Roberts Galbraits  Ļaunuma raža Robinai tiek piegādāts noslēpumains sūtījums, un, atvērusi paciņu, viņa ar šausmām ierauga, ka tajā atrodas nocirsta sievietes kāja. Viņas šefs, privātdetektīvs Kormorans Straiks, jūtas mazāk pārsteigts, tomēr uztraucas ne pa jokam. Pagātnē viņš ir sastapies ar četriem cilvēkiem, kuri varētu būt pastrādājuši šādu noziegumu, jo katrs no tiem ir spējīgs uz necilvēcīgu cietsirdību un varmācību. Policija koncentrē uzmanību uz vienu aizdomās turamo, kurš, pēc Straika domām, nav īstais vainīgais. Viņš kopā ar Robinu sāk patstāvīgu izmeklēšanu un iedziļinās triju pārējo aizdomās turamo tumšajā un perversajā pasaulē. Slepkavības  turpinās, un laika kļūst arvien mazāk... "Ļaunuma raža" ir trešais kriminālromāns par privātdetektīvu Kormoranu Straiku un viņa asistenti Robinu Ellakotu. Roberts Galbraits, kas, izrādās, ir Dž. K. Roulingas literārais pseidonīms, šobrīd ierindojami starp pasaulē atzītākajiem kriminālromānu rakstniekiem. Pēc šo romānu motīviiM veidots arī BBC televīzijas seriāls. Sērijā Izmeklē Kormorans Straiks iznākušās gramatas: ♦ Dzeguzes sauciens, 2017, 2018 ♦ Zīdtārpiņš, 2018 Šajā sērijā varoņi no galvenajiem līdz vissīkākajā epizodē minētajiem ir personības, katrs ar savu stāstu, raksturu, dīvainībām un vēlmēm. Londona un citas Anglijas daļas atainotas tik precīzi, ka dzīvi varam iztēloties katru no tām. Notikumi ir tik spilgti, ka nekas no iepriekš minētā tos neaizēno. Jā, tāds ir Roberta Galbraita rakstības stils! Un tiem, kuri atminas, ka R. Galbraits ir britu rakstnieces Dž. K. Roulingas literārais pseidonīms, rakstot detektīvžanrā, tas nav nekāds pārsteigums: lai nu kurš, bet Roulinga perfekti prot radīt veselu pasauli ar neskaitāmiem iemītniekiem, un reālistiskā vidē mītoši romāna varoņi tikai vēl spilgtāk ļauj izpausties viņas stāstnie-ces talantam. www.zvaigzne.lv No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice skanējis indarsss@inbox.lv 821.111-31 Ge 284 Robert Galbraith CAREER OF EVIL Copyright © 2015 J. K. Rowling The moral right of the author has been asserted. All rights reserved. First published in Great Britain in 2015 by Sphere Cover design & Photography: Nico Taylor © Little Brown Book Group Limited 2015 See pages 558-560 for full credits. Selected Blue Oyster Cult lyrics 1967-1994 by kind permission of Sony/ATV Music Publishing (UK) Ltd. www.blueoystercult.com 'Don’t Fear the Reaper: The Best of Blue Oyster Cult’ from Sony Music Entertainment Inc available now via iTunes and all usual musical retail outlets. Visi tēli un notikumi, kas minēti šajā darbā, neskaitot tos, kuri publiski zināmi, ir autora iztēles radīti un jebkāda lidziba ar reālām personām, dzīvām vai mirušām, ir pilnīgi nejauša. Roberts Galbraits ĻAUNUMA RAŽA Apgāda Zvaigzne ABC vadītāja VIJA KILBLOKA Tulkotājas redakcijā Mākslinieciskā redaktore Inguna Kļava Švanka Vāka dizainu adaptēja Ilze Isaka Projektu vaditāja Una Orinska Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, K. Valdemāra ielā 6, Rigā, LV-1010. Red. nr. T-551. Jelgavas tipogrāfija Šis ir ar autortiesībām aizsargāts darbs. Darba reproducēšana vai jebkāda cita neatjauta izmantošana ir autortiesību pārkāpums. Par autortiesību pārkāpšanu ir paredzēta atbildība Krimināllikuma 148. pantā. Saskaņā ar Autortiesību likuma 69.' pantu persona ir arī mantiski atbildīga par visiem zaudējumiem un morālo kaitējumu, kuru tā radījusi ar autortiesību pārkāpšanu. © Tulkojums latviešu valodā, Silvija Brice, 2018 © Mākslinieciskais noformējums, izdevums latviešu valodā, Apgāds Zvaigzne ABC, 2018 ISBN 978-9934-0-7678-7

Kirs Buličvevs Ļaunuma spogulis Krievu valodā ir noveļu un romānu sērija par skaistās un drosmīgās Starpgalaktiskās policijas aģentes Koras Orvatas piedzīvojumiem. Šoreiz aģentam 003 būs jāatrisina Ļaunuma spoguļa noslēpums. Romāna varoņu apbrīnojamie piedzīvojumi: kaujas ar pirātiem, jūras kaujas un kaujas uz sauszemes notiek vienlaikus gan nākotnē, gan 18. gadsimtā. Tulkojis Imants Ločmelis

Agata Kristi ĻAUNUMS ZEM SAULES ROMĀNS Ļaunums zem saules šī bībeliskā tēma pavisam ņejauši ieskanas kūrviesu sarunā, atpūšoties gleznainā Lezerkombas līča pansijā. Tobrīd neviens vēl nezina, ka ļaunums ir turpat, gluži līdzās. Paiet tikai dažas stundas, un tas iegūst reālu apveidu ir notikusi nežēlīga, varmācīga slepkavība… Agalha Christie EVIL UNDER THE SUN © Copyright Agatha Christie Mallowan 1941 Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Apgāds «Artava» Rīga No angļu valodas tulkojusi Lūcija Rambeka Mākslinieks Māris SImansons ©Tulkojums, noformējums «Artava», 1994 ISBN 9984-529-12-6 Džonam, atceroties mūsu pēdējo sezonu SĪrijā

VISU ZEMJU PROLETĀRIEŠI, SAVIENOJIETIES! Josifs Staļins Ļeņinisma jautājumi Josifs Staļins ir viens no izcilākajiem 20.gadsimta politiķiem, pateicoties kura ģeniālajām spējām pasaules un pilsoņu karā sagrauta, no visām pusēm naidīgu valstu ielenkta un izolēta agrāra valsts kļuva par industriālu lielvalsti, uzvarēja nežēlīgā pasaules karā, triecientempos atjaunoja kara sagrauto saimniecību un infrastruktūru, rekordīsā laikā radīja kodolindustriju un panāca nepieredzētus sociālus sasniegumus. Staļins praktiski pierādīja socialistiskas pieejas un darba organizācijas ievērojamu pārākumu par kapitālistisko. Un tieši tapēc pēc viņa nāves visas pasaules nelieši apmeloja un samazgam aplēja gan pašu Staļinu personiski, gan arī viņa veikumu, un to viņi turpina darīt līdz pat šai dienai. Dīvaina kārtā par vienu no galvenajiem Staļina aizstavjiem kļuva viens no kvēlakajiem komunisma ienaidniekiem sers Vinstons Čērčils, kurš ļoti labi pazina Staļinu personiski.. Laikā ,kad pēc Hruščova apmelojumiem, visā pasaulē sākās spēcīgas Staļina apmelošanas kampaņas, Čērčils publiski aizstāvēja Staļinu, nosaucot to par ģēniju un savas valsts patriotu. Patiesā aristokrātiskā garā (kurā ietilpst tāda mūsdienās reti sastopama īpašība ka goda sajūta) audzinātais Čērčils uzskatīja par savu pienākumu publiski distancēties no meļiem un bezgožiem, kas aplej samazgām dižu personību, neskatoties pat uz to, ka šī personība bija Čerčila pretinieks un viņa valsts, kuras kvēls patriots viņs bija, ienaidnieks. Grāmatā “Ļeņinisma jautājumi“ ir apkopoti nozīmīgākie Staļina raksti un uzstāšanās. Grāmata var būt interesanta visiem, kuri paši personiski vēlas iepazīties ar Staļina publiskajiem izteikumiem, vēstures interesentiem, politologiem, filozofiem, sociologiem un katram savu redzesloku paplašinat gribošam pilsonim. Grāmata dod ieskatu gan marksismā-ļeņinisma, gan arī trockismā un no tās ir labi redzams kādā veidā Staļins atmaskoja trockistu un citus Padomju valsts nodevējs. Gramata ir viegli lasāma, jo Staļins, atšķirība no Leņina, kura darbi bija teorētiski pilnīgi, bet grūti uztverami, ļoti labi prata izteikties vienkārši un plašam cilvēku lokam saprotami. Staļins spēja paveikt to ko paveica lielā mērā pateicoties savām pareizticīgo seminārija iegūtajām zināšanām. Viņs tika izslēgts no seminārijas pēdējā kursa, kad gandrīz jau to bija pabeidzis. Pēc būtības Staļins bija mācītājs un kā tāds viņš iekaroja cilvēku sirdis, pakļāva to prātus un ievirzīja pat vislielākos grēciniekus pietiekami pozitīvā gultnē, bet kā marksisma-ļeņinisma revolucionārs viņš stingru roku sodīja tās nepaklausīgās un savus grēkus nožēlot nevēlošās avis, kuras spēj eksistet tikai uz citu nelaimes rēkina. Tas ir tas, ko neizbēgami agri vai vēlu nāksies izdarīt arī šodienas netikumu un neliešu uzdzīves pārņemtajā pasaulē. TULKOTS NO 11. IZDEVUMA GRĀMATU APGĀDS RĪGĀ 1945 И. СТАЛИН ВОПРОСЫ ЛЕНИНИЗМА

Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Marksisma trīs avoti un trīs sastāvdaļas V. I. Ļeņina raksts „Marksisma trīs avoti un trīs sastāvdaļas“ publicēts žurnālā „Prosveščeņije" 1913. gada 3. nr-ā, kas veltīts Kārļa Marksa nāves 30. gadadienai. „Prosveščeņije" („Izglītība") — boļševiku sabiedriski politisks un literārs mēneša žurnāls; tika legāli izdots Pēterburgā kopš 1911. gada decembra. Žurnālu nodibināja pēc Ļeņina norādījuma cara valdības slēgtā boļševiku žurnālā „Misļ" (,,Doma“) vietā, kurš iznāca Maskavā. Žurnālu „Prosveščeņije" Ļeņins vadīja no ārzemēm; žurnālā tika publicēti viņa darbi: „Vēlēšanu kampaņas principiālie jautājumi", „Vēlēšanu rezultāti", „Kritiskas piezīmes nacionālajā jautājumā", „Par nāciju pašnoteikšanās tiesībām" un citi. Uzturēdamies Pēterburgā 1912. un 1913. gadā, žurnālā darbā aktivi piedalījās J. V. Staļins. Žurnālā „Prosveščeņije" publicēts J. V. Staļina darbs „Nacionālais jautājums un sociāldemokrātijā", ko 1914. gadā izdeva atsevišķā brošūrā ar nosaukumu „Nacionālais jautājums un marksisms" (sk. J. V. Staļina „Marksismu un nacionālo jautājumu", Raksti, 2. sēj., Latv. valsts izd., 1947., 272.— 342. lpp.). Žurnālā „Prosveščeņije" pastāvīgs līdzstrādnieks bija V. M. Molotovs. Mākslinieciski literāro nodaļu rediģēja А. M. Gorkijs. Redakcijas kolēģijā darbojās: M. A. Saveļjevs, M. S. Oļminskis, А. I. Jeļizarova un citi. Žurnālā metiens sasniedza 5 tūkstošus eksemplāru. Žurnālu slēdza cara valdība pirmā pasaules kara priekšvakarā — 1914. gada jūnijā. Žurnālā „Prosveščeņije" izdošanu atjaunoja 1917. gada rudenī; iznāca tikai viens žurnālā (dubults) numurs, kurā bija iespiesti Ļeņina darbi „Vai boļševiki noturēs valsts varu?" un „Par partijas programas caurskatīšanu". *** «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 202 Riga, 2015 ***

Ļeņins Strādnieku šķira un nacionālais jautājums (1913) Liberāļi un demokrāti jautajumā par valodām (1913) Vēl par skolu sadalīšanu pec tautībām (1913) Vai ir vajadzīga obligāta valsts valoda? (1914) Par lielkrievu nacionālo lepnumu (1914) Tagad buržuāzijā bīstas strādnieku, meklē savienību ar Puriškevičiem, ar reakciju, nodod demokrātismu, aizstāv nāciju apspiešanu vai tiesību nevienlīdzību, demoralizē strādniekus ar nacionālistiskiem lozungiem

Ļeņins Proletāriskās revolūcijas kara programma Holandē, Skandināvijā, Šveicē no to revolucionāro sociāldemokrātu vides, kuri cīnās pret sociālšovinistu meliem par «tēvijas aizstāvēšanu» tagadējā imperiālistiskajā karā, atskan balsis, ka sociāldemokrātiskās minimālās programmas veco punktu: «milicija» jeb «tautas apbruņošana» vajagot nomainīt ar jaunu: «atbruņošanās», «Jugend-Internacionale»(1) uzsākusi šai jautājumā diskusiju un ievietojusi 3. numurā redakcijas rakstu, kurā aizstāv atbruņošanos. R. Grimma jaunākajās tēzēs(2) mēs arī diemžēl atrodam piekāpšanos «atbruņošanās» idejai. Žurnālos «Neues Leben»(3) un «Vorbote»(4) uzsākta diskusija

Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins) 5 Sējums Ļeņins. Raksti-5 Sējumā ievietoti Ļeņina raksti un piezīmes, kas publicēti ,,Iskrā“: „Ar ko sākt?“, „Jauna kauja", „Vērtīga atzīšanās", „Krizes mācība", „Dzimtkungi darbā", „Cīņa pret bada cietējiem", „Ārzemju lielas", „Saruna ar ekonomisma aizstāvjiem", „Demonstrāciju sākums", ..Politiskā aģitacija un „šķiras viedoklis" “ un citi. Šais rakstos Ļeņins atsau cas uz visiem svarīgākajiem Krievijas iekšējās dzīves jautājumiem, apgaismo partijas celtniecības un proletariāta šķiras cīņas konkrētos uzdevumus. Visu zemju propletārieši, savienojieties!  LK(b)P CK partijas vestures institūts — Marksa-Engelsa-Ļeņina institūta filiāle Tulkots no ceturtā izdevuma Latvijas Valsts Izdevniecība 1949 Институт Маркса-Энгельса-Ленина при ЦК ВКП(б) В. И. Ленин Сочинения. Издание четвертое Государственное издательство политической литературы 1946 Daži īpaši lasītāji (iespējams, pārliecināti partijnieki un komūnisti - tomēr ticamāk - vienkārši karjeristi aiz vēlēšanās nodemonstrēt kādi viņi "gudrinieki") savā laikā aizrautīgi lasījuši un ķēpājušies pa lielāko daļu no šīm grāmatām, pasvītrojot atsevišķas, pēc viņu domām svarīgas, teksta vietas,  šo tekstu saķēpājot un ar to pārējiem lasītājiem izdarot smagu "pakalpojumu" (lāča), jo teksts sabojāts. Vispār šāda te teksta pasvītrošana grāmatā nav īsti saprotama - nu ja patīk tas teksts, var izrakstīt to uz atsevišķas lapiņas un nēsāt kabatā tuvu pie sirds - kāpēc tad jāķēpājas grāmatā? Vēl jo vairāk, ja tā ir paņemta no bibliotēkas?! Svītrojumus izdzēst no grāmatām nav iespējams, jo tie izdarīti ar lodīšu pildspalvu. Tāpēc fb2 failos ļoti daudz kļūdaini atpazītu vārdu, kas radušies gan šo svītrojumu, gan teksta sarežģītības dēļ. Visu to ķēpu un kļūdas labot datorā nav nekādas patikas, kam ir vēlēšanās, lai labo. Pietiek jau ar to, ka patērētas pāris dienas, grāmatas skanējot un apstrādājot. Tāpēc grāmatas saglabātas gan kā fb2 gan kā PDF faili. Pdf failos teksts redzams tieši tā, kā grāmatā, ar visiem sasvītrojumiem un ķēpām, toties izlasāms bez lielām problēmām. Piedevām pēc atsevišķas saites var lejupielādēt grāmatu skanus un par jaunu apstrādāt ar datorprogrammām

Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins) Referāts par 1905. gada revolūciju Tūkstošiem strādnieku, — un turklāt nevis socialdemokratisku, bet ticīgu, uzticamu pavalstnieku, — garīdznieka Gapona vadībā saplūst no visām pilsētas daļām galvaspilsētas centrā, laukumā Ziemas pils priekšā, lai nodotu caram savu peticiju. Strādnieki nes svētbildes, un viņu toreizējais vadonis Gapons rakstiski apgalvoja caram, ka viņš garantējot cara personai drošību un lūdzot viņu iznākt pie tautas. Tiek izsaukts karaspēks. Ulāni un kazaki metas virsū pūlim ar aukstajiem ieročiem, šauj uz neapbruņotiem strādniekiem, kas, ceļos nometušies, lūdzās kazakus, lai viņus laiž pie cara. Pēc policijas ziņām toreiz tika nogalināti vairāk par tūkstoti, ievainoti vairāk nekā divi tūkstoši. Strādnieku sašutums nav aprakstāms. «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 220 Riga, 2015 "Referātu par 1905. gada revolūciju" V. I. Ļeņins nolasīja 1917.gada 9. (22.) janvarī vācu valoda Cīrihes tautas namā Šveices strādnieku jaunatnes sapulcē

Ļeņins.  Skaitļu valoda  (raksti 1913-1914) Kapitalistiskās bagātības pieaugums Viena no lielajām tehnikas uzvarām Zemniecība un strādnieku šķira Bērnu darbs zemnieku saimniecība Streiku sekmīgums 1912. gadā, salīdzinot ar pagātni Dzelzs zemnieka saimniecībā Skaitļu valoda Kapitalisms un strādnieku imigracija Teilora sistēma — cilvēka verdzināšana ar mašinas palīdzību Zemniecība un algotais darbs e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 235 Rīga, 2015

Ļeņins. Tezes nacionālajā jautājumā "Tezes nacionālajā jautājumā" Ļeņins sarakstīja sakarā ar saviem referātiem nacionālajā jautājumā, kurus viņš nolasīja Šveices pilsētās: Cirichē, Ženevā, Lozana un Bernē 1913. gada 9., 10., 11. un 13. jūlijā (j. st.). Ļeņina rakstu un materiālu krājumos XVII un XXX iespiesti: referātā plāns, piezīmes pie plāna un sīks pārskats par debatēm sakarā ar šiem referātiem. Šos referātus Ļeņins piemin savā vēstulē S. G. Šaumjanam. "Tezes nacionālajā jautājumā" ir rokraksts uz 21 papīra lapas, kurš rakstīts ar tinti lapu vienā pusē. Rokraksta pēdējās lapas otrā puse Ļeņins ar zīmuli tēzēm pievienojis piecus punktus, kurus numurējis ar grieķu alfabēta pirmajiem burtiem. «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 215 Riga, 2015

Vladimirs Ļeņins Valsts un revolūcija (1917) Saturs:; Ļeņins: vārdi un darbi  ; Valsts un revolūcija  ; Marksisma mācība par valsti un proletariāta uzdevumi revolūcijai(1)  ; Priekšvārds pirmajam izdevumam  ; Priekšvārds otrajam izdevumam  ; I nodaļa. Šķiru sabiedrība un valsts  ; 1. Valsts - šķiru pretrunu nesamierināmības produkts  ; 2. Īpaši apbruņotu cilvēku pulki, cietumi u. t. jpr.  ; 3. Valsts - ierocis apspiestās šķiras ekspluatēšanai  ; 4. Valsts "atmiršana" un vardarbīga revolūcija  ; II nodaļa. Valsts un revolūcija. 1848.-1851. gada pieredze  ; 1. Revolūcijas priekšvakars  ; 2. Revolūcijas rezultāti  ; 3. Kā markss izvirzīja jautājumu 1852. gadā*  ; Iii nodaļa. Valsts un revolūcija. 1871. gada parīzes komūnas pieredze. Marksa analīze  ; 1. Kā izpaužas komunāru mēģinājuma varonība?  ; 2. Ko likt satriektās valsts mašīnas vietā?  ; 3. Parlamentārisma iznīcināšana  ; 4. Nācijas vienotības organizēšana  ; 5. Parazīta - valsts - iznīcināšana  ; Iv nodaļa. Turpinājums Engelsa papildu paskaidrojumi  ; 1. "dzīvokļu jautājums"  ; 2. Polemika ar anarhistiem  ; 3. Vēstule Bēbelim  ; 4. Erfurtes programmas projekta kritika  ; 5. 1891. gada priekšvārds Marksa "pilsoņu karam"  ; 6. Engelss par demokrātijas pārvarēšanu  ; V nodaļa. Valsts atmiršanas ekonomiskie pamati  ; 1. Kā Markss izvirza jautājumu  ; 2. Pāreja no kapitālisma uz komunismu  ; 3. Komunistiskās sabiedrības pirmā fāze  ; 4. Komunistiskās sabiedrības augstākā fāze  ; Vi nodaļa. Kā oportūnisti vulgarizējuši marksismu  ; 1. Pļehanova polemika ar anarhistiem  ; 2. Kautska polemika ar oportūnistiem  ; 3. Kautska polemika ar pannekuku  ; Pēcvārds pirmajam izdevumam  ; Piezīmes   «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 214 Rīga, 2015