apdāre

Marks Tvens Žanna d'Arka romāns Viņas ieroču nesēja un sekretāra seniora LUIJA de KONTA personīgās atminas No angļu valodas tulkojis Sigurds Melnalksnis XIX GADSIMTA KLASIKI Amerikāņu rakstnieks Marks TVENS Latvijā ir populārs ar romāniem "Toma Sojera piedzīvojumi" un "Haklberija Fina piedzīvojumi", kā arī ar stāstiem "Princis un ubaga zēns" un "Konektikutas jeņķis karaļa Artura galmā". Žanna d'Arka, Orleānas jaunava, Marka Tvena mīļākais vēsturiskais tēls. Zannas tēlojumā Tvens slavina cilvēka garīgos spēkus, aktivitāti, patriotismu un mērķa apziņu. Materiālus romānam par Francijas simbolu Žannu d'Arku Tvens vācis 12 gadus, romānu rakstījis 2 gadus. Viņš šo romānu uzskatījis par vienu no saviem izcilākajiem darbiem. Apgāds DAUGAVA Mark Twain JOAN OF ARC No angļu valodas tulkojis SIGURDS MELNALKSNIS Mākslinieks KASPARS REKMANIS © Sigurds Melnalksnis, tulkojums, 1939 © Renāte Abeltiņa, pēcvārds, 1999 © Kaspars Rekmanis, mākslinieciskā apdare, 1999 © Apgāds „Daugava", izdevums, 1999 Angļu tulkotājā ievads Lai gūtu pareizu priekšstatu par kādu izcilu vēsturisku personību, tā aplūkojama sava laikmeta plāksnē, nevis no mūsu modernā laika viedokļa, jo citādi ari dižākie iepriekšējo laikmetu raksturi mūsu acis zaudē labu tiesu savas diženības; ar mūsu moderno atzinu pieejot, ja paraugāmies piecus vai sešus gadsimtus atpakaļ, gan nebūs nevienas slavenības, kas viscaur izturētu mūsu kritiku. Žanna d'Arka tomēr šai zinā ir izņēmums. Vienalga, no kāda laik­meta viedokļa viņu aplūkotu, viņas diženība no tā nekā nezaudē. Lai kādu mērauklu ari viņai piemērotu, viņa ir un paliek pati pilnība savā raksturā. Kad padomājam, ka viņas gadsimts bijis pats mežonīgākais, ļaunākais un netiklākais laikmets, kāds jebkad senatnē pieredzēts, mums tiešām jābrīnās, kā tādā nelaikā varējis rasties šāds izņē­mums. Salīdzināt viņu un viņas gadsimtu būtu tikpat kā salīdzināt dienu ar nakti. Viņa bija patiesīga, kad visapkārt valdīja meli; viņa bija godprātīga, kad godprātība jau bija aizmirsts tikums; viņa turēja vārdu, kad neviens vairs nepaļāvās uz goda vārdu; ar visu sev piemītošo sirsnību nodevās lielām domām un lieliem darbiem, kad citi lielie gari stiga veltīgos sīkumos un gara nabadzībā; bija kautrīga un liega, kad pasaulē valdīja skaļums un bravūra; viņa bija līdzcietīga, kad visur redzēja mežonīgu cietsirdību; bija pastā­vīga, kad nepazina pastāvību, un cienīga tai laikmetā, kad cienība nekur vairs nebija cienā; bija pārliecībā līdzīga klintij, kad cilvēks nekam neticēja un ņirgājās par visu; bija uzticīga tais laikos, kad pazina tikai viltu; bija bez liekulības,.kad visi liekuļoja un centās cits citam glaimot; bija bezgalīgas drosmes iemiesojums, kad tautas sirdī sen jau bija zudusi cerība un drosme; bija skaidra miesā un garā, kad augstākā sabiedrība kalpoja netikumam; — bija visu labo tikumu pilnība, kad lordi un prinči sacentās ar vienkāršiem laupītājiem un slepkavām un kad kristīgie augstmaņi radīja izbrīnu pat šai nešķistajā laikmetā un iedvesa šausmas ar savu nežēlību, viltu, varasdarbiem un lopiskajām izpriecām. Viņa varbūt bija vienīgā pilnīgi nesavtīgā personība pasaulīgajā vēsturē. Ne viņas vārdos, ne darbos nav atrodama ne mazākā savtī­bas vai pašlabuma pazīme. Kad viņa paglāba savu karali trimdā un atguva viņam karaltroni, viņai piedāvāja lielu godu un atlīdzību, bet viņa visu noraidīja un negribēja nekā pieņemt. Viss, ko viņa sev vēlējas—ja karalis to atļautu, — bija tas, lai viņai atļauj atgriezties dzimtajā ciemā un atkal ganīt avis, apkampt mīļo māmiņu, to aptecēt un rūpēties par viņu. Tā bija visa viņas savtība, un viņa bija uzvarām vainagotas armijas virspavēlniece, prinču līdzgaitniece un pateicīgās tautas elku dievs. Žannas d'Arkas veiktais brīnumdarbs nav ne ar ko citu vēsturē salīdzināms, ja atceramies tos apstākļus, kādos viņai bija jācīnās, to pretestību, ar kādu viņa sastapās, un tos līdzekļus, kas bija viņas rīcībā. Cēzars iekaroja puspasaules, bet izdarīja to ar rūdītiem un uzticīgiem Romas veterāniem un arī pats bija pieredzējis karavīrs; Napoleons satrieca disciplinētās Eiropas armijas, bet arī viņš bija rūdīts karavīrs un iesāka ar patriotu bataljoniem, kurus vadīja un iedvesmoja jaunā Brīvības dvesma, ko viņiem bija atnesusi līdzi Revolūcija, un tie bija spara pilni jaunieši, nevis veci, satriekti karavīri, izmisuma laikmeta atliekas, kad zaudējums sekoja zaudē­jumam; bet Žanna d'Arka, būdama gados vēl bērns, nekā nezinā­dama, bez jebkādas skolas izglītības, nepazīstama un neviena neat­balstīta, atrada sev priekšā lielu važās saistītu nāciju, bez cerībām un bez palīdzības svešā jūgā, bez graša naudas, bez kareivjiem, kas bija izklīduši kur kurais, un sastapa arī gara kūtrību; ilgus gadus gan svešinieku, gan pašu laužu izmocītās tautas sirdī jau sen bija zudusi drosme, bet karalis bija nobijies, samierinājies ar savu likteni un nodomājis bēgt, pametot savu zemi ienaidniekam; un viņa uzsauca šim mironim: „Celies!"— un tas cēlās un sekoja viņai. Un viņa vadīja to no uzvaras uz uzvaru, apturēja vareno simtgadu kara paisumu, neglābjami salauza angļu pārspēku un mira ar godam pelnītu Francijas Glābējas vārdu, kā viņu vēl šobrīd dēvē. Un par atmaksu — Francijas karalis, ko viņa bija kronējusi, vien­aldzīgi un nevērīgi pameta viņu franču baznīckalpu varā, kas sagrāba nabaga bērnu — visnevainīgāko, liegāko un cēlāko radī­jumu, kāds jebkad vēsturē pazīstams —, un to dzīvu sadedzināja uz moku sārta. Žannas d'Arkas dzīves aprakstā vērā paturamais Žannas d'Arkas dzīves apraksts ievērojams ar to, ka tas ir vienīgais biogrāfiskais tēlojums, kam pamatā ir ar zvērestu tiesā dotas liecības. 1431. gada tiesas sēžu protokoli, kā arī pēc ceturtdaļgadsimta notu­rētās attaisnošanas tiesas dokumenti, līdz šai baltai dienai uzglabāti Francijas valsts arhīvā un visā pilnībā mums sniedz ziņas par Žannas d'Arkas dzīvi un likteni. Ne par vienu citu tālaika personību nav līdz mūsu dienām saglabājusies tik patiesīga un ar aprakstāmās personas dziļu izpratni apdvesta biogrāfija kā šis ..Francijas glābējas" dzīves apraksts. Seniors Luijs de Konts savās ..Personīgajās atminās" stingri turas pie šās vēsturiskās patiesības, un tiktāl viņa stāsts nav apšaubāms, bet, kas attiecas uz daudzajiem blakusapstākliem, tad atliek vienīgi paļauties uz viņa goda vārdu. Redakcijas piezīme Seniors Luijs de Konts saviem mazbērnu mazbērniem Tagad ir 1492. gads. Man jau ir astoņdesmit divi gadi aiz muguras. Tas, ko jums stāstu, notika priekš daudziem gadiem; es to pieredzēju, vēl bērns un vēlāk jauneklis būdams. Visās teikās, dziesmās un stāstos par Žannu d'Arku, ko apraksta un apdzied visā plašajā pasaulē, kā arī grāmatās, kas izdotas, kopš izgudrota grāmatu iespiešana, līdzās minēts ari seniora Luija de Konta, viņas ieroču nesēja un sekretāra vārds. Es biju ar viņu kopā no paša sākuma līdz beidzamajam mirklim. Mēs abi augām kopā vienā ciemā; ar viņu kopā rotaļā­jāmies, kad vēl bijām bērni, gluži kā jūs tagad rotaļājaties ar sava vecuma biedriem. Tagad, kad visi apzināmies viņas diženibu, kad viņas vārds aplidojis visu pasauli, varētu domāt, ka es tikai dižojos. Līdzīgi būtu, ja vienkārša tauku svece, runājot par spožo sauli pie debesīm, teiktu, ka „tā ar mani bija labos draugos, kad mēs abas vēl bijām sveces". Bet tas, ko es stāstu, tomēr ir skaidra patiesība: es rotaļājos kopā ar viņu un kopīgi cīnījos karalaukā. Vēl šobrīd atceros viņas skaisto sejiņu. Skaidri redzu viņu savā acu priekšā, kā viņa, zirga kaklam pieplakusi, vēja plandītām matu cirtām, spožās bruņās trauc franču karapulku priekšgalā, arvien dzijāk niknā kaujas vērpetē, kur vīri cīnās uz dzīvību un nāvi; lāgiem viņa pazūd manam skatienam, jo viņu redzei aizsedz kaujas rumaki, kas cīnā slejas pakaļkājās, aizsedz šķēpu un spalvām rotātu brunucepuru un sablīvētu vairogu jūklis. Es biju kopā ar vinu no sākuma līdz galam! Un, kad pienāca liktenīgā sēru diena, kuras kauna traips uz mūžiem apzīmo­gos tos ar mitrām kronētos frančus, kas, Anglijai vergodami, vinu nobendēja, kā arī pašu Franciju, kas vienaldzībā pat nemēģināja viņai sniegt palīdzību, — es atkal biju beidza­mais, kura rokai viņa pieskārās savā nāves brīdī. Tad pagāja daudzi gadi. Brīnišķīgās jaunavas tēls, kas kā spožs meteors uzliesmoja pie Francijas karapulku debesīm un izgaisa moku sārta dūmakā, pamazām izplēnēja pagātnē, bet līdz ar to kļuva vēl tuvāks sirdij un jau atstarojās dievišķā spožumā. Un tikai tad es sapratu un apzinājos viņas īsto būtību: viņā bija iemiesota skaidrākā, cēlākā un dižākā dvēsele, kāda vispār šajā saulē sastapta

MARKS TVENS Žanna d'Arka romāns Viņas ieroču nesēja un sekretāra seniora LUIJA de KONTA personīgās atminas No angļu valodas tulkojis Sigurds Melnalksnis XIX GADSIMTA KLASIKI Amerikāņu rakstnieks Marks TVENS Latvijā ir populārs ar romāniem "Toma Sojera piedzīvojumi" un "Haklberija Fina piedzīvojumi", kā arī ar stāstiem "Princis un ubaga zēns" un "Konektikutas jeņķis karaļa Artura galmā". Žanna d'Arka, Orleānas jaunava, Marka Tvena mīļākais vēsturiskais tēls. Zannas tēlojumā Tvens slavina cilvēka garīgos spēkus, aktivitāti, patriotismu un mērķa apziņu. Materiālus romānam par Francijas simbolu Zannu d'Arku Tvens vācis 12 gadus, romānu rakstījis 2 gadus. Viņš šo romānu uzskatījis par vienu no saviem izcilākajiem darbiem. Apgāds DAUGAVA Mark Twain JOAN OF ARC No angļu valodas tulkojis SIGURDS MELNALKSNIS Mākslinieks KASPARS REKMANIS © Sigurds Melnalksnis, tulkojums, 1939 © Renāte Abeltiņa, pēcvārds, 1999 © Kaspars Rekmanis, mākslinieciskā apdare, 1999 © Apgāds „Daugava", izdevums, 1999 Angļu tulkotājā ievads Lai gūtu pareizu priekšstatu par kādu izcilu vēsturisku personību, tā aplūkojama sava laikmeta plāksnē, nevis no mūsu modernā laika viedokļa, jo citādi ari dižākie iepriekšējo laikmetu raksturi mūsu acis zaudē labu tiesu savas diženības; ar mūsu moderno atzinu pieejot, ja paraugāmies piecus vai sešus gadsimtus atpakaļ, gan nebūs nevienas slavenības, kas viscaur izturētu mūsu kritiku. Zanna d'Arka tomēr šai zinā ir izņēmums. Vienalga, no kāda laik­meta viedokļa viņu aplūkotu, viņas diženība no tā nekā nezaudē. Lai kādu mērauklu ari viņai piemērotu, viņa ir un paliek pati pilnība savā raksturā. Kad padomājam, ka viņas gadsimts bijis pats mežonīgākais, ļaunākais un netiklākais laikmets, kāds jebkad senatnē pieredzēts, mums tiešām jābrīnās, kā tādā nelaikā varējis rasties šāds izņē­mums. Salīdzināt viņu un viņas gadsimtu būtu tikpat kā salīdzināt dienu ar nakti. Viņa bija patiesīga, kad visapkārt valdīja meli; viņa bija godprātīga, kad godprātība jau bija aizmirsts tikums; viņa turēja vārdu, kad neviens vairs nepaļāvās uz goda vārdu; ar visu sev piemītošo sirsnību nodevās lielām domām un lieliem darbiem, kad citi lielie gari stiga veltīgos sīkumos un gara nabadzībā; bija kautrīga un liega, kad pasaulē valdīja skaļums un bravūra; viņa bija līdzcietīga, kad visur redzēja mežonīgu cietsirdību; bija pastā­vīga, kad nepazina pastāvību, un cienīga tai laikmetā, kad cienība nekur vairs nebija cienā; bija pārliecībā līdzīga klintij, kad cilvēks nekam neticēja un ņirgājās par visu; bija uzticīga tais laikos, kad pazina tikai viltu; bija bez liekulības,.kad visi liekuļoja un centās cits citam glaimot; bija bezgalīgas drosmes iemiesojums, kad tautas sirdī sen jau bija zudusi cerība un drosme; bija skaidra miesā un garā, kad augstākā sabiedrība kalpoja netikumam; — bija visu labo tikumu pilnība, kad lordi un prinči sacentās ar vienkāršiem laupītājiem un slepkavām un kad kristīgie augstmaņi radīja izbrīnu pat šai nešķistajā laikmetā un iedvesa šausmas ar savu nežēlību, viltu, varasdarbiem un lopiskajām izpriecām. Viņa varbūt bija vienīgā pilnīgi nesavtīgā personība pasaulīgajā vēsturē. Ne viņas vārdos, ne darbos nav atrodama ne mazākā savtī­bas vai pašlabuma pazīme. Kad viņa paglāba savu karali trimdā un atguva viņam karaltroni, viņai piedāvāja lielu godu un atlīdzību, bet viņa visu noraidīja un negribēja nekā pieņemt. Viss, ko viņa sev vēlējas—ja karalis to atļautu, — bija tas, lai viņai atļauj atgriezties dzimtajā ciemā un atkal ganīt avis, apkampt mīļo māmiņu, to aptecēt un rūpēties par viņu. Tā bija visa viņas savtība, un viņa bija uzvarām vainagotas armijas virspavēlniece, prinču līdzgaitniece un pateicīgās tautas elku dievs. Žannas d'Arkas veiktais brīnumdarbs nav ne ar ko citu vēsturē salīdzināms, ja atceramies tos apstākļus, kādos viņai bija jācīnās, to pretestību, ar kādu viņa sastapās, un tos līdzekļus, kas bija viņas rīcībā. Cēzars iekaroja puspasaules, bet izdarīja to ar rūdītiem un uzticīgiem Romas veterāniem un arī pats bija pieredzējis karavīrs; Napoleons satrieca disciplinētās Eiropas armijas, bet arī viņš bija rūdīts karavīrs un iesāka ar patriotu bataljoniem, kurus vadīja un iedvesmoja jaunā Brīvības dvesma, ko viņiem bija atnesusi līdzi Revolūcija, un tie bija spara pilni jaunieši, nevis veci, satriekti karavīri, izmisuma laikmeta atliekas, kad zaudējums sekoja zaudē­jumam; bet Žanna d'Arka, būdama gados vēl bērns, nekā nezinā­dama, bez jebkādas skolas izglītības, nepazīstama un neviena neat­balstīta, atrada sev priekšā lielu važās saistītu nāciju, bez cerībām un bez palīdzības svešā jūgā, bez graša naudas, bez kareivjiem, kas bija izklīduši kur kurais, un sastapa arī gara kūtrību; ilgus gadus gan svešinieku, gan pašu laužu izmocītās tautas sirdī jau sen bija zudusi drosme, bet karalis bija nobijies, samierinājies ar savu likteni un nodomājis bēgt, pametot savu zemi ienaidniekam; un viņa uzsauca šim mironim: „Celies!"— un tas cēlās un sekoja viņai. Un viņa vadīja to no uzvaras uz uzvaru, apturēja vareno simtgadu kara paisumu, neglābjami salauza angļu pārspēku un mira ar godam pelnītu Francijas Glābējas vārdu, kā viņu vēl šobrīd dēvē. Un par atmaksu — Francijas karalis, ko viņa bija kronējusi, vien­aldzīgi un nevērīgi pameta viņu franču baznīckalpu varā, kas sagrāba nabaga bērnu — visnevainīgāko, liegāko un cēlāko radī­jumu, kāds jebkad vēsturē pazīstams —, un to dzīvu sadedzināja uz moku sārta. Zannas d'Arkas dzīves aprakstā vērā paturamais Žannas d'Arkas dzīves apraksts ievērojams ar to, ka tas ir vienīgais biogrāfiskais tēlojums, kam pamatā ir ar zvērestu tiesā dotas liecības. 1431. gada tiesas sēžu protokoli, kā arī pēc ceturtdaļgadsimta notu­rētās attaisnošanas tiesas dokumenti, līdz šai baltai dienai uzglabāti Francijas valsts arhīvā un visā pilnībā mums sniedz ziņas par Žannas d'Arkas dzīvi un likteni. Ne par vienu citu tālaika personību nav līdz mūsu dienām saglabājusies tik patiesīga un ar aprakstāmās personas dziļu izpratni apdvesta biogrāfija kā šis ..Francijas glābējas" dzīves apraksts. Seniors Luijs de Konts savās ..Personīgajās atminās" stingri turas pie šās vēsturiskās patiesības, un tiktāl viņa stāsts nav apšaubāms, bet, kas attiecas uz daudzajiem blakusapstākliem, tad atliek vienīgi paļauties uz viņa goda vārdu. Redakcijas piezīme Seniors Luijs de Konts saviem mazbērnu mazbērniem Tagad ir 1492. gads. Man jau ir astoņdesmit divi gadi aiz muguras. Tas, ko jums stāstu, notika priekš daudziem gadiem; es to pieredzēju, vēl bērns un vēlāk jauneklis būdams. Visās teikās, dziesmās un stāstos par Žannu d'Arku, ko apraksta un apdzied visā plašajā pasaulē, kā arī grāmatās, kas izdotas, kopš izgudrota grāmatu iespiešana, līdzās minēts ari seniora Luija de Konta, viņas ieroču nesēja un sekretāra vārds. Es biju ar viņu kopā no paša sākuma līdz beidzamajam mirklim. Mēs abi augām kopā vienā ciemā; ar viņu kopā rotaļā­jāmies, kad vēl bijām bērni, gluži kā jūs tagad rotaļājaties ar sava vecuma biedriem. Tagad, kad visi apzināmies viņas diženibu, kad viņas vārds aplidojis visu pasauli, varētu domāt, ka es tikai dižojos. Līdzīgi būtu, ja vienkārša tauku svece, runājot par spožo sauli pie debesīm, teiktu, ka „tā ar mani bija labos draugos, kad mēs abas vēl bijām sveces". Bet tas, ko es stāstu, tomēr ir skaidra patiesība: es rotaļājos kopā ar viņu un kopīgi cīnījos karalaukā. Vēl šobrīd atceros viņas skaisto sejiņu. Skaidri redzu viņu savā acu priekšā, kā viņa, zirga kaklam pieplakusi, vēja plandītām matu cirtām, spožās bruņās trauc franču karapulku priekšgalā, arvien dzijāk niknā kaujas vērpetē, kur vīri cīnās uz dzīvību un nāvi; lāgiem viņa pazūd manam skatienam, jo viņu redzei aizsedz kaujas rumaki, kas cīnā slejas pakaļkājās, aizsedz šķēpu un spalvām rotātu brunucepuru un sablīvētu vairogu jūklis. Es biju kopā ar vinu no sākuma līdz galam! Un, kad pienāca liktenīgā sēru diena, kuras kauna traips uz mūžiem apzīmo­gos tos ar mitrām kronētos frančus, kas, Anglijai vergodami, vinu nobendēja, kā arī pašu Franciju, kas vienaldzībā pat nemēģināja viņai sniegt palīdzību, — es atkal biju beidza­mais, kura rokai viņa pieskārās savā nāves brīdī. Tad pagāja daudzi gadi. Brīnišķīgās jaunavas tēls, kas kā spožs meteors uzliesmoja pie Francijas karapulku debesīm un izgaisa moku sārta dūmakā, pamazām izplēnēja pagātnē, bet līdz ar to kļuva vēl tuvāks sirdij un jau atstarojās dievišķā spožumā. Un tikai tad es sapratu un apzinājos viņas īsto būtību: viņā bija iemiesota skaidrākā, cēlākā un dižākā dvēsele, kāda vispār šajā saulē sastapta

Pirmasis serijos **Galingieji Vulfai** romanas Natanielis Ikona. Įžymybė. Numylėtinis. Holivude Natanielis – viena populiariausių filmų žvaigždė. Moterys geidžia jo kūno ir turtų, o žiniasklaida piešia tobulą šio vyro paveikslą. Bet viskas netrukus pasikeis. Kai teatro kostiumų dizainerė Keitė Fyld išgirsta netikėtą Natanielio prašymą, supranta gavusi vienintelę progą pažinti savo svajonių vyrą. Ar Natanielis išdrįs ja pasitikėti tiek, kad atskleistų tikrąjį savo veidą? Teprasideda gundymai

Aleksandrs Makkols Smits Žirafes asaras Prešesa Ramotsve ir vienīgā sieviete privātdetektīve Botsvānā, un šajā darbā atainoti viņas turpmākie piedzīvojumi. Pirms desmit gadiem Kalahari tuksneša malā pazudis jauns amerikānis. Izmeklēšana no detektīves prasa visu viņas izcilo uztveres spēju un intuīciju. Taču tas nebūt nav viss. Uzmanība jāvelta arī citiem jautājumiem: talantīgajai sekretārei mma Makutsi, kura kaislīgi vēlas tikt paaugstināta par privātdetektīvi; mma Ramotsves topošā vira - lieliskā mistera Dž. L. B. Matekoni -nevīžīgajai istabenei un - pēkšņi un negaidīti - ģimenes pieaugumam divu cilvēkbērnu sastāvā. “Žirafes asaras” ir Aleksandra Makkola Smita lieliskās “Dāmu detektīvaģentūras Nr. 1 ” turpinājums. No angļu valodas tulkojis Andis Būrmanis 2006 Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Tomass Mains Rīds Žirafu mednieki Aizraujošs Tomasa Maina Rīda romāns "Žirafu mednieki" vēsta par četriem būru jaunekļiem, kas dodas  Dienvidāfrikas džungļos, lai sagūstītu divas jaunas žirafes un dzīvas  aizvestu Holandes konsulam, kurš par tām izsludinājis balvu 500  mārciņas. Garajā, briesmu piInajā ceļā jauniešiem gadās dažādi piedzī­vojumi, viņi iepazīst afrikāņu cilšu dzīvi un mērķi sasniedz, kad jau pilnīgi zaudētas cerības. Arī tad, kad žirafes sagūstītas mājupceļā notiek visādi negaidīti pavērsieni. Taču beigas, kā vienmēr ir laimīgas un jaunajam lasītājam romāns sniegs patiesu gandarījumu. Romāns Tulkojis Valts Šaltis Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Izdevniecība Seiva Māksliniece Maija Viktorija Purviņa Redaktors Gints Jansons Tehniskā redaktore Dace Rubīna Korektore Solvita Viļuma Sia «Seiva» © Izdevniecība "Seiva", LV1451, Rīgā, Aspazijas bulv. 24, tālr.7212124. © Maijas Viktorijas Purviņas ISBN 9984 9139 8 8 mākslinieciskais noformējums, 1996.g

Džūlija Kenere Živenšī kods Melānijā Linna Preskota ir stilīga jauna sieviete, kurai piemīt di­vas kaislības: viņa ir kā apsēsta ar augstās modes zīmoliem, kurpēm un aksesuariem, un otra viņai gaužam patīk augstaka matematika, precīzāk sarežģīti kriptoloģiski šifri un kodi. Abas šīs kaislības Melānijā spiesta likt lietā, kad reiz pavisam negaidīti viņas gaužam neveiksmīgo randiņu ar agrako pielūdzēju izjauc izskatīgs vīrietis, kas iespiež viņai ro­kas pagalam savadu šifrētu vēstījumu. Melānija, kas klusībā allaž sapņojusi iestaties darba par valdības slepeno aģenti spiegošana un šifru analītiķa dar­ba, no ta brīža var sakt skaitīt stundas un minūtes, kuru lai­kā viņai ne vien jaizglabjas pašai, bet ari jaiemacās pieņemt palīdzību no kada mīklaina juras kājnieka, kas uzskata sevi par nolīgtu Melānijās personīgā miesassarga amatam. Melānija Linna Preskota ir jauna sieviete, kurai piemīt divas liktenīgas kaislības: pirmā augstās modes zīmolu kurpes un aksesuāri, otrā augstākā matemātika, šifri un kodi. Viņas lielpilsētas meitenes dzīve vienmēr bijusi iepriekšparedzama līdz brīdim, kad Melāniju uzrunā kāds slaiks tumšmatis un iespiež viņai rokās aploksni ar uzaicinājumu spēlēt… vai mirt. Sākumā viņa to grib uzskatīt par sliktu joku. Tomēr drīz vien pirmais, kas pārbauda viņas baiļu līmeni, ir jūras kājnieks Metjū Strīkers.Viņšnegaidot ierodas Melānijas dzīvoklī, lai neatkāptos ne soli, apgalvodams, ka nolīgts viņas dzīvības glābšanai… pasaules klases rakstniecei, izdevies aizraujošs un šarmants vēstījums. Notikumi tajā brāžas ne stundām, bet minūtēm un sekundēm, apspēlējot augstās modes kaislības, izdzīvošanas instinktu un Manhetenas džungļus. Tajos šoreiz izdzīvos ne vien stiprākais, bet arī izmanīgākais. Katrā ziņā sliktie puiši ir uzrāvušies ne uz to blondīni… Kopš Džūlija Kenere 2000. gadā sākusi savu zvaigžņu ceļu rakstniecībā, viņas darbi ir USA Today, Barnes & Noble vislasītāko grāmatu spicē; kinokompānija Warner Brothers gatavo Keneres darbu ekranizāciju. No angļu valodas tulkojusi Solvita Zemīte Vāka dizains Dairis Hofmanis Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv "Apgāds "Kontinents"", 2008

Keso Popingos gyvenimas daugelį metų sruveno ramiai. Vieną dieną bendrovė, kurioje jis dirba ir į kurią yra įdėjęs visus savo pinigus, bankrutuoja. Nuo šios akimirkos jo gyvenimas gali pakrypti visai kita vaga... Ką pasirinks Kesas Popinga – bandys išsaugoti savo miesčionišką namų jaukumą ar sės į naktinį traukinį, riedantį išsvajotos laisvės link? Kas jis iš tiesų – beprotis maniakas, pavojingas žudikas ar tik nelemtai susiklosčiusių aplinkybių auka?

Autobiografinėje apysakoje “Žodžiai” vienas garsiausių praėjusio amžiaus filosofų ir rašytojų J. P. Sartre’as skaitytojams pateikė pirmojo savo gyvenimo dešimtmečio paveikslą. Žavų, jaudinantį, įtikinamą ir šiek tiek liūdną

Pīters Benčlijs Žokļi •Romāns 1 naktij • «Tapals» Rīga 1994 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Vendijai No angļu valodas tulkojusi Māra Rūmniece Mākslinieks Aigars Ozoliņš Redaktore Gundega Vētra ISBN 9984-9012-7-0 Negaidītas pārmaiņas un satricinājumus kūrortpilsētiņas Emitijas dzīve izraisa pludmale izskalots jaunas sievietes līķis. Turp­mākie notikumi apstiprina pieņēmumu, ka sievietei uzbrukusi milzu haizivs. Pilsētiņas priekšnieka Brodija acīs plēsonīgā zivs kļūst par visa ļaunuma simbolu, un sākas cīniņš uz dzīvību un nāvi… Amerikāņu rakstnieka Pītera Benčlija romāns "Žokļi", kurš kļuvis par 70. gadu bestselleru un joprojām tiek publicēts arvien jaunos izdevumos, ir spriegi un saistoši uzrakstīts vēs­tījums par sabiedrības riclbu saskarsme ar briesmām, tās soci­ālajām, politiskajām un psiholoģiskajām izpausmēm. Daļai lasī­tāju grāmatā atainotie notikumi, iespējams, jau būs iepazīti tāda paša nosaukuma kinofilmā

Andrē Moruā Žorža Sanda Žoržas Sandas vārds pirmo reizi parādījās uz grāmatas «Indiana» vāka 1832. gadā. Tad gandrīz nevienam vēl nebija ne jausmas, ka «Žorža Sanda» ir jaunās, rakstnieces Auroras Didevānas pseidonīms. Romāns guva vispārēju ievērību, izraisīja diskusijas, saņēma gan uzslavas, gan palājujnus. Atzinēju vidū bija arī Balzaks, kurš prata saskatīt romāna nozīmi un tuvibu laika garam. Sī saikne ar svarīgākām sava laika problēmām raksturīga visai Žoržas Sandas daiļradei. Seko romāni —  «Valentīna», «Lēlija», «Orass»,  «Ceļinieka vēstules» u. c., bet jrakstnieces dotības visā pilnībā  izpaužas viņas labākajā, skaistas romantikas cauraustajā romānā «Konsuela». Žoržas Sandas talants uzplauka tai periodā, kad Franciju šaustīja asas sociālas cīņas un valsts devās pretī 1848. gada revolūcijai. Sie notikumi ietekmējuši arī Žoržas Sandas daiļradi — 1845. gadā iznāk viens no viņas sociālajiem romāniem «Antuāna kunga grēks». Savu daiļradi Žorža Sanda nekad nav pārāk augsti vērtējusi galvenokārt tiekdamās pēc absolūtas pilnības. Tomēr daudzi viņas darbi, par kuriem viņa pati izsacījās tik pazemigi, dzīvo vēl šodien. Žorža Sanda ir nemirstīga ar savu lielisko sacerējumu «Konsuela». ar savu «Intimo dienasgrāmatu», ar «Ceļinieka vēstulēm», ar milzigo saraksti, kas ir tik brīva, tik preciza stilistiski, tik noteikta domā, tik nevīstoša ar ideju patiesīgumu. Daudzas tēzes, ko Sanda aizstāvēja un kas viņas laikā pārsteidza lasītājus, šodien ir kļuvušas par labāko cilvēku uzskatiem. Sanda prasīja sievietēm vienlīdzību, un tagad viņas to gūst; nav vairs pasaulē neviena godīga cilvēka, kurš nebūtu vienis pratis ar Sandu, kad viņa prasīja tautai vienlīdzību, vispārējas vēlēšanu tiesības un taisnīgāku īpašuma sadali. Viktors Igo veltījis Sandai šādus atvadu vārdus; «Es apraudu mirušo un sveicu nemirstīgo... Vai esam viņu zaudējuši? Nē. Diži cilvēki aiziet, bet nezūd. Vēl vairāk — varētu gandrīz sacīt, ka viņi īstenojas. Kļūdami neredzami viena veidā, viņi klust redzami citā.» Ievērojamu cilvēku dzīve Izdevniecība «» Rīga 1971 Издательство ЦК ВЛКСМ «Молодая гваодня» Москва 1967 Издательство «Лиесма» На латышском языке Художник Ю. ЯНСОН No franču valodas tulkojusi Jausma Ābrama Mākslinieks Juris Jansons Uz apvāka — Žorža Sanda vīrieša tērpā. Delakruā portrets,

Stīvens Gilberts Žurkcilvēka piezīmes Stātīts par kādu dīvaini, indivīdu, kuram mājās savairojušās žurkas, un viņš sāk tās barot ar ēdiena atliekām. Viņam izdodas žurkas pieradināt un pat noslēgt sava veida sadarbības līgumu ar žurku tēviņu Sokrātu. Viņš sāk izmantot žurkas, lai atriebtos cilvēkiem, kuri viņam kādreiz nodarījuši pāri, kā arī, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli. Viņš pat izgatavo masku, lai izskatītos līdzīgs žurkai. Pilsētā sāk klīst baumas par žurku pavēlnieku žurkcilvēku, kuras robežojas ar paniku. Sokrāts iet bojā un tā vietu ieņem cits žurku tēviņš Bens, bet šai žurkai gribas izmantot cilvēku arī savā labā un lai gan žurkcilvēks mēģina no žurkām atbrivoties viņam tas vairs neizdodas. Nezinu, pēc kā viņas to nosaka… «Jumava» 1992 © Tamāra Liseka, tulkojums latviešu valodā,1992 © Uldis Sosnovskis, mākslinieciskais noformējums, 1992 Mamma allaž atkārto, ka man ir laiks precēties, taču īstenībā nemaz negrib, lai es to darītu. Bet tas jau viņai arī nedraud. Neviena meiča man ne virsū neskatās. Ja nu kāda, kas galīgā badā. Un pat tā ne. Sievietes lieliski saož, kuram ir nauda un kuram nav. Tā tam jābūt. Viņas visas ir kā kaķenes, kas meklē labāko vietu, kur apbērnoties. Kad tēvs vēl bija dzīvs, es reizēm manīju, ka viena otra pamet uz mani acis, bet nekad tur nekas nesanāca. Atceros, viena reiz teica — es varbūt derēšot viņas draudzenei. Lielākoties es pat draudzenei nebiju diezgan labs. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Nuo mažens augusi skurdžioje aplinkoje su girtuokliu tėvu Lara suranda jėgų ir stiprybės išsiveržti į kitokį pasaulį. Ji susidomi tradiciškai vyriška laikoma sritimi – statyba ir nekilnojamuoju turtu. Iš pradžių į merginą vyrai žvelgia kreivai, tačiau savo sumanumu ji sugeba išsikovoti pagarbą. Tarsi norėdama įrodyti savo mirusiam tėvui, kad jis klydo sakydamas, jog ji niekam tikusi, mergina tampa viena įtakingiausių statybos verslo veikėjų. Lara – tvirta, bet pažeidžiama. Ji trokšta meilės, ir jai pasiseka. Tačiau prieš tai laukia daugybė sudėtingų išgyvenimų

Jefims Čepoveckis Žvikstiņš, Mīkstiņš un Ačgārnītis LVI RĪGĀ 1962 labdien draugs! jau sen es tev gribēju pastāstīt par triju leļļu puisēnu ŽVIKSTIŅA, MĪKSTIŅA UN  AČGĀRNĪŠA fantastiskajiem piedzdīvojumiem un patiesu stāstu par Pēci tā saukto LUTEKLĪTI Tulkojusi Marta Butlere Ilustrējis G. Mazurins Vāku un titullapu zīmējis A. Dimiņš Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Egils Lukjanskis Žēlsirdības dāvana Egils Lukjanskis Žēlsirdības dāvana Līst nebeidzams lietus un kādā pielijušā pilsētas ielā satiekas divi cilvēki veiksmīgs, bet apdraudēts uzņēmējs Ceslavs Rajevskis, un Anna Stafecka, sieviete, kas tobrīd jūtas ļoti nedroša un apjukusi, ļaujoties lietus straumēm un nespējot pretoties liktenim. Česlavs aizved salijušo sievieti pie sevis uz mājām un tad nejaušā tikšanās uzplēš atmiņu straumi, kas savedusi kopā daudzu jo daudzu abiem zināmu cilvēku likteņus. Kaut gan romāns risina rakstniekam svarīgos taisnīguma un mīlestības meklējumus, tajā attālināti ieskanas arī kaut kas no vina dzīves. ISBN 978-9984-827-47-6 Šis romāns "Lata romānu" konkursam tika iesniegts tad, kad pats rakstnieks jau bija devies mūžībā. Tā ka, iespējams, lasītāja vērtējumam tiks nodots rakstnieka pēdējais darbs. Egils Lukjanskis vienmēr bija gribējis uzrakstīt grāmatu par saviem vecākiem, par viņu un savu ikdienišķo, taču reizē pārdzīvojumiem bagāto dzīvi. Nepaspēja… Taču blakus taisnīguma principu un mīlestības meklējumiem, tajā attālināti ieskanas arī kaut kas no rakstnieka dzīves. LATA ROMĀNS 11 (125) Abonēšanas indekss 2150 Egils Lukjanskis Žēlsirdības dāvana © Egils Lukjanskis ISBN 978-9984-827-47-6 Žēlsirdības dāvana © V. Kucins, ilustrācijas © AS "Lauku Avīze", 2009 Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis