Džons Golsverzijs Ābele ziedonī NOVEĻU IZLASE Devonietis . Divi acu skatieni . Drosme . Cietumnieks . Izvēle . Kvalitāte . Pirmie un pēdējie . Atmaksa . Ultima Thule . Dīvaina dzīve . Ābele ziedonī . Sakāve . Salta pro nobis . Sirdsapziņa . Bijušais 299 LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA RĪGĀ I964 no angļu val. tulk. Helga Gintere ; T. Babčinas pēcv., 269.-[274.] lpp. - Rīga : SIA "Alvīna", 1993  Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis : (Tip. "Rota"). - 273, [2] lpp. ; 21 cm. Izd. pēc 1964.g. izd. ISBN 9984-90160-2 : [931687

Džudīte H. Morisone Ājurvēda - Personiskās labklājības rokasgrāmata No angļu valodas tulkojusi Baiba Jansone Judith H. Morrison THE BOOK OF AYURVEDA A guide to personal wellbeing  īpaša pateicība konsultantei Rudītei Raudupei   SIA "J.L.V.", izdevums latviešu valodā, 2002 Baiba Jansone, tulkojums Andris Bergmanis, mākslinieciskais noformējums, 2002  Priekšvārds 7 Ievads 9 Pirmā daļa. Kas ir Ajurvēda 15 1.   nodala. Ājurvēdas izcelsme 16 2.   nodala. Trīs vitālās enerģijas 26 Konstitucionālais novērtējums 38 Otrā daļa. Vesels un slims ķermenis 43 3.   nodala. Vesels ķermenis 44 4.   nodala. Slimības process 60 Slimības novērtējums 80 Trešā daļa. Veselības saglabāšana 83 5.   nodala. Ikdienas aktivitātes 84 Darba, brīvā laika un vingrošanas 102 novērtējums Rīta novērtējums 110 6.  nodala. Uzturs un diēta 126 Uztura tabulas 129 7.  nodala. Prāts un emocijas 167 8.   nodala. Izmaiņas 177 Alfabētiskais rādītājs 187

Aleksandrs Nasibovs Ārprātīgie IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RIGA 1969 Aleksandrs Nasibovs ienāca literatūrā pēc Lielā Tēvijas kara. Tā gados viņš bija Padomju Armijas ierindnieks, vēlāk baterijas un apakšvienibas komandieris, divīzijas avīzes redaktora vietnieks. Tāpēc nav brīnums, ka vairumā savu darbu rakstnieks pievēršas pagājušā kara tēmai. Tādi ir «Slēptuve pie Elbas», «Nenotveramie», «Džordža Harrisa avārļja», «Ārprātīgie» un «Cilvēks atgriezies». Romāns «Ārprātīgie» uzrakstīts nesen. Autors paver maz pazīstamas otra pasaules kara lappuses. Grāmatas personāži ir trešā reiha vadītāji un viņu palīgi, hitleriešu ārsti, kas «eksperimentē» ar cilvēkiem, «dzīvie šāviņi» — tā saucamās cilvēktorpēdas.. . Nacisti nopietni cerēja ne tikai izrēķināties ar Eiropu, bet sagraut ari citu kontinentu pilsētas. A. Nasibova grāmata atgādina lielās briesmas, kādas slēpj sevī līdz galam neiznīcinātais hitleriskais nacisms un tā mantinieks — neofašisms. Tulkojis Z. Inesis Mākslinieks I. Zvagūzis Izdots saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes 1968. gada 22. februāra lēmumu Liecinieks SREIBERS: SS grupenfīrers profesors Gebharts operēja krievu ka- ragūstekņiem galvaskausus un pēc tam nonāvēja operē­tās personas, lai būtu iespēja konstatēt patoloģiskas izmaiņas, kaulu deformāciju … Liecinieks PAHOLĒGS: Daži eksperimenti radīja cilvēkiem galvā tādu spiedienu, ka viņi zaudēja prātu… Savā ārprātā viņi plosīja ar nagiem sev seju un galvu … No Nirnbergas galveno kara noziedznieku prāvas materiāliem Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

ĀRSTA MORO SALA Herberts Velss LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA RĪGĀ -1963 Tulkotāji: Jūlijs Aldermanis Valija Brutāne. Mākslinieks V. Grants Herberts Džordžs Velss (1866—1946) Fantāzijas drosmīgā trauksme, sapņi par dabas spēku pa­kļaušanu cilvēkam nekad nav tik cieši saaudušies ar konkrētiem zinātnes sasniegumiem kā musu dienās — kosmisko lidojumu laik­metā. Un nekad nav tik spilgti un uzskatāmi pierādījies, cik daudz var panākt zinātne, ja to nekavē šķiru pretrunas. Tad tā spēj iekarot kosmosu, atbrīvot atomenerģiju, kalpot progresam, teh­nikas attīstībai. Par tādu atraisītu, varenu zinātni sapņoja lielais angļu progre­sīvais rakstnieks H. Dž. Velss, un zīmīgi, ka tieši uzvarošā soci­ālismā zemē viņa sapņi raduši spilgtu apstiprinājumu. Herberta Velsa daiļrade ir loti daudzveidīga un plaša. Viņš uzrakstījis ap 40 romānu, ļoti daudz stāstu, filmu scenārijus, publicistiskus rakstus, rokas grāmatas bioloģijā un vēsturē. Vispo­pulārākie ir viņa zinātniski fantastiskie darbi. Tāpat kā Svifta «Gulivera ceļojumi», Dcfo uzņēmīgais Robinsons Krūzo un Zila Verna darbi, arī Velsa fantastiskie romāni aizvien saista un val­dzina jauno lasītāju. Tie rāda, ka pasaule ir ne vien brīnumu pilna kā pasaka, bet arī izpētāma un iekarojama, izzināma un izdibi­nāma, maināma un labojama. Velsa stāstījumam ir īpaša ievirze. Būdams viens no pirma­jiem zinātniekiem, kas ienāk daiļliteratūrā, viņš ne tikai aizrauj ar saistošu fabulu, bet vienmēr rosina domu, zinātniskus meklē­jumus. Tanī pašā laikā viņa darbi rāda rakstnieka atsaucīgo sirdi, viņa dzīvo interesi par cilvēces likteni, patiesās rūpes par cilvēku sabiedrības nākotni un pauž gaišu ticību šīs sabiedrības progre­sam. Velss nešaubīgi ticiHinātnes attīstībai. Par savu romānu «Kad pamostas guļošais»' viņš raksta, ka aprobežojies tikai ar to, ko pats uzskata par iespējamu, taču izsaka pārliecību, ka cilvēces prāta sasniegumi būs daudz varenāki nekā tie, ko viņš attēlojis. Sāda pieeja zinātnei gluži nemanot savaldzina jaunatni. Vēl jo vairāk saistošus viņa darbus padara Velsa mīlestība uz dzīvi visās tās izpausmēs. «Dzīve man vienmēr šķitusi ārkārtīgi inte­resanta, tā drausmīgi valdzināja mani, tā piepildīja manu apziņu ar tēliem un idejām, un es jutu, ka tas viss jāatdod atpakaļ dzīvei. Es mīlēju dzīvi, un mīlu to aizvien vairāk,» tā viņš raksta priekš­vārdā savu darbu pirmajam izdevumam krievu valoda. Rakstnieka nozīmi, viņa aso skatienu, daudzpusību un drosmi varam novērtēt vēl labāk, ja atceramies tā laika vēsturiskos un politiskos apstākļus. Velss parādījās literatūrā XIX gadsimta beigās, imperiālismā sākuma posmā Anglijā. Tehnikai attīstoties, strādnieki grimst ar­vien dziļāk nabadzībā. Notiek virkne streiku un demonstrāciju. Imperiālistiskās Anglijas koloniālā politika tautu iegrūž būru kara, kas atnes zaudējumus un ciešanas. Ideoloģiskajā frontē, arī literatūrā, iezīmejas divas reakcionā­ras līnijas: viena novirzās uz dekadenci, antihumānismu, neticību cilvēka prātam. Te visspēcīgākais pārstāvis ir Oskars Vailds. Otrā ar Radjedu Kiplingu priekšgalā slavina imperiālismu, šovinismu, aizstāv Anglijas koloniālās tieksmes. Tāpēc jo liela nozīme šai laikā ir godīgiem, progresīviem rakstniekiem, kas nepakļaujas šiem noskaņojumiem, bet no kritizētāja reālisma pozīcijām dros­mīgi atsedz imperiālisma vainas, aizstāv humānismu, cildina cil­vēka spējas. Viņu vidū Velss ieņem nozīmīgu vietu. Savos stāstos un romānos Velss spilgti parāda kapitālistis­kās sabiedrības trūkumus, izsmēj angļu buržuāzijas aprobežotību, tajā pašā laikā cildinādams prāta nozīmi cilvēces progresa ceļā. Oskars Vailds, vilinādams cilvēku tīra skaistuma pasaulē, sludinādams «mākslu mākslas dēļ», noliedz cilvēka prāta vērtību un spēku, turpretī Velsa varonis stāstā «Zvaigzne» izsaucas: «Tu vari mani nonāvēt, bet manām smadzenēm ir vara pār tevi — jā, pār visu universu.» Laika ceļotājs («Laika mašīna»), nevērojot briesmas, drosmīgi risina zinātniskas problēmas. Pat ikdienišķs cilvēks, maza antikvariāta īpašnieks (stāstā «Kristāla ola»), zinātnē atrod savas dzīves jēgu. Velsa varoņu aktīvā iejaukšanās mūsu pasaules norisēs, viņu kvēlās, pašaizliedzīgās, nerimstošās atziņu un zinā­šanu alkas ir izaicinājums mistikas un iracionālisma sludinātā­jiem, tiešiem un netiešiem imperiālisma aizstāvjiem. Kamēr Radjeds Kiplings slavina «džungļu likumu» un ide­alizē angļu «civilizācijas nesējus», kuri valda pār iedzimtajiem, Velss daudzos savos darbos nesaudzīgi parāda šīs valdīšanas brutalitāti. Jau Velsa daiļrades sākumā atklājās viņa zinātniski fantastiskā romāna īpatnējās iezīmes un reālistiskais rakstīšanas veids — viņa zinātniski fantastiskie darbi skan kā patiesība. Viņš iet Svifta pē­dās, izlietodams fantastiku kā kritikas metodi, saistīdams zinātnes attīstības un cilvēka izglītības jautājumus ar plašākām sociālām un politiskām problēmām. Velss arī konkrēti parāda zinātnes likteņus kapitālisma apstākļos. Savā pirmajā sacerējumā «Laika mašīna» (1895) viņš rāda, ka zinātnes un tehnikas attīstība, ja tā notiek kapitālistu šķiras inte­resēs, neatvairāmi noved cilvēci pie pašiznīcināšanās. Laika , ceļo­tājs nokļūst 802 701. gada pasaulē un tur sastop divus cilvēka pa­veidus — nevarīgos, pārsmalcinātos elojus un darba rūķus mor- lokus, rupjas tumsas būtnes. Jo tuvāk viņš iepazīst šos cilvēkus, jo drausmīgāki ir viņa atklājumi. Morloki dzīvo tikai pazemē, viņi ir fiziski un garīgi deģenerējušies. Arī eloji deģenerējušies — zaudē­juši katru interesi, alkas pēc zināšanām, pat aizmirsuši rakstīt un lasīt- Patiešām, intelekts «izdarījis pašnāvību». Un Laika ceļotājs saprot, ka «šāds stāvoklis radies, pakāpeniski pieaugot atšķirībai starp kapitālistu un strādnieku …» Velsa kritika ir drūma, viņa satīra skumja. Stāstījuma pesi­mismu mazina paša Laika ceļotāja tēls, viņa nenogurstošais mek­lētāja gars, kā arī romāna epilogs, kurā autors izsaka cerības, ka civilizācija tomēr šadi neiznīcinās pati sevi. Šādus lēcienus laikā un telpā Velss izmanto daudzos sacerē­jumos. «Pletnera stāstā» jauns maģistrs, izdarot eksperimentu, nokļūst ārpus telpas un no turienes .vēro mantkāri un alkatīgumu, kas cilvēkus urda uz nekrietnu rīcību. «Stāsts par priekšdienām» lasī­tāju aizved XXII gadsimtā, kad sasniegts tīri vai neticams tehni­kas progress. Taču visi šie sasniegumi ir pasaules monopolu rokās, tie neatvieglina cilvēku dzīvi — gandrīz trešā dala iedzīvotāju ir pilnīgi paverdzināta. Sis stāsts sasaucas ar 1899. gadā uzrakstīto romānu «Kad pamostas gulošais», kas sociāli vēl nozīmīgāks nekā «Laika mašīna». Te sevišķi spilgti un konkrēti parādīta buržuāziskā sabiedrība savā galējā attīstībā. šinī romānā Velss norada ne tikai uz briesmām, kas slēpjas kapitālistiskajā iekārtā, bet attēlo arī cilvēkus, kas ceļas cīņā pret to. Guļošais atmostas pasaulē, pār kuru valda Pasaules trests ar Balto padomi priekš­galā. Visi cilvēces sasniegumi atklāti vērsti uz to, lai tautu novestu līdz morloku stāvoklim. Bet tauta negrib to pieļaut, tā saceļas, lai pārņemtu varu. Taču tas ir vienīgais romāns, kurā Velss atzīst revolūciju. Rakstnieka pasaules uzskats ir pretrunīgs, un tas izpaužas arī viņa daiļradē. Sīs pretrunas sevišķi skaidri parādās romānā «Ārsta Moro sala» (1896). Galvenais varonis, neparasti apdāvinātais un enerģiskais zi­nātnieks Moro sācis darboties īstas, visnotaļ humānas zinātnes vārdā. Savu mūžu viņš veltījis dzīvnieku ķermeņa plastiskuma stu­dijām, dzīvu audu transplantācijai. Moro uzsRata, ka, apbruņots ar antiseptisko ķirurģiju un īsti izzinājis augšanas likumus, viņš va­rētu mainīt arī instinktus un sliecības. Sabiedrība atstumj šo ģe­niālo cilvēku, atraida viņa pakalpojumus. Rezultātā — Moro vairs neveic sabiedrībai derīgu darbu, bet ar aukstu vienaldzību, ar necil­vēcisku cietsirdību turpina savus zinātniskos eksperimentus viens pats. Autors parāda, ka zinātne, kurai nav humāna mērķa, kļūst par negatīvu spēku, kas laupa pēdējās žēluma un līdzcietī­bas paliekas. Un lasītājs līdz ar Prendiku, kas stāsta mums par ārstu Moro, kaut gan apbrīno ārsta vareno prātu un interesi par zinātni, taču nodreb šausmās, redzēdams, kādas sāpes un ciešanas viņš nodara gluži aukstasinīgi, — lai tikai apmierinātu šo interesi. Tā ir viena līnija šai romānā. Taču ir vēl arī otra — galvenā līnija. Moro no dzīvniekiem rada puscilvēku pūli, valda pār to, iedvešot viņiem bailes. Lai noturētu viņus paklausībā, Moro liek šiem puscilvēkiem skaitīt īpašus «likumus» un izpildīt baigu ritu­ālu, kas tieši atgādina misionāru ieviestās reliģiskās ceremonijas. Sī paklausība tomēr izrādās tikpat ārišķīga kā šo dzīvnieku cilvē­ciskums. Nogaršojuši asinis, viņi saceļas pret salā ieviesto kartību un pašu Moro nogalina. Moro valdīšana pār puscilvēkiem , ir baismīga kolonizācijas karikatūra, dzēlīga atbilde uz Kiplinga «Džungļu grāmatu», kas bija iznākusi divus gadus agrāk. Līdz ar to romānā iezīmēta arī treša līnija — bailes no revolūcijas. Būdams zinātnieks un humānists, Velss saprot, ka kapitālisms, koloniālisms jāiznīcina, lai cilvēce ietu progresa ceļu. Taču revolūciju viņš uzskata par nežēlīgu lī­dzekli. Velss baidās no tautas masām, netic, ka tās spētu pārvaldīt valsti, tāpēc liek cerības uz gudriem, kulturāliem zinātniekiem, kas pamazām mainītu cilvēka dabu un vadītu sabiedrību. Velss ir nesaudzīgs kritizētājs un atmaskotājs, taču, sapinies sīkburžuāziskos uzskatos, neliek saviem varoņiem darboties ta, lai viņi pārveidotu sabiedrību. Viņi nekad neiesaistās socialaja dzīvē. Buržuāziskā sabiedrība viņus ierobežo, bet viņi nemēģina cī­nīties pret šiem ierobežojumiem, jo ir vientuļi un sabiedrotos ne­meklē tur, kur tie atrodami — apspiestās tautas masās. Un tomēr Velsa varoņi iegūst mūsu simpātijas, jo viņi tiecas pēc lieluma, viņu domu lidojums ir augsts. Savus uzskatus par zinātnieka stāvokli buržuāziskajā sabied­rībā Velss varbūt vislabāk izteicis romānā «Neredzamais cilvēks». Šis darbs ieņem centrālo vietu rakstnieka agrīno zinātniski fan­tastisko romānu virknē. Grifins, jauns zinātnieks, ieguvis prasmi un zināšanas, attīstījis savu talantu, dzīvodams pusbadā un naba­dzībā. Viņam

Ārzemju rakstnieku stāsti jaunatnei. Lamatas Pelnrušķītei Gadskārtējais ārzemju rakstnieku stāstu krājums, kas iepazīstina ar jauniešu dzīvi un sociālajām problēmām citās valstīs. Krājumā ievietots franču rakstnieka Sebastjēna Žaprizo detektīvromāns «Lamatas Pelnrušķītei», austrāliešu rakstnieces Helēnas Vilsones stāsti un nīderlandiešu rakstnieces Anas Rithersas fan der Lūfas darbs «Es esmu Fede». Helēna Helga Vilsone dzimusi 1902. gadā Tasmānijā, jaunībā dzīvojusi Rietumaustrālijas zelta atradņu rajonā, kur viņas tēvs bijis raktuvju inženieris. Beigusi universitāti. Publicējusi vairākus anekdotiskus apcerējumus par zelta raktuvēm — «Zelta vārti» (1969), «Zelta jūdzes» (1977) un «Ciklona krasti», septiņus romānus, divus noveļu krājumus, dzejoļus. Latviešu valodā tulkota pirmo reizi.No angļu valodas tulkojusi Liāna Niedra Žans Batists Rosi (dz. 1931. g.) septiņpadsmit gadu vecumā uzraksta pirmo romānu, kurš uzreiz iegūst atzinību. Kopš 1962. gada ar pseidonīmu Sebastjēns Žaprizo publicējis vairākus romānus: «Slepkavu kupeja», «Ardievu, draugs!», «Dāma ar saulesbrillēm un šauteni automobilī», «Sievietes kaislība» u. c. Vairums viņa darbu ir ekranizēti, ari «Lamatas Pelnrušķītei» (režisors A. Kajats 1965. g.). S. Zaprizo pašlaik ir viens no ievērojamākajiem detektīv-žanra pārstāvjiem Francijā. Latviešu valodā tulkots pirmo reizi.No franču valodas tulkojusi Inta Smite Nīderlandes rakstniece Ana Rithersa fan der Lūfa dzimusi Amsterdamā 1910. gadā, studējusi klasisko filoloģiju. Viņa pieder pie sākotnēji nedaudzajiem rakstniekiem, kuri pēc Otrā pasaules kara uzsāka darbu līdz tam visai nekoptajā bērnu un jaunatnes literatūras laukā. Latviešu valodā tulkota pirmo reizi. No nīderlandiešu valodas tulkojusi Inese Paklone Sastādītāja Inta Smite  Mākslinieks Indulis Gailāns Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv  Inta Smite, sastādījums, tulkojums latviešu valodā, 1990 (g) Liāna Niedra, tulkojums latviešu valodā, 1990 (С) Inese Paklone, tulkojums latviešu valodā, 1990 ©Rīga «Sprīdītis» 1990

Viktors Finks Ārzemnieku leģions LVI 1961 Tulkojusi Olga Lisovska Mākslinieks A. Ģaleviuss- veltīju savai sievai e. j. Finkai Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis