Magie a věda se navzájem vylučují — ale ne na Gramarye… Christopher Stasheff je znám zejména díky fantasy sérii o Rodu Gallowglassovi - Čarodějem sobě navzdory. Jinak píše většinou další fantasy o čarodějích a čarodějnicích

Celé poslání se jevilo velmi jednoduché. Koneckonců, co těžkého je na tom, postarat se, aby si obyčejné služebné děvče nevzalo prince, zvláště když ho nechce? Jenže poněkud netýkavá a samolibá kmotřička sudička tak jednou rozhodla a na sňatku trvá. Bábi Zlopočasná, Stařenka Oggová a Magráta Česneková chtějí ubohému děvčeti pomoci, a vydávají se proto na cestu do dalekého města Genovy. Háček je v tom, že kromě svých kouzel, založených především na hlavologii, s sebou mají pouze tajemné vúdú paní Gogolové, jednookého kocoura Silvera a magickou hůlku, která dokáže jediné — vykouzlit dýně

Františeks Kožiks Čehijas karaļa un Romas ķeizara Karļa IV dzīves un valdīšanas hronika Stāsti par vēsturi Kārlis IV — izcila personība Čehijas un Eiropas vēsturē, viens no nedaudziem feodālisma laikmeta valdniekiem, kas zobena un iznīcības politikai spējis likt pretī cilvēka veselo saprātu un radošo garu. Ilg­stoši pasargādams savu zemi no postošiem kariem, Kārlis sekmēja tās kulturas uzplaukumu — viņa vadībā tika celtas jaunas pilsētas, dibi­nāta Prāgas universitāte, Prāga ieguva savu gadsimtos nevīstošo ma­jestātisko skaistumu. čehu mūsdienu rakstnieka F. Kožīka (dz. 1909. g.) romānā uz 14. gs. politiskās un sociālās dzīves fona tēloti Kārla IV personības augsme un mūža gājums. No čehu valodas tulkojis Jānis Krastiņš Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Mākslinieks Aldis Aleks Konsultante vēstures zinātņu kandidāte Māra Caurie Pirmajā priekšlapā reproducēta Kārla IV 1348. gada Zelta bulla par augstskolas dibināšanu Prāgā Ielikumā izmantoti ČSSR fotomākslinieku B. Dusīka, J. Neiberta, K. Neiberta, L. Neiberta, A. Paula, J. Sekala un P. Vāhas fotoattēli «Liesma», 1987

ČETRDESMIT PIECI Aleksandrs Dimā (tēvs) Trešais sējums RĪGA, „AEROEKSPRESIS"1993 Kopoti raksti piecpadsmit sējumos Izdevumu sagatavojusi informācijas un izdevējdarbības aģentūra "AEROEKSRESIS" Tulkojis Vitolds Zibelis Redaktors A.Mukāns Mākslinieks J.Sīmanis Sastādītāji G.Špakovs un S.Smoļskis Ofseta papīrs. Formāts 60x90 1/16. 12,5 iespiedloksnes Tirāža 16 000 eks. Līgumcena Izdevējdarbības licence Nr. 2-0116 4>«6pMKa «AercKafl knhta» Nt 2 MHHHeTepeTaa neMam « nm^opMauHn 193036. C«HKT-neTep6ypr, 2-x CoaeTCKa*. 7 Фабрика «Детская книга» Н> 2 Министерства печати и информации 193036. Санкт-Петербург, 2-я Советская. 7

ČETRDESMITĀS JŪDZES VĪRI

ALEKSANDRS PUŠKINS ČIGĀNI Atdzejojis Pāvils Vīlips Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Georgijs Baidukovs Čkalovs Ievērojamu cilvēku dzīve. Valērija Čkalova vārds uz mūžīgiem laikiem iegājis padomju aviācijas vēsturē. Viņš devis lielu ieguldījumu jaunu lidmašīnu un jaunas iznīcinātāju aviācijas taktikas izstrādāšanā, viņš bija pirmais, kas veica pārlidojumu no Padomju Savienības pāri Ziemeļpolam uz ASV bez nosēšanās. Grāmatas autors ir Ckalova draugs, ilggadējs kolēģis lidmašīnu izmēģinātāja darbā un vēsturiskā pārlidojuma dalībnieks. No krievu valodas tulkojis Andris Rijnieks Mākslinieks Juris Ģērmanis Rīga «Liesma» 1984 Baidukovs G. Ba 194 Čkalovs / No kr. vai. tulk. A. Rijnieks. — R.: Liesma. 1984. — 333 lpp.r 11., 16 lp. il. — (Ievē-roj. cilvēku dzīve). Георгий Байдуков ЧКАЛОВ Москва «Молодая гвардия» 1977 © Tulkojums latviešu valoda, izdevniecība «Liesma», 1984 © Издательство «Молодая гвардия, 1977

Svazkem „Člověk, který našel svou tvář“ zahajujeme vydávání spisů Alexandra Běljajeva — zakladatele vědeckofantastického žánru v Sovětském svazu. A. Běljajev se narodil roku 1884 a zemřel roku 1942. Svou literární dráhu nastoupil roku 1928. Jeho vskutku originální fantasie zahrnuje ty nejpodivnější náměty z nejrůznějších vědních oborů — biologie, medicíny, fysiky, techniky, astronautiky atd. S dvěma Běljajevovými romány „Hlava profesora Dowella“ a „Člověk obojživelník“ měli naši čtenáři možnost se seznámit ve vydání „Kapky“ z roku 1958. Přesto, že jde o autora staršího, jehož dílu je dnes kolem třiceti let, je i dnes živé a má stále ještě co říci dnešnímu mladému čtenáři, jemuž je celé spisovatelovo dílo určeno

Vědeckofantastický román, jehož děj je položen na argentinské pobřeží. Hlavní postavou románu je „Ichtyandr“, člověk-ryba, člověk, jemuž geniální operace umožňuje žít pod vodou i na souši. Tento člověk, který děsí rybáře i odvážné lovce perel, se stane předmětem spekulace podnikavého obchodníka. Příběh byl i zfilmován

Cor Serpentis (Čūskas sirds) (1959?) Сердце змеи Zinātniski fantastisks stāsts tematiski turpina Andromēdas miglāja norises — Zemes astronauti tālu kosmosā satiek citas civilizācijas pārstāvjus, kuru vielmaiņa balstās uz ftora, nevis uz skābekļa, kā zemiešiem. Otrais stāsts fantastiskā triloģijā ko Ivans Jefremovs uzrakstīja par cilvēces tālu nākotni. Pirmā grāmata, kura izdota latviešu valodā ir Andromēdas miglājs, bet trešā grāmata ar nosaukumu Vērša stunda netika iztulkota latviešu valodā, jo daži komunistiskās partijas bonzas saskatīja planētas Tormanss sociālajā iekārtā līdzīgas iezīmes ar toreiz pastāvošo komunistisko režīmu. Vērša stunda (1969) Час Быка Zinātniski fantastisks romāns, kura darbība risinās uz tālas planētas Tormans (Mocības), kur valda nežēlīga oligarhiska tirānija. Dzīve tur lielā mērā atgādināja padomju reālijas. Romāns tika publicēts klajas izdevēju nevērības dēļ, par ko viņiem nācās dārgi samaksāt. Atklāti kritizēt romānu padomju vara neuzdrīkstējās — Jefremovs bija pārāk populārs, taču grāmata uz 20 gadiem tika noklusēta — to nepublicēja, izņēma no bibliotēkām un nepieminēja nekādos rakstniekam veltītos rakstos. Grāmatu gribēja aizliegt, bet krievu valodā tā jau bija nodrukāta un atradās veikalu plauktos. Tomēr autors tika pakļauts vajāšanām. Latviski protams nav iztulkota. Stāstos un romānos Jefremovs slavēja padomju cilvēku un “drīz gaidāmo” komunistisko nākotni, kad visiem uz Zemes klāsies jauki un saulaini, taču viņam pašam nebija ilūziju par to, kādā valstī un kādā laikā viņš dzīvo — īsi pirms Staļina nāves viņš apcietinājuma gaidās sadedzināja savas dienasgrāmatas un vēstules. Drīzumā pēc Jefemova nāves (1972.gada 5.oktobrī 65 gadu vecumā) VDK darbinieki izdarīja viņa dzīvoklī kratīšanu, meklējot “ideoloģiski kaitīgu literatūru”, un atņēma visus viņa melnrakstus. Uz diviem gadu desmitiem Jefremova vārds tika aizmirsts